Latvijā UV līmenis var būt pat 0! + lietotnes saules ultravioletā starojuma noteikšanai

Kā zināms, saule ir galvenais enerģijas avots uz Zemes, un ikviens no mums pakļauts tās iedarbībai. Saule dod gaismu, siltumu un arī ultravioleto radiāciju. Atkarībā no viļņu garuma tos iedala no garākajiem uz īsākajiem - UVA, UVB, UVC. 

Saules radiācijai ejot caur atmosfērai, visu UVC un 99% no UVB radiācijas absorbē ozona slānis, ūdens tvaiki, skābeklis un oglekļa dioksīds, kas atrodas atmosfērā. Līdz ar to uz Zemes nonāk UVA radiācija un neliela daļa UVB radiācijas

Kas ietekmē ultravioletās radiācijas daudzumu uz Zemes?

Saules krišanas leņķis. Jo lielāks ir Saules staru krišanas leņķis (jo augstāk ir Saule pie debesīm), jo lielāks UV radiācijas daudzums nonāk uz Zemes virsmas. Tādēļ  UV radiācijas daudzums mainās atkarībā no diennakts laika un gadalaika. Mūsu platuma grādos, vislielākais daudzums UV radiācijas sasniedz Zemes virsmu laikā, kad Saule ir visaugstāk, tas ir vasaras mēnešos. Vasaras laikā vislielākais Saule augstums ir tā saucamajā Saules pusdienlaikā, kas ir laika periodā no 13-14 pēc vasaras laika.

Atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums). Jo tuvāk ekvatoram, jo augtāks ir UV radiācijas līmenis. Tādēļ ceļojot uz dienvidiem jārēķinās ar lielāku UV radiācijas devu.

Mākoņainums. UV radiācija ir lielāka, ja debesis ir pilnīgi skaidras. Tomēr pat tad, ja debesis klāj mākoņi, UV radiācijas daudzums var būt ievērojams.

Augstums virs zemes virsmas. Lielākā augstumā no Zemes virsmas atmosfēra nesatur tik daudz UV radiācijas absorbējošās gāzes kā pie zemes. Tādēļ līdz ar augstumu UV radiācijas daudzums pieaug. Uz katriem 1000 augstuma metriem UV radiācijas daudzums pieaug par 10% līdz 12 %.

Ozons. Ozons absorbē daļu UV radiācijas. Atkarībā no ozona slāņa izmaiņām gada un pat diennakts laikā, mainās arī UV radiācijas daudzums.

Aktīvā virsma. Zemes (vai ūdens) virsma, kura saņem UV radiāciju, kā jebkuru citu Saules radiācijas spektra daļu, atstaro. Svaigs sniegs spēj atstarot līdz 80% no UV radiācijas, pludmales smiltis 15%, bet ūdens virsma 25%. Atstarošanas ietekmē cilvēks saņem UV radiācijas daļu arī atrodoties ēnā (apmēram 50% no tās ultravioletās radiācijas daudzuma, kas ir saulē. Pat iekštelpās cilvēki saņem 10-20% no ultravioletās radiācijas, kas ir ārpusē. Apmēram pusmetru dziļā ūdenī vēl joprojām UV radiācija ir 40% no tās, kas virs ūdens.

UV plusi un mīnusi 
Nelielos daudzumos UV radiācija ir nepieciešama un dod labumu cilvēkiem. Tā ir nepieciešams faktors, lai organismā veidotos D vitamīns. UV radiāciju izmanto arī slimību ārstēšanā: ekzēmas, rahīts, ādas slimības.

Tomēr pārlieku liels UV radiācijas daudzums var būt kaitīgs cilvēka veselībai. Ilgstoša uzturēšanās saulē un liels UV radiācijas daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt ādu, acis un imūnsistēmu. Divi galvenie negatīvās ietekmes faktori ir ādas vēzis un katarakta. Katru gadu tiek pasaulē tiek reģistrēti 2-3 miljoni ādas vēža saslimšanas gadījumu. 12 līdz 15 miljoni cilvēku sirgst no kataraktu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem apmēram 20% no šiem cilvēkiem galvenais slimības cēlonis ir ilgstoša uzturēšanās saulē (Indijā, Pakistānā u.c. zemēs).

UVI (ultravioletās radiācijas indekss) 
Globālais ultravioletās radiācijas indekss (UVI) raksturo Saules ultravioletās radiācijas līmeni uz Zemes virsmas. Indeksa lielums tiek noteikts no 0 (zemākais rādītājs) līdz 11+ (augstākais rādītājs). Jo lielāks ir ultravioletās radiācijas indekss, jo lielāku ietekmi tas var atstāt uz ādu un acīm.

Ultravioletās radiācijas indekss diennakts gaitā mainās no zemākās vērtības 0 nakts stundās un sasniedz savu maksimālo vērtību dienas vidū, kad Saules staru krišanas leņķis ir vislielākais. Latvijā ziemas mēnēšos, īpaši decembrī, dienas laikā bieži UV radiācijas indekss ir 0,1, tas nozīmē, ka šādā saulē nav iespējams ne sauļoties, ne arī gūt apdegumus. 

UV indekss un rekomendācijas:

• Zems (1; 2): ja spoži spīd saule, ieteicams nēsāt saulesbrilles;
• Mērens (3; 4; 5): vēlams lietot saules aizsargkrēmu, likt saulesbrilles, bet pusdienas laikā uzturēties ēnā;
• Augsts (6; 7): var iegūt ādas apdegumu. Nepieciešams izvairīties no tiešiem saules stariem laika posmā no 11.00-15.00. Jālieto saules aizsargkrēms un aizsargājošu apģērbu, t.sk. saulesbrilles un cepuri;
• Ļoti augsts (8; 9; 10): neaizsargāta āda var ātri apdegt. Nepieciešams izvairīties no tiešiem saules stariem laika posmā no 11.00-15.00. Jālieto saules aizsargkrēms, aizsargājošs apģērbs, cepure, saulesbrilles. Jāuzturas ēnā;
• Ekstrēms (11+): neaizsargāta āda var apdegt pat dažu minūšu laikā. Nepieciešams izvairīties no tiešiem saules stariem laika posmā no 11.00-15.00. Jālieto saules aizsargkrēms, aizsargājošs apģērbs, cepure, saulesbrilles. Jāuzturas ēnā.

Lietotnes un vietnes, kur var noskaidrot aktuālo UV līmeni 

www.meteo.lv: Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā iespējams atrast plašu informāciju ne tikai par paša centra darbību, bet arī citas, svarīgas ziņas. Šeit var ielūkoties turpmākās nedēļas laika prognozē, lasīt brīdinājumus, ieteikumus un būtisku informāciju par vides un ģeoloģijas jautājumiem. 

Meteo&radars: Mobilā tālruņa aplikācija. Viena no precīzākajām aplikācijām, kuru lejupielādējot savā tālrunī, varēs sekot līdzi laika prognozei un UV staru indeksam. Šīs aplikācijas ietvaros, var arī veidot savu foto galeriju, iemūžinot dažādas laikapstākļu bildes. 

UVLens – UV Index Forecasts: Ērta mobilo tālruņu aplikācija, kurā UV radiāciju iespējams apskatīt pa stundām. Jo spilgtāka krāsa, jo bīstamāka šī radiācija. Aizpildot informāciju par sevi, var uzzināt savu ādas tipu. Informācija tiks saglabāta un turpmāk aplikācija ziņos, cik droši ir atrasties saulē tieši tev.

Forecast & Sun Tracker – UVI Mate: Šī mobilā aplikācija uzskatāmi parādīs gan to, kāda ir UV radiācija, gan to, kāds ir ozona slāņa biezums. Lietotnē padomāts arī par to, kā ērti dalīties ar redzamo informāciju sociālajos tīklos.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Meteo.lv