Slimību profilakses un kontroles centrs atbild uz 10 būtiskiem jautājumiem par koronavīrusu

1. Vai saslimušie izārstējas no koronavīrusa?

Tāpat kā no citām elpceļu slimībām, infekciju ārstējot, cilvēks pilnībā atveseļojas. Tas gan ne vienmēr attiecas uz riska grupas pacientiem (gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, cilvēkiem ar hroniskās slimībām utt.), jo šajā gadījumā slimības simptomi var būt netipiski un sekas nopietnākas un pat izraisīt pacienta nāvi. Pneimoniju gadījumos ārstēšanas process un atveseļošanās laiks vienmēr ir garāks. Pašlaik nav vakcīnas un specifiskas ārstēšanas. Ārstēšana ir atbalstoša un atkarīga no pacienta klīniskā stāvokļa.

2. Vai rodas imunitāte pret šo vīrusu?

Elpceļu infekciju gadījumos, kurus izraisa dažādi sezonālie respiratorie vīrusi, t.sk. dažādi koronavīrusi, imunitāte lielākoties nav noturīga vīrusu daudzveidības un to mainīguma  dēļ.  Informācija par jauno koronavīrusu šobrīd nav pilnīga. Lai novērtētu imunitātes noturīgumu pret šo vīrusu, nepieciešami seroloģiski pētījumi, kas ietver saslimušo pacientu slimības gaitas analīzi un virkni analīžu veikšanu. Šādi pētījumi noteikti tiek veikti, taču šobrīd nav pieejamas publikācijas par imunitātes izveidi un tās noturīgumu pret šo vīrusu.

3. Kā izvairīties no saslimšanas ar COVID-19?

COVID-19 profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām: bieži mazgājiet  rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi, klepojot un šķaudot, izmantot vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgāt rokas. Bet, ja dodies ceļojumā, papildus izvairies no neaizsargāta kontakta ar lauksaimniecības vai ar savvaļas dzīvniekiem un izvairies no tirgus apmeklējumiem, kur pārdod dzīvus dzīvniekus vai apstrādā dzīvnieku liemeņus.

4. Vai sejas maskas pasargā no COVID-19 infekcijas?

Veseliem iedzīvotājiem nav nepieciešams izmantot sejas maskas, tās nepasargā no iespējamā inficēšanās riska. Masku lietošana var palīdzēt mazināt vīrusa izplatīšanu tiem cilvēkiem, kuri jau ir slimi – klepo, šķauda utml. –, un kuriem jāpārvietojas sabiedriskās vietās. SPKC iesaka,  ja pēdējo 14 dienu laikā esi bijis ceļojumā uz Ķīnu un ir radušies saslimšanas simptomi – zvani 113.

Veseliem iedzīvotājiem nav nepieciešams izmantot sejas maskas, tās nepasargā no iespējamā inficēšanās riska. 

5. Vai mājdzīvnieki var izplatīt jauno koronavīrusu (COVID-19)?

Šobrīd nav pierādījumu, ka mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi varētu būt inficēti ar COVID-19. Tomēr ir svarīgi pēc katra kontakta ar mājdzīvnieku mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni. Tā ir ikdienas piesardzība, kas pasargā no vairākām infekcijām, ko pārnēsā dzīvnieki.

6. Vai ir droši saņemt sūtījumus no Ķīnas?

Jaunais koronavīruss apkārtējā vidē nav ilgi dzīvotspējīgs (līdz dažām dienām). Pasaules Veselības organizācija un ECDC nav noteikušas tirdzniecības ierobežojumus ar Ķīnu.

7. Vai ir droši uzņemt viesus no Ķīnas?

Pasaules Veselības organizācija neiesaka izolēt visus ceļotājus, kuri bijuši Ķīnā. Arī tad, ja lidmašīnā, lidostā vai citā sabiedriskā vietā cilvēks ir sastapies ar ceļotājiem no Ķīnas, uz šiem pasažieriem ierobežojumi neattiecas.

Papildu drošības pasākumi attiecas uz ceļotājiem, kuri atgriežas no Ķīnas un, kuriem ir novērojami gripai līdzīgi simptomi.

8. Ko mēs varam teikt par šo jauno vīrusu un ar to saistīto uzliesmojumu šajā posmā?
Šo uzliesmojumu izraisa jauns koronavīruss, un tāpēc joprojām ir daudz nezināmo un daudz neskaidrību, piemēram, par vīrusa virulenci un patogenitāti, skarto pacientu smagumu, tā transmisiju, rezervuāru un infekcijas avotu. Līdz šim pieejamās epidemioloģiskās analīzes ir ierobežotas, kas rada daudz neskaidrību par uzliesmojuma īpašībām un dinamiku.

Koronavīrusus konstatēja 60. gadu vidū, un ir zināms, ka tie inficē cilvēkus un dažādus dzīvniekus (tostarp putnus un zīdītājus). Ir zināms, ka šī vīrusu saime izraisa slimību cilvēkiem, sākot no biežās saaukstēšanās līdz smagākām vai pat letālākām slimībām, piemēram, Tuvo Austrumu respiratorais sindroms (MERS) un smagais akūtais respiratorais sindroms (SARS).

Iepriekšējās smagās ar koronavīrusu saistītās slimības, piemēram, SARS un MERS, ir mazāk pārnēsājamas nekā gripa, bet tās ir bijušas pakļautas lieliem lokāliem un nosokomiāliem uzliesmojumiem.

9. Vai Eiropa ir gatava, lai stātos pretī vīrusa uzliesmojumam?
Speciālisti uzskata, ka, ja gadījumi tiek konstatēti savlaicīgi un tiek piemēroti stingri infekciju profilakses un kontroles pasākumi, ES/EEZ Kopienas sabiedrībā plašas un noturīgas infekcijas izplatīšanās risks no cilvēka uz cilvēku ir zems.

Lielākajā daļā ES valstu ir izstrādāti plāni un pasākumi šāda veida infekciju ierobežošanai. Tomēr gan SARS-CoV, gan MERS-CoV gadījumā ir bijuši nozokomiāli jeb ar veselības aprūpi saistīti uzliesmojumi vai turpmākas izplatīšanās gadījumi, tāpēc jāpiemēro stingri infekciju kontroles un profilakses pasākumi ārstniecības iestādēs, t.sk. gadījumu izmeklēšana un apstiprināšana.

10. Kā Eiropa gatavojas, lai novērstu vīrusa izplatīšanos?

Pirmais solis, lai novērstu vīrusa izplatīšanos ES/EEZ, ir laikus atklāt ievestos gadījumus, piemērot atbilstošus infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumus un vajadzības gadījumā uzsākt kontaktpersonu apzināšanu.
Pamatojoties uz vīrusa sekvenci, šis jaunais koronavīruss ir ģenētiski cieši saistīts ar 2003. gada SARS vīrusu.

Pašlaik nav vakcīnas pret koronavīrusiem.

Avots: Jauns.lv, Spkc.gov.lv