Just bailes un trauksmi. Norma vai patoloģija?

Viena no spēcīgākajām emocijām, ko cilvēks spēj piedzīvot, ir bailes. Bailes ir ķermeņa izdzīvošanas stratēģija, reaģējot uz apkārtējās situācijas katastrofiskām izmaiņām. Ekstrēmās situācijās parādās bailes, kas ļoti koncentrē ķermeniskās un emocionālās funkcijas, uz to, lai cilvēks varētu ātri pieņemt lēmumu un rīkoties atbilstoši situācijai. 
Bailes un trauksme var parādīties arī pie salīdzinoši nekaitīgiem notikumiem, kas nebūs ar katastrofiskām sekām, piemēram, tuvojoties darbu termiņam, gatavojoties darba intervijai, gaidot īpašu saviesīgu pasākumu. 

Norma vai patoloģija?
Bailes un trauksme cilvēku var pārņemt īslaicīgi, un tā būs normāla reakcija uz situāciju, bet dažkārt, kombinējoties dažādiem faktoriem, bailes un trauksme pārņem visu dzīvi, radot grūtības koncentrēties, gulēt, iziet no mājas, uz skolu vai darbu vai izpildīt vienkāršas funkcijas mājās. 

Trauksme, bēdas, bezmiegs tūlīt pēc traumatiska notikuma ir normālas reakcijas, bet ar laiku tam ir jāmazinās, jo cilvēks parasti pamazām pieņem situāciju, samierinās.

Piemēram:
* Uztraukums par darbu, rēķinu nomaksu var būt normāls, ja vien par to nav patstāvīgs nemiers, kas jau traucē ikdienas dzīvē. 
* Ir normāli just mulsumu neērtā sociālā situācijā, bet nav normāli censties izvairīties no sociālām situācijām, jo ir bailes tikt nosodītam un ir neizskaidrojams kauns. 
* Ir normāla nervozēšana pirms eksāmena, prezentācijas, darba intervijas vai cita svarīga notikuma, bet nav normālas panikas epizodes un bailes no nākamās lēkmes. 
* Ir normālas reālas bailes no bīstama priekšmeta, situācijas, inficēšanās, bet iracionālas ir bailes vai izvairīšanās no priekšmeta, vietas, situācijas, kas realitātē nav bīstamas. 
* Normāli ir pārliecināties, vai esi vesels un dzīvo drošā vidē, pārnākot mājās aizslēgt durvis, nomazgāt rokas, bet pārspīlēta rīcība – izdarīt atkārtotas nekontrolētas darbības, piemēram, pārmēru bieži dezinficēt rokas, rokturus. 
* Trauksme, bēdas, bezmiegs tūlīt pēc traumatiska notikuma ir normālas reakcijas, bet ar laiku tam ir jāmazinās, jo cilvēks parasti pamazām pieņem situāciju, samierinās. Pārspīlēta reakcija – murgi, emociju trulums, kas saistīti ar traumējošu notikumu vairākus mēnešu, pat gadus pēc tā.

Izpausmes, kas raksturo bailes un trauksmi: 

• Sirdspuksti kļūst ļoti ātri.
• Paaugstinās asinsspiediens.
• Paātrināta elpošana, tādējādi piegādājot smadzenēm papildus skābekli.
• Muskuļu vājums, reizēm pat drebēšana, ķermenis it kā ieslēgts gaidīšanas režīmā.
• Pastiprināta svīšana.
• Kuņģa savilkšanās, radot taureņu sajūtu vēderā. 
• Apetītes zudums – ēšana nav ķermeņa primārais uzdevums briesmu gadījumā. 
• Grūtības koncentrēties uz kādu citu lietu – visas domas pievērstas objektam/ jautājumam, kas rada bailes. 
• Var būt sajūta, ka reibst galva.

Neliela trauksme un bailes motivē cilvēku darīt lietas, lai izvairītos no neveiksmes, lai darbu izdarītu labāk, lai veiksmīgāk sagatavotos un pasargātos no draudiem. Taču, ja trauksme turpinās un eskalējas, pārņem cilvēku tādā mērā, ka tā jau ir traucējoša un neatļauj rīkoties atbilstoši situācijai, var uzskatīt, ka tā vairs nav norma. 

Bailes var būt vienreizējas sajūtas, kad cilvēks saskaras ar kaut ko nepazīstamu. Un reizēm nemaz nevar pateikt, kāpēc es esmu nobijies, jo šķietami situācija nav mainījusies.

Kādēļ vieni uztraucas, bet citi spēj saglabāt mieu?
Visbiežāk trauksmi piedzīvo cilvēki, kuriem kopumā ir raksturīgs nemiers vai pat nosliece uz depresiju. Iespējams, cilvēks visas dzīves laikā ir bijis emocionāli jutīgs uz dažādiem notikumiem. Emocionāli nenoturīgāki ir cilvēki ar hroniskām slimībām, ar iepriekšēju smagu slimību pieredzi pašam vai kādam no ģimenes locekļiem. Tāpat destabilizējošs var būt salīdzinoši nesens nāves gadījums ģimenē. Var būt nesen iegūta invaliditāte. 
Tendence katastrofizēt ir cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni, iespējams, tādēļ, ka viņi ne tik labi prot analizēt situāciju un izvērtēt informāciju, ko mēs iegūstam no dažādiem avotiem. Reizēm gribas piedzīvojumu vai ir tendence piedēvēt kādām norisēm pārdabiskumu, tādēļ notiekošais tiek uztverts saasinātāk. 
Lielāks risks piedzīvot trauksmi ir sociāli mazaizsargātām cilvēku grupām, jo var būt sajūta, ka nav resursu grūtību pārvarēšanai, nav iekrājumu, nav kāda, kurš pasargās, nav stiprās aizmugures sajūtas, ja kaut kas notiks, situācija būs ļoti slikta. 
Riska grupā ir arī cilvēki, kuri ir attiecību krīzē. Arī vientuļi cilvēki, jo vieglāk taču trauksmi un bailes ir kliedēt, ja mēs varam ar kādu dalīties un iegūt pozitīvu vērtējumu no cita cilvēka. 
Reakcija uz stresu atšķiras atkarībā no personības īpatnībām. Arī no ģimenes paradumiem un sabiedrības standartiem.

Bailes nepazūd un neļauj justies normāli
Senatnē cilvēkiem bailes bija izdzīvošanas stratēģija, kas lika rīkoties divējādi – bēgt vai uzbrukt. Mūsdienās tas nav nepieciešams, bet mūsu ķermenis un prāts darbojas, kā to ir iemācījies vairāku simtu tūkstošu gadu laikā. Tāpēc ir tādas pašas reakcijas uz rūpēm par rēķiniem, ceļojumiem, sociālajām situācijām. Bet mēs nevaram aizbēgt vai fiziski uzbrukt šīm situācijām. Mums tās jārisina citādāk. Fiziskās baiļu sajūtas pašas par sevi var būt biedējošas, ja tās šķiet nesamērīgas ar situāciju. 
Bailes var būt vienreizējas sajūtas, kad cilvēks saskaras ar kaut ko nepazīstamu. Un reizēm nemaz nevar pateikt, kāpēc es esmu nobijies, jo šķietami situācija nav mainījusies. Pat tad, ja šķiet, ka situācija ir skaidra un var novērtēt, ka nekas traks nav noticis, smadzenes kādu iemeslu dēļ sūta impulsus, kas liek just bailes, trauksmi un reaģēt uz situāciju. Ja bailes un trauksme ilgstoši nepāriet, ir vērts vērsties pēc palīdzības. 

Zināšanai!
Panikas lēkmes ir atsevišķas epizodes, kas pārņem cilvēku ar nekontrolējamu baiļu sajūtu – ir grūti elpot, ir sirdsklauves, vājums, sajūta, ka zaudēsi kontroli pār ķermeni. Panikas lēkmes var ilgt dažas minūtes vai pat vairākas stundas. 
Fobija ir bailes no konkrētas lietas, dzīvas būtnes vai situācijas. Cilvēkam ar fobijām ir milzīga vajadzība izvairīties ar konkrēto baiļu vai trauksmes cēloņa. Domas par saskarsmi ar fobijas cēloni rada satraukumu vai paniku, kas traucē normāli justies un dzīvot. Reizēm cilvēkiem daudz jālasa, lai izprastu savu baiļu cēloni, var būt vajadzīgs mentālais treniņš vai pat mediķu palīdzība, lai fobijas pārvarētu. 

Raksta publicēšanu atbalsta GoRelax – emocionālam balansam un veselīgam miegam (ražotājs: zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols).