Produkti, kas aktivizē kolagēna veidošanos organismā
Kolagēns ir proteīns, kuru visbiežāk piemin, runājot par skaistu ādu, taču patiesībā tā loma organismā ir daudz nozīmīgāka – tas atbildīgs par organisma pilnvērtīgu funkcionēšanu, jo atrodams kaulos, muskuļos, locītavās un citos dzīvībai svarīgos orgānos.
Vairāk par kolagēna nozīmi un par to, kā to uzņemt, stāsta aptieku tīkla sertificētā farmaceite, Latvijas Farmaceitu biedrības “Gada farmaceits 2019” Laila Zālīte.
Kolagēns un tā tipi
Savā būtībā kolagēns ir proteīns-olbaltumviela un sastāv no garām
aminoskābju ķēdēm, veidojot trīskāršo spirāli. To vienkāršoti var
saukt par “būvmateriālu”, no kura sastāv lielākā daļa cilvēka audu.
Atkarībā no kolagēna tipa tas atrodas dažādās organisma struktūrās,
piemēram, I tips sastopams 90 % saitēs, fascijās jeb saistaudu
plēvēs, kaulos, radzenē, II tips – acs stiklveida ķermenī, bet III
tips – asinsvadu sieniņās un asinsrades orgānos, piemēram, liesā.
Kopumā orgānos ir vismaz 28 dažādi kolagēna tipi.
Kolagēns nozīmīgs pilnvērtīgai organisma
funkcionēšanai
Kolagēnam ir ļoti svarīga nozīme, lai organisms varētu pilnvērtīgi
funkcionēt. Tas atbildīgs par ādu, matiem, nagiem, zobiem, kauliem,
cīpslām, saitēm, locītavām, saistaudiem, muskuļiem, kā arī tas
atrodams citos dzīvībai svarīgos orgānos. Kolagēns ir kā
balstviela, kas savieno dažādus organisma audus un nodrošina, lai
tie būtu elastīgi un stingri. Droša un brīva pārvietošanās un arī
atgūšanās pēc dažādām traumām atkarīga no šī proteīna
funkcijām.
Kad kolagēna rezerves iztukšojas
Kolagēns organismā aktīvi veidojas līdz 25 gadu vecumam, bet pēc
tam tas sāk dzīvot no rezervēm. Jāņem vērā, ka organisma prasības,
lai nodrošinātu tā funkcijas, nemainās, tāpēc, iztukšojoties arī
rezervēm, sāk ciest saistaudi, saites, locītavas, un tas sāk kļūt
redzams – āda noveco, tai zūd elastība un veidojas grumbas,
mati un nagi kļūst vāji un lūst, var pasliktināties arī zobu
veselība. Savukārt locītavu kustīguma samazināšanās var izraisīt
sāpes un iekaisumu, artrītu, osteoporozi – kaulu blīvuma
samazināšanos un citas slimības, kas var būt saistītas ar kolagēna
rezervju izsīkšanu organismā.
Produkti, kas stimulē kolagēna izstrādi
Ar pārtiku uzņemtie produkti var tieši vai netieši stimulēt
kolagēna izstrādi organismā. To paveic, piemēram, šādi
produkti:
• C vitamīnu saturošie – citrusaugļi, ogas, saldie
pipari;
• Vērtīgās taukskābes Omega-3, 6 un 9, kas atrodamas,
piemēram, zivīs, riekstos, linsēklās, olīveļļā un avokado;
• Zaļā tēja.
Savukārt produkti, kuriem ir nozīmīga loma paša kolagēna
veidošanā, ir:
• Sēru saturošie – sīpoli, selerijas un olīvas;
• Soja – tā ne tikai veicina kolagēna izstrādi, bet
arī aizsargā esošās proteīna rezerves;
• Glicīns-aminoskābe – atrodama cūkas un vistas ādā,
kā arī želatīnā;
• Citi gaļas subprodukti, sezama sēklas, kakao un
lēcas.
“Kolagēnu iespējams uzņemt papildus arī ar uztura bagātinātājiem. Atkarībā no mērķa – veselīgas ādas uzturēšanai un balstīšanai vai locītavu veselībai – atšķirsies arī to sastāvs. Tāpat pieejami arī sejas, ķermeņa un matu kopšanas līdzekļi ar kolagēnu, taču jāņem vērā, ka tie iedarbojas tikai uz ādas virsējo slāni, lai uzturētu to mitru un gludāku,” papildina Laila Zālīte.