Četras stratēģijas trauksmes mazināšanai

Vieglus simptomus var atvieglot ar dzīvesveida izmaiņām (sports, hobiji, draugu, ģimenes iesaistīšanās). Tas nenozīmē, ka šajos apstākļos kaut tas jādara kopā, bet arī attālināti var ar citiem aprunāties, tādējādi iedvesmojoties, padaloties un palepojoties ar sasniegumiem. 

Vidēji izteiktus vai smagus simptomus parasti kontrolē ar medicīniskiem paņēmieniem un/ vai psihoterapeita, psihologa atbalstu. 

Ir vairākas stratēģijas, ko var izmantot pārmērīgas trauksmes un baiļu mazināšanai:
Filozofiskā stratēģija. Šī ir salīdzinoši lēna stratēģija. Lai justu uzlabojumus, nepieciešams laiks. Izzinošu grāmatu lasīšana, miers, izpratne, ko es gribu iegūt. Ja esi izpratis situāciju, ja saproti, ko darīt ar emocijām, vari iegūt kontroli pār emocijām. Kad ar šīs stratēģijas palīdzību rezultāts sasniegts, tas parasti ir ilgstošs. 

Kognitīvā jeb domu ietekme. Ar prātu analizējot trauksmi izraisošo situāciju, uzlabojumus var iegūt vidēji ilgā laika periodā. Apzinot faktus, analizējot un izdarot secinājumus, var pieņemt lēmumu, kā tie raksturo situāciju un ko tālāk varam darīt. Tā ir kontrole pār prātu. 

Fizioloģiskā stratēģija jeb ietekme caur savu ķermeni. Stratēģijā ietilpst jebkuras fiziskās aktivitātes - vingrošana, pastaigas, velobraukšana u.c., līdz ar to šī stratēģija ir viegli īstenojama. Iedarbojoties uz ķermeni, izdalās serotonīns, kas ir viena no tām vielām, kas rada labsajūtu un darbojas kā antidepresants. Šādā veidā varam iegūt kontroli pār ķermeni. 

Farmakoloģiskā stratēģija jeb ietekme caur dažādām vielām. Farmakoloģiskā ārstēšana atkarībā no medikamentiem ir gan īslaicīga, gan ilglaicīga. Ar medikamentu palīdzību var iegūt visātrāko efektu, ja medikamentus lieto gana ilgi, arī efekts var būt ilgstošs. Farmakoloģiskā stratēģija darbojas uz galvas smadzeņu ķīmiskām vielām - serotonīnu, noradrenalīnu, dopamīnu, gamma aminosviestskābēm. Tajā pašā laikā šai ārstēšanai ne vienmēr ir viennozīmīga iedarbība. Cilvēki reaģē dažādi, ir iespējams dažādas kombinācijas ar jau lietotajiem medikamentiem, var parādīties blaknes, līdz ar to dzert zāles trauksmes un stresa mazināšanai, ko ārsts ieteicis kādam tuviniekam, jo viņam palīdz, nebūtu prātīgi. Tāpēc pirms medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanas uzsākšanas ir nepieciešama konsultācija ar ārstu, lai rezultātā nepasliktinātu savu veselību. Farmakoloģiskās stratēģijas gadījumā tiek nodrošināta kontrole pār prātu un ķermeni. 

Ko vēl var darīt?

• Ierobežo ziņu klausīšanos par pandēmiju, samazini negatīvas informācijas uzņemšanu. 
• Seko uzticamām ziņām, pārbaudi ziņu avotus.
• Rūpējies par savu ķermeni - vingro, ej pastaigās! Veic patīkamas aktivitātes. 
• Izmanto laiku hobijiem, ja vien tie neparedz pulcēšanos. Fotografēšana, fotogrāfiju kārtošana, gleznošana, muzicēšana - tie visi ir iespējami. 
• Centies ēst veselīgi un sabalansēti, jo nu laika gatavošanai ir vairāk. Laiks, ko iepriekš pavadījām ceļā uz un no darba, nu ir mūsu rīcībā. 
• Izmanto iespēju izgulēties. 
• Izvairies no alkohola un narkotisko vielu lietošanas.  
• Sazinies ar citiem. Kontaktējies, runā par savām bažām, izjūtām, runā ar cilvēkiem, kam uzticies. 
• Sazinies ar mediķiem, ja jūties uztraucies katru dienu. 
• Ja līdz šim esi lietojis kādus medikamentus, šis noteikti nav labs brīdis to pārtraukt. Saskaņā ar ārsta norādījumiem jāturpina lietot nozīmētā terapija.

Palīdzības stratēģija bērniem izmainītajā situācijā
Arī bērniem šobrīd ir mainījusies ikdienas situācija, vide, prasības, un tas var radīt satraukumu, spriedzi. Bērni mācās no mums, skatoties, kā mēs rīkojamies krīzes situācijā. Stabila, mierīga nosvērta vecāka rīcība ir lielākais palīgs šajā izmanītajā situācijā. Bērni strauji reaģē uz dažādām situācijas izmaiņām un vislielāko mieru rada, ja lietas notiek viņam pieņemtā kārtībā. Tas nozīmē, ka ir svarīgs dienas režīms. Ja režīms tiek sajaukts, tas rada papildus trauksmi. 

Mazākiem bērniem stress var izpausties:

• kā pārmērīga raudāšana vai uzbudinājums; 
• kā pārmērīgas raizes vai skumjas;
• kā neveselīgi ēšanas vai gulētiešanas paradumi.

Uzvedības izmaiņas var būt arī pusaudžiem, kuriem šajā vecumposmā noliegums ir normāla parādība – viņiem automātiski gribas pakaitināt tuviniekus, izaicināt, tajā pašā laikā bērni pēc būtības ir iejūtīgi, saprotoši un mīļi, bet reizēm bravūrība var būt iemesls, kā dēļ negribot tiek pārnests vīruss un aplipināti tuvinieki. 

Stresa situācijās pusaudžiem var būt raksturīga:

• izvairīšanās no mācībām;
• koncentrēšanās un uzmanības traucējumi;
• dienas režīma izmaiņas – samazinātas vai iztrūkstošas pierastās ārpusskolas aktivitātes;
• neizskaidrojamas galvas vai ķermeņa sāpes;
• alkohola, tabakas vai citu narkotisko vielu lietošana. 

Ko var darīt vecāki?

• Atrodi laiku, lai aprunātos ar  bērnu par Covid-19.
• Atbildi uz bērna jautājumiem viņam saprotamā veidā.
• Pārliecini bērnu, ka viņš ir drošībā, ka esat kopā un viens par otru parūpēsieties. 
• Paskaidro bērnam, ka justies satrauktam ir normāli, un izstāsti, kā pats tiec galā ar satraukumu, lai bērns var no tevis mācīties. Parādi bērnam, cik daudz satraukties ir veselīgi. 
• Ierobežo laiku, ko viņš pavada, klausoties ziņas un apspriežot tās sociālajos medijos. Bērni var nepareizi uztvert un interpretēt notiekošo. 
• Pieturieties pie dienas režīma, tas rada stabilitātes sajūtu un nomierina. Fiziskām aktivitātēm noteikti jābūt dienas sastāvdaļai. 
• Sazinieties pa telefonu ar citiem ģimenes locekļiem un uzmundriniet viņus. Bērniem tas dod papildus drošības un kopības sajūtu.

Raksta publicēšanu atbalsta GoRelax – emocionālam balansam un veselīgam miegam (ražotājs: zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols).