No siestas līdz saunai. Labākās Eiropas tautu tradīcijas možumam un labsajūtai

Labsajūtas rituāli, atkarībā no reģiona klimatiskajām īpatnībām un tautas mentalitātes, atšķirās, bet katrā ir savs racionālais grauds un kaut kas, ko varam pārņemt arī mēs šeit, Latvijā dzīvojošie. Izdevums "The Guardian" apkopojis rituālus, to ietekmi uz cilvēka labsajūtu, un to zinātnisko pamatojumu.

ASV bāzētā Pasaules Labsajūtas izpētes institūta (Global Wellness Institute) direktore Betha MakGroarija Eiropā iecienītos rituāls uzskata par ļoti atveseļojošiem, tāpēc daudz no tiem tiek iekļauti arī SPA rituālu un ārstniecisko programmu paketēs.  

Spāņu siesta
Siesta ir pēcpusdienas snauda, ko izmanto visi, kas dzīvo un strādā Spānijā. Tā kā valstī dienas vidū ir pārāk karsts, lai strādātu, tad spāņu zemnieki kopš seniem laikiem pusdienas pauzi izmantoja, lai nosnaustos.  Darba darba diena pēc siestas turpinās mazliet ilgāk nekā ierasts Ziemeļvalstīs, toties darbs notiek produktīvāk. 
2007. gadā tika veikts vērienīgs pētījums, kurā apstiprināja, ka cilvēkiem, kas rod iespēju pēcpusdienā nosnausties 30 minūtes, ir labāka sirds veselība un mazāk kardiosaslimšanu, savukārt 2010. gadā veikta pētījums liecina, ka pēc miega būtiski uzlabojas smadzeņu spēja apgūt jaunas lietas. 

Islandes zivis 
Islande konsekventi ieņem augsto trešo vietu tādos veselības un dzīves kvalitātes rādījumos kā kā dzīves ilgums un asinsspiediens, liecina Bloomberg 2019. gada veselīgākos valstu pētījums. Islandi apsteidz Spānija un Itālija. Ziemeļnieciskā diēta, kurā ir ļoti daudz zivju, veselīguma ziņā ir līdzvērtīga pasaules slavenajai Vidusjūras diētai. Tas, kas pietrūkst islandiešiem, ir augļu un dārzeņu dažādība. Viņi to cenšas līdzsvarot, vairāk uzturā lietojot proteīnus un augu eļļas, meža ogas un sakņu dārzeņus. 
Islandiešu ikdienas uzturā ir daudz svaigu zivju - pikšas, siļķes un mencas.  Omega-3 taukskābes tiek uzskatīta par veselīga uztura atslēgu. Fermentēta haizivju gaļa ir islandiešu nacionālais ēdiens.
Papildus tam katrs islandietis ziemas laikā zivju eļļu uzņem arī ar uztura bagātinātājiem. D vitamīna trūkums ir viena no izplatītākajām veselības problēmām šajā ziemeļu valstī. Omega-3 taukskābes un D vitamīns pietiekamās devās samazina artrīta risku un uzlabo matu, nagu un locītavu veselību. 

Itālijas dūņu terapija jeb fangoterapija
Itāļu valodā "fango" nozīmē dubļi. Maskas un aplikācijas no Nīlas krastā atrastajiem dubļiem un dūņām veselībai un skaitumam izmantoja jau senie romieši, kas atgriezās no karagājieniem pa seno Ēģipti. Tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām. Mālus un dūņas izmanto ādas stāvokļa uzlabošanai un ādas slimību ārstēšanai. Tagad dubļu ietīšanās ir teju visu SPA salonu piedāvājumā. 
Jāpiezīmē, ka dubļi un māli satur daudz vērtīgas minerālvielas, bet katra no tām uz ādu iedarbojas pilnīgi atšķirīgi. Stresa noņemšanai un relaksācijai gan der visi māli. Ietīšanās pazemina asinsspiedienu, uzlabo mentālo veselību un pat samazina sirds saslimšanu riskus.

Grieķijas Vidusjūras diēta 
Vai ir kaut kas, ko Vidusjūras diēta nevar izārstēt? Ja pieņem, ka ēdiens ir kā zāles, tad šajā diētā ir apvienots viss, ko iesaka ikdienā ēst uztura zinātnieki. Vidusjūras ēdienkarte ir tiem laimīgajiem cilvēkiem, kas dzīvo Grieķijā, Spānijā, Dienvidfrancijā, Portugālē un Itālijā. Kas ir šīs diētas pamatā? Augļi, dārzeņi pilngraudu makaroni, olīveļļa, nepiesātinātās taukskābes un nedaudz piena produktu, piemēram, sieri. Ēdot šādi ikdienā visas dzīves garumā, ir liela cerība nodzīvot garu mūžu. Paldies pateikt arī kuņģa - zarnu trakts. Izpētīts, ka šāds uzturs samazina depresijas un diabēta risku, kā arī nāk par labu skaistam augumam. 

Somija: Kontrastu terapija
No Somijas nāk karstās saunas. Somijas Saunas biedrība raksta, ka uz diviem somiem ir viena somu pirtiņa. Labums no šādas pirts ir ne tikai karsēšanās līdz pirmajam sviedram, bet arī kontrasts, ko iegūst, uzreiz metoties ledainā ūdenī vai sniegā. Un tā vairākas redzes pēc kārtas.  Tas stiprina kardiovaskulāro jeb sirds un asinsvadu sistēmu. 


Francija: Sofroloģija jeb relaksācijas māksla 
Sofroloģija jeb dinamiskā relaksācija ir radusies pagājušā gadsimta 60. tajos gados Francijā un Šveicē.  Metodi izstrādāja  neiropsihiatri. Metode apvieno sevī austrumu un rietumu zinātnes un metodes - meditāciju, elpošanu,  plastiskas kustības, pozitīvu dzīves uztveres apgūšanu, vizualizācijas. Viss kopā cilvēkā ienes mieru un iemāca vadīt un kontrolēt emocijas. 
Pētījumos novērots, ka šī metode palīdz relaksēties dzemdībās, mazina onkoloģisko pacientu stresu un bailes. Anglijā ir speciālas klīnikas, kurās sofroloģijas seansi izmaksā ap 100 mārciņas stundā. Francijā un Šveicē šādu relaksācijas metodi apmaksā apdrošināšanas polises, tā ir pieejama slimnīcās un pansionātos.

Hygge koncepts attiecas uz mājīguma un labvēlīgu attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem. Vienkārši esi jauks! 

Dānijā: hygge jeb mājīguma prasme
Dāņus uzskata par mājīguma ekspertiem, viņiem šim procesam ir pat izdomāts īpašs nosaukums hygge, kas tulkojumā nozīmē “smaržīgās sveces”. Bez svecēm nav mājīguma! Bet kopumā tas ir vesels dzīvošanas koncepts, kas jau kopš 2016. gada iekaro pasauli.  Hygge koncepts attiecas uz mājīguma un labvēlīgu attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem. Vienkārši esi jauks! Tas veicina labsajūtu visos, kas ir ap tevi. Šīs prakses būtība ir dzīvot ikdienā un novērtēt visu, kas jums apkārt. 


Nīderlande: dzīvot dabā jeb uitwaaien
Precīza tulkojuma šim dzīves stilam nav, bet tā būtība ir izsakāma "Tiecies būt dabā". Tāpēc holandieši iet pārgājienos, brauc ar velosipēdiem un ģimeniski brīvdienas dodas piknikot tur, kur ir mazāk urbānās ietekmes.  Mazāk piesārņotā pilsētas gaisa, vairāk tīras vides apkārt!
Vējainajā Holande vējš izpūš no galvas visas liekās domas un galva atkal ir tīra un skaidra. Daudzas Eiropas valstis pārņem šādu dzīves stilu, cenšoties pilsētvidē vairāk integrēt parkus, mežainus apvidus un pļavas, kur cilvēki pēc darba un brīvdienās var atjaunoties. Vai kādam ir jāstāsta, ko dod laika pavadīšana dabā? Saules ietekmē organismā veidojas D vitamīns, uzlabojas garastāvoklis, samazinās hroniskas sāpec, organisms uzņem vairāk skābekļa, samazinās diabēta risks, uzlabojas sirds veselība, paildzinās dzīves ilgums un normalizējas asinsspiediens. Lai gūtu visus šo labumus, pietiek pat ar divām aktīvām stundām svaigā gaisā nedēļā! 


Zviedrija: fika jeb māksla draudzēties
Fika ir vēl viena vienkārša skandināvu labsajūtas filozofija, kas paredz lēnu dzīvošanu un sociālo kontaktu atjaunošanu. Tā ir maltīte vai tikšanās, kas stiprina saites ar draugiem, radiem un kaimiņiem, jeb, sakot smalki, veidot sociālo mijiedarbību, palielinot pozitivitātes, mierīguma un radošuma izjūtu. Cilvēciskās attiecības arvien vairāk Rietumu pasaulē tiek uzskatītas par greznību un patiesu vērtību. Pat Zviedrijas valdības pārstāvji ir ieminējušies, ka šādām mazām kafijas pauzēm jānotiek spontāni un vismaz vairākas reizes dienā. Drīkst par apēst pa kūciņai, lai process būtu patīkamāks.
Nevalstiskās organizācijas "EuropeActive" pārstāvis Zviedrijā Hermans Rutgers saka tā: “Cilvēkiem patīk darīt lietas kopā, socializēties un iedzert kopīgi pa kafijas tasei. Pie tam labi, ja tas tiek darīts, apvienojot socializāciju ar aktīvu dzīvesveidu". Starp citu, Zviedrijā uz sporta zālēm iet 21% iedzīvotāju, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē. Kafija, fitness un spontāna socializācija šobrīd ir zviedru labsajūtas pamatā. Aberdīnas Universitāte pētījuma dati iedvesmo cilvēkus doties sportot kopā ar draugiem, jo tas esot efektīvāk. 

Vācija: Atjaunojošais tūrisms 
Vācieši par savu veselību rūpējas, regulāri dodoties atveseļošanās kūrēs. Šī tradīcija aizsākās pirms diviem gadsimtiem un joprojām ir ļoti populāra.  Paņemt atvaļinājumu un doties nelielā kūrē uz blakus esošajiem Bāden-Bādenes kūrortiem un sanatorijām un katra vācu pensionāra rituāls.  Vēl viņi to sauc par : Veselības Lasvegasu" 
Ārsti izraksta divas - trīs nedēļas ilgu atvaļinājumu strādājošajiem ar norādījumu doties atpūsties un pastaigāt pa kalnu takām. 
Ieteikums paņemt ilgu, mierīgu atvaļinājumu ar mērķi nedarīt neko ir pretrunā ar šī brīža modes tendenci doties sasmelties spilgtus iespaidus un ekstrēmas sajūtas, bet tieši to iesaka mediķi, kas redz, kas notiek ar cilvēkiem, kas intensīvi strādā ikdienā un neatbrīvojas no stresa arī atvaļinājumos.