Nervi vairs netur! Vai man nepieciešama palīdzība?

Situācijā, kad valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un noteikti stingri ierobežojumi, pat visharmoniskākais cilvēks var sajust nemieru, trauksmi un bailes. Problēmas, kas šobrīd iedzīvotājiem jārisina, ir iepriekš nepieredzētas. Bailes un satraukums par iespēju saslimt var būt milzīgas un var izraisīt spēcīgas emocijas gan pieaugušajos, gan arī bērnos. Jaunā situācija atstāj iespaidu arī uz tiem cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, piemēram, vecvecākiem, jo viņi pēkšņi var būt pavisam nošķirti no ģimenes. 

Iespējamās reakcijas uz pandēmijas izraisītajām sekām:

• Bažas par sevis pasargāšanu no vīrusa. Kas notiks, jo tomēr gadīsies saslimt?
• Bailes un uztraukums par savu tuvinieku veselību.
• Bažas par ikdienas pakalpojumu pieejamību. Varbūt ne vienmēr šie pakalpojumi ir svarīgi eksistencei, bet labsajūtai gan.
• Bažas par medicīniskās palīdzības pieejamību, kad tā tiešām būs nepieciešama arī citos saslimšanas gadījumos.
• Sabiedriskā transporta pieejamības samazināšanās.
• Sociālās izolētības sajūta, sevišķi dzīvojot vienam vai ar ierobežotiem sakariem. Mēs esam pieraduši labi justies, ja labi jūtas citi. Ne velti mums ir spoguļneironi, kas palīdz uztvert līdzcilvēku noskaņojumu, citu cilvēku jūtas, emocijas, paskatoties uz cilvēka sejas izteiksmi, pozu.
• Vainas izjūta par nespēju pilnvērtīgi parūpēties par tuviniekiem, apgādāt vecus radiniekus.
• Bažas par bērnu izglītību. Kas notiks ar pirmās klases bērniem, kuri tikko ir sākuši mācību gaitas un kuri vēl paši neprot organizēt savu ikdienu. Savukārt vecāki nav pārliecināti par savu spēju bērnus mācīt. Bažas ir arī par bērniem, kuriem tagad ir jābeidz skola. Vai un kā būs iespējama iestāšanās augstskolās?
• Bažas par darbu, ienākumu samazinājumiem, kredītiem.

Ir vairākas cilvēku grupas, kurām varētu būt izteiktas problēmas ar baiļu un trauksmes mazināšanu un kontroli. Tie ir cilvēki, kuriem ir kādas specifiskas problēmas vai vajadzības, piemēram, cilvēki ar mentālās veselības traucējumiem – depresiju, epilepsiju, garastāvokļa traucējumiem, arī sociāli mazaizsargātās grupas (ar ierobežotiem līdzekļiem vai ar valodas barjeru), cilvēki, kuri izjūt stigmatizāciju vecuma, rases, tautības dēļ vai izolētību saistībā ar vīrusa infekciju. 

Psiholoģiskā līmenī sāpju sajūtu var provocēt apgūts izturēšanās modelis, piemēram, ja es esmu slims, visi mani aprūpē, un tas ir ieguvums no slimības.

Kā zināt, ka vajadzīga palīdzība?

Bailes un satraukums šad un tad skar mūs visus. Tikai tad, ja bailes ir ilgstošas un smagas, ārsti tās klasificē kā emocionālās veselības problēmu. Ja vairākas nedēļas jūties nemierīgs vai jūti, ka bailes pārņem dzīvi, ieteicams lūgt palīdzību ārstam. Lūdz palīdzību, ja emocionālais stāvoklis rada problēmas ikdienas dzīvē vai ja piedzīvo panikas lēkmes. Vari zvanīt arī uz kādu uzticības tālruni.

Kas liecina par bailēm un trauksmi?

• Miega režīma izmaiņas. Iespējams, gribas gulēt ilgāk un vairāk. Varbūt tieši otrādi – līdz vēlai naktij gribas skatīties dažādas pārraides. No rīta grūtības pamosties, lai gan sākas darbs.
• Ēšanas paradumu izmaiņas. Gribas ēst daudz un bieži, nav sāta sajūtas. Vai tieši otrādi – apetītes zudums.
• Grūtības koncentrēties. Tās var būt gan cilvēkam, kurš mājās atrodas viens, tāpat šādas grūtības var piedzīvot vecāks, kam mājās mazi bērni un kam ir nepieciešama palīdzība mācību jautājumu risināšanā.
• Garastāvokļa svārstības, emocionalitāte.

Kad cilvēks piedzīvo pārmērīgu trauksmi, var saasināties hroniskās slimības. Tās kaites, kuras agrāk tika ierobežotas ar vingrošanu, veselīgu dzīvesveidu, pastaigām, tagad saasinās, jo baiļu un satraukuma iespaidā nervu sistēmā izdalās vesela plejāde neiroaktīvo vielu, kas uztur cilvēka gatavību reaģēt uz ārkārtas situāciju. Tādām vielām kā adrenalīns, noradrenalīns, ir ietekme uz nervu sistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, kas ilgākā laika periodā izpaužas ar dažādām biedējošām reakcijām. Lai šīs sajūtas kompensētu, cilvēki mēdz meklēt izeju neefektīvos un pat kaitīgos veidos, piemēram, alkohola, tabakas vai citu narkotisko vielu lietošanā. Bieži vien pēc alkohola lietošanas ir pretējs efekts – problēmas saasinās vēl vairāk.  

Ja vairākas nedēļas jūties nemierīgs vai jūti, ka bailes pārņem dzīvi, ieteicams lūgt palīdzību ārstam.

Fiziskās sāpes baiļu un trauksmes dēļ

Ilgstošas bailes un trauksme cilvēkam var izpausties arī fiziskās sāpēs. Tās var būt gan muguras, gan vēdera sāpes, arī galvassāpes, sāpes aiz krūšu kaula un lāpstiņu rajonā, sāpes ekstremitātēs, elpas trūkumā. Sāpes parasti kombinējas ar nogurumu, spēku un enerģijas izsīkumu, apātiju. Minētās izpausmes parasti nav saistītas ar kādu medicīnisku problēmu, par ko cilvēks nereti jūtas pārliecināts (audzēju, nopietnu sirds slimību u.tml.), tomēr simptomi ir izteiktāki kā jebkad. 

Cilvēks tādās situācijās sev iztēlojas visbriesmīgākās kaites. Dažiem cilvēkiem veselības stāvokļa analīze kļūst par dzīves fokusu, kur katra sajūta, katra ķermeņa izpausme tiek analizēta un fiksēta. Tas viss kopā rada milzīgu emocionālu un fizisku distresu. Nereti šo trauksmes stāvokli cilvēkam pašam ir ļoti grūti pārvarēt, bet tas nav neiespējami. Ja cilvēks pats netiek galā, arī krīzes apstākļos ir pieejami ārsti (ģimenes ārsts, speciālisti, kuri piedāvā attālinātās konsultācijas), kuri var palīdzēt. 

Kā vēl viens no iemesliem, kāpēc cilvēks stresa situācija izjūt sāpes, var būt zemāka izpratne par emocijām vai ir to apstrādes problēmas, uzmanības centrā izceļot fiziskos simptomus, nevis emocionālas dabas jautājumus. Ir grūtības nosaukt emocijas vārdā.

 Psiholoģiskā līmenī sāpju sajūtu var provocēt apgūts izturēšanās modelis, piemēram, ja es esmu slims, visi mani aprūpē, un tas ir ieguvums no slimības. Šāda ieguvuma dēļ ir vērts neapzināti justies slimākam, nekā ir patiesībā. Tāpat arī pārmērīga sevis saudzēšana – ir cilvēki, kuri pieraduši, ka visu viņiem nodrošina, viss viņiem pienākas. 

Reizēm var gadīties, ka ārsts pietiekami nenovērtē emocionālās sfēras veselības traucējumus tiem cilvēkiem, kuriem ir hroniskas slimības, jo ir ierobežota tieša saziņa ar ārstu. Ārsts šajā situācijā fokusējas un pamatsaslimšanas saasināšanos. Un var nepievērts pienācīgu uzmanību depresīviem traucējumiem. Veciem cilvēkiem depresīvo traucējumu parādīšanos var kļūdaini uztvert par normālu novecošanās procesu.  

Atceries!

Ja cilvēks ir nomākts, ir noticis kaut kas nepatīkams, fiziskie simptomi parasti pastiprinās. Savukārt, uzzinot kādu pozitīvu vēsti, notiek atslābināšanās, un fiziskās sajūtas var mazināties. Ja šādi notiek, zini, ka pie vainas, visticamāk, ir uztraukums. 

Raksta publicēšanu atbalsta GoRelax – emocionālam balansam un veselīgam miegam (ražotājs: zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols).