Par sirds veselību Covid-19 vīrusa laikā. Svarīgi izlasīt visiem kardioloģijas pacientiem
Laikā, kad apkārt kā neredzams drauds izplatās COVID-19 vīruss, papildus profilakses pasākumi un uzmanība sirds veselībai var nākt tikai par labu. VCA „Aura” dienas stacionāra vadītāja interniste Inga Orleāne skaidro : “Hroniskiem sirds slimību pacientiem ar noteiktām sirds un asinsvadu slimībām ir lielāks risks iegūt smagākas komplikācijas, slimojot ar vīrusa infekciju.”
COVID-19 ietekme uz sirdsdarbību
Kas notiek organismā, ja esi inficēts ar SARS-CoV-2 vīrusu?
Iespējams, simptomi būs pavisam viegli, taču smagākos gadījumos
sirdsdarbība ievērojami samazinās. Izdalīti divi sirdsdarbības
ietekmējošie faktori, kas saistīti ar COVID-19: sirds mazspēja jeb
asins sūknēšanās samazināšanās; sirds aritmija, kuru ietekmē
vīrusam paredzēto medikamentu iedarbība. Sirds mazspēja var
attīstīties gan no sistēmiskas iekaisuma reakcijas uz infekciju,
gan no sirds iekaisuma jeb miokardīta.
Ik dienu pusei no uzņemtā produkta daudzuma ir jābūt dārzeņiem, ¼ olbaltumvielām – liesai gaļai, zivīm, vēlams, treknajām, vai pākšaugiem, un ¼ pilngraudu produktiem
Šī vīrusa laikā, kad visapkārt valda stress par notiekošo, svarīgi papildus piedomāt par labu sirds veselības praksi, veselīgi ēdot un uzņemot vitamīnus.
Uzturs sirdij
Šķietami tik pašsaprotama lieta kā uzturs, kuram brīžiem ikdienas
steigā un ātrumā nepievērš tik lielu un nozīmīgu lomu, ilgākā laika
periodā spēj atstāt paliekošas sekas uz sirds veselību un tās
funkcionalitāti. Lai ķermeņa “motoriņš” spētu ilgstoši darboties
pilnvērtīgi, svarīgi jau laikus pievērst uzmanību veselīgai
pārtikai.
Turklāt ēdienam jābūt sabalansētam. Ik dienu pusei no uzņemtā
produkta daudzuma ir jābūt dārzeņiem, ¼ olbaltumvielām – liesai
gaļai, zivīm, vēlams, treknajām, vai pākšaugiem, un ¼ pilngraudu
produktiem.
• Pilngraudu produkti – šķiedrvielu
avots
Šķiedrvielas organismā veic svarīgu darbību. Tās ne tikai uzlabo
imunitāti un vēdera izeju, bet arī regulē holesterīna līmeni
asinīs. Šķiedrvielas vairāk ir pilngraudu miltos, auzās, klijās,
miežos, kā arī putraimos un pākšaugos.
• Saki nē sālij un
cukuram!
Centies ikdienas gatavošanā samazināt sāls patēriņu. Sāls ietekmē
asinsspiedienu, kas var palielināt sirds slimību risku – arteriālo
hipertensiju, insultu. Ieteicams sāli dienā samazināt līdz aptuveni
5-6 g. Pērkot gatavu maltīti, ir lielāka iespēja, ka sāls tajā būs
vairāk, nekā, ja to gatavosi mājās, kontrolējot pievienoto. Uz
produktu etiķetēm ir norādīts sāls daudzums uz 100 g. Ja sāls ir ap
1,25 g – tas pievienots daudz, taču ja ap 0,25 g – sāls ir maz. Šo
der atcerēties, lai, pērkot produktus, varētu izvērtēt kopējo dienā
patērēto apjomu.
Dārzeņu lietošana ir nozīmīga sirds veselībai, jo satur antioksidantus, vitamīnus un minerālvielas
Otrs “baltais drauds” sirds veselībai ir cukurs. To iesaka uzņemt pēc iespējas mazāk, ne vairāk kā 25 g. Taču atceries, ka cukurs “slēpjas” arī augļos, saldinātajos dzērienos, medū un saldumos!
• Dārzeņi katrai dienai
Dārzeņu lietošana ir nozīmīga sirds veselībai, jo satur
antioksidantus, vitamīnus un minerālvielas. Ikdienā uzturā
ieteicams lietot 300 g dārzeņu. Tiem ir jāaizņem puse no pusdienas
šķīvja paredzētā ēdiena apjoma. Turklāt, regulāri lietojot, tie var
samazināt asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimības.
• Lieto veselīgos taukus
Piesātinātie tauki un transtaukskābes ir drauds sirds veselībai.
Šie tauki organismā palielina sirds slimību risku un holesterīna
līmeni. Transtaukskābes veidojas, ja tiek hidrogenēta augu eļļa,
radot organismā “slikto” holesterīnu, kavējot imūnsistēmas darbību,
aizkaļķojot asinsvadus un veicinot sirds slimības. Tādēļ izvairies
vai vismaz samazini ikdienā uzņemto sviesta, margarīna, treknas
gaļas, konditorejas izstrādājumu, trekna piena un palmu eļļas
lietošanu uzturā. “Labie” tauki savukārt “slēpjas” riekstos,
sēklās, treknās zivīs un avokādo. Turklāt zivis satur omega-3
taukskābes, kas spēj mazināt sirds aritmiju un asinsvadu trombozi.
No omega-3 taukskābēm tieši dokosaheksānskābe un
eikozānpentaēnskābe samazina kardiovaskulāro slimību riskus,
novēršot aritmiju, mazinot trombozes risku un pazeminot
asinsspiedienu.
Papildu vitamīni
Taču ne vienmēr visu organismam nepieciešamo var uzņemt tikai ar
veselīgu uzturu. “Dažkārt ir nepieciešami papildu vitamīni, kas
palīdz uzturēt organisma pilnvērtīgu darbību,” skaidro „Mēness
aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, iesakot, kuri no tiem sirds
veselībai būtu paši noderīgākie. Viens no organisma
nepieciešamajiem vitamīniem ir B grupas vitamīni. B6, B9 un B12
vitamīni mazina homocisteīna līmeni. Rezultātā asinsvadi mazāk
aizsērē. Otrs nozīmīgs vitamīns organismā ir D vitamīns. Tā viena
no labajām īpašībām ir spēja pazemināt asinsspiedienu, jo mazina
renīna sintēzi. Visbeidzot, magnijs palīdz samazināt
kardiovaskulārās problēmas, insultu un arī koronāro sirds slimību
risku.
Avoti:
Mayo Clinic “How does COVID-19 affect the heart?”, 2020
SPKC “Sirds un asinsvadu veselības formula”, 2018