No nekā nedarīšanas izolācijā esi noguris vairāk nekā jebkad iepriekš? Psihologi skaidro, kāpēc un ko darīt

Zinātnes portāls  Sciencealert.com raksta, ka šāda noguruma un emocionālā izsīkuma iemesls ir saistīts ar emocionālo stresu un nedrošību, ko visā pasaulē radījusi Covid-19  pandēmija. Noguruma iemesli var būt gan fiziski, gan garīgi cēloņi. Tāpat kā cilvēkam nepieciešama atpūta pēc 5 kilometru skrējiena, tāpat noguris ir tas, kas pavadījis vairākas dienas gultā slimojot.
 

Enerģiju un spēku atņem arī vienmuļība, ko šobrīd piedzīvo miljoniem cilvēku, kas spiesti pavadīt laiku dzīvokļos. Kā atgūt enerģiju, kuru ir atņēmušas šaubas, neskaidrība un bailes no nākotnes? 

Pielāgošanās fāzes
Jebkuras lielas pārmaiņas, neatkarīgi no tā, vai tās ir pozitīvas vai negatīvas, prasa laiku, lai cilvēka prāts un ķermenis pielāgotos. To piedzīvo gan students, uzsākot mācības universitātē, gan cilvēks, kas pārceļas uz jaunu valsti. Tas prasa laiku un pielāgošanos, kas, savukārt, patērē garīgo enerģiju.

Pirmā adaptācijas nedēļa paiet, mēģinot aptvert un atbrīvoties no iepriekš ierastajiem darba un ikdienas rituāliem. Veidojas jauni rituāli. Parasti piektajā dienā lielākā daļa cilvēku sāk sajust, ka jaunā dzīve ir iezīmējas prognozējamāka un ar noteiktāku dienas režīmu. Pirmajā karantīnas un pašizolācijas nedēļā var būt raudulīgs noskaņojums, slikts un nomākts garastāvoklis. Par to uztraukties nevajadzētu, jo tā ir normāla reakcija šajā adaptācijas posmā. Nākamajā nedēļā dzīve sāk likties jau labāka. 

Psihologi iesaka rakstīt dienasgrāmatu vai izlikt savas sajūtas un emocijas uz papīra, aprakstot, kā notiek pielāgošanās jaunajai dzīvei. Tas palīdz precīzāk piefiksēt, vai garastāvokļa svārstības nepaliek izteikti negatīvas. 

Apmēram trīs mēnešu laikā gandrīz ikviens cilvēki spēj adaptēties jebkuriem jauniem apstākļiem. Bet pa šo laiku ir viens krīzes brīdis - 3 nedēļas pēc jauno apstākļu iestāšanās var piedzīvot melanholijas, apātijas un noguruma sajūtu. Daži pētnieki pat raksta, ka šis ir mirklis, kad "pazemināt cilvēku morāles līmenis".  Cilvēks aptver, ka šāda dzīve var ievilkties neprognozējami ilgi. Pēc šī posma pārdzīvošanas depresīvais garastāvoklis pāriet. 

 3 nedēļas pēc jauno apstākļu iestāšanās var piedzīvot melanholijas, apātijas un noguruma sajūtu. Daži pētnieki pat raksta, ka šis ir mirklis, kad "pazemināt cilvēku morāles līmenis".  

Prioritātes un laika strukturēšana
Nākamais solis, kas palīdz sakārtot jauno dzīvi un taupīt enerģiju, ir laika un plānu strukturēšana. Lai izvairītos no apātijas un ne-motivācijas sajūtas, ir svarīgi izveidot skaidru ikdienas struktūru.

Struktūra ļauj iegūt zināmu kontroli pār dzīvi. Tas palīdz novērst “tukšo” laiku, kad ir laiks domāt, ka esi ieslodzīts un neesi īsti savas dzīves noteicējs, kas, savukārt, rada “dreifēšanas” sajūtu. Tas var likt cilvēkiem justies apātiskiem, pasliktināt miegu un smagākos gadījumos par sākt ignorēt personīgās higiēnas normas. 

Pašlaik teju visa pasaule ir karantīnas režīmā, bet ārkārtas situācijas ar piespiedu izolāciju dažādas cilvēku grupas ir piedzīvojušas arī agrāk. Piemēram, 1915. gadā, kad sera Ernesta Šakltona kuģis “Endurance” tika iesprostots Antarktikas ledū, viņš bija tas, kas noteica savai kuģa komandai ļoti stingu dienas režīmu un disciplīnu. Viņš noteica, kad komanda ēdīs, cikos celsies, un pat noteiktas nodarbes, kas liktu komandai jēgpilni socializēties. Sociālo vienmuļību viņš uzskatīja par vienu no lielākajiem draudiem, kas var postošie ietekmēt cilvēku grupu, kas atrodas izolācijā. Mūsdienās jēgpilna socializācija varētu būt, piemēram, regulāra sazināšanās ar draugiem un tuviniekiem Whatsapp vai Zoom vietnēs. Tas liek cilvēkiem saposties, uzvilkt pieklājīgu apģērbu un adekvāti komunicēt.  

Vēl viens emocionālā noguruma iemesls ir trauksme, ko piedzīvo lielākā daļa cilvēku. Apjukums, nedrošība, slikts miegs neļauj organismam pilnvērtīgi atjaunoties, liek justies nogurušam un trauksmainam. 

Lai pārtrauktu šo riņķa danci, kā labāko risinājumu iesaka regulāru vingrošanu vai garas pastaigas. Patīkams nogurums uzlabos arī miegu. 

Pat ja nav zināms konkrēts datums, kad dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs, plānošana, jauni mērķi un uzdevumi tad, kad atkal viss būs sakārtojies, var palīdzēt justies labāk un optimistiskāk domāt par nākotni.