Koronavīruss: kāpēc mēs pieskaramies savai sejai, un kā no šā paraduma atbrīvoties. Skaidro eksperte

Psiholoģe Nataša Tivari ir atklājusi, kāpēc mēs tik bieži pieskaramies savai sejai un kā šo ieradumu pārtraukt. Runājot ar BBC, viņa paskaidro: "Tas ir mūsu DNS. Tas ir ieradums, ko mums ir grūti kontrolēt. Mēs to zinām, jo embriji pieskaras sejai, jau esot savas mammas vēderā.”

“Tāpēc katru reizi, kad tu sev saki: “Beidz pieskarties savai sejai, nepieskaries savai sejai, ja es pieskaršos savai sejai, es saslimšu,” tā tu mudini sevi darīt kaut ko, kas tev ir pilnīgi pretdabisks,” viņa norādīja.  

Psiholoģe skaidro, ka pieskaršanās sejai ir zemapziņas taktika, lai sevi nomierinātu, sniegtu mierinājumu. 

Un, ja jums ir bērni, viņi droši vien nokopēs jūsu paradumu. Eksperte piebilst: “Bērni bieži modelē tādu pašu uzvedību kā viņu vecāki, tāpēc, ja vecāki, kad viņi ir šokēti, pārsteigti, pieskaras savai sejai, tad, visticamāk, viņu bērni darīs tāpat.”

Centies sakrustot rokas un turēt tās sev klēpī, tad, kad pienāks vēlēšanās rokas pacelt un pieskarties sejai, tu sāksi apzināties, ko dari.

Patlaban, koronavīrusa pandēmijas laikā, Nataša Tivari nākusi klajā ar vienkāršiem, bet efektīviem padomiem, kas palīdzētu pārtraukt pieskaršanos sejai. Viņa iesaka: “Lai gan ir gandrīz neiespējami vispār nepieskarties sejai, galvenais veids, kā to mazināt, ir atbrīvoties no paradumiem, kas liek tev to darīt.”

Pirmām kārtām ieteicams kontaktlēcu vietā valkāt brilles, lai izvairītos no pieskārieniem acīm. Tāpat šajās dienās vajadzētu mazāk lietot dekoratīvo kosmētiku, šādi mazinot kontaktu ar seju. 

Visbeidzot, Tivari iesaka mainīt ieradumus, kā kustas tavas rokas sarunas laikā, īpaši, ja esi cilvēks, kas daudz žestikulē. Viņa piebilst: “Centies sakrustot rokas un turēt tās sev klēpī, tad, kad pienāks vēlēšanās rokas pacelt un pieskarties sejai, tu sāksi apzināties, ko dari.”

Avots: Jauns.lv