Šķību zobu veidošanās iemesli pirmsskolas vecumā. Laicīgi pamanīti, vieglāk novēršami

Klīnikas "Concordia" ortodonts Māris Gržibovskis  stāsta vecākiem, kādām problēmām uzmanība ir jāpievērš savlaicīgi. 

Zobu šķilšanās asimetrija

Kad sāk izkrist piena zobi un augt vietā kaula zobi, tiem būtu jāmainās simetriski. Proti, zobi žoklī ir izvietoti pa pāriem. Tā tie arī izkrīt, un aptuveni sešu mēnešu laikā izšķiļas kaula jeb pastāvīgie zobi. Ja izaug viens zobs, bet otrs pāra zobs kavējas sešus un vairāk mēnešus, ir jānoskaidro kavēšanās iemesli. Iespējams, žokļa kaulā ir tā sauktais virsskaites zobs. Tas nozīmē, ka ir izveidojies papildu zoba aizmetnis (visbiežāk – priekšējiem zobiem), un traucē šķilties īstajam pastāvīgajam zobam. 
Virsskaites zoba forma atšķiras no īstā zoba formas. Biežāk tam ir īlena forma, nav līdz galam izveidojusies sakne. Ja virsskaites zobs netraucē īstā zoba aizmetnim, tad zobu izņem. Ja tas atrodas ļoti tuvu īstajam zobam, tad speciālists izvērtē, kā labāk ar šo zobu rīkoties. 

Maiņas sakodiens ir sakodiens, kas bērnam ir aptuveni no sešu līdz desmit gadu vecumam, kad mainās piena zobi (piena sakodiens) uz pastāvīgajiem zobiem.

Neizaug kaula zobs

Ja izkrīt piena zobs, bet vietā ilgi neizaug pastāvīgais zobs, iemesls var būt arī kaula zoba aizmetņa iztrūkums žoklī. Visbiežāk tie ir otrie zobi vai apakšžoklī piektie zobi. Kopumā tā nav ļoti izplatīta problēma. Zinātniskajā literatūrā minēts, ka divi līdz deviņi procenti bērnu saskaras ar šādu patoloģiju. Vecāki parasti to pamana ap bērna deviņu gadu vecumu, kad piena zobs ir izkritis, bet jauns zobs tā arī nav izaudzis. 

Lasi arī: Šķību zobu iemesli un risinājumi - breketes, kapes un žokļa paplašināšanas platītes 

Šāds defekts var būt ģenētiski mantots vai arī izveidojies grūtniecības laikā zobu aizmetņu formēšanās procesā. Parasti tādās situācijās ātrāk sāk šķilties ilkņi, kas citādi šķiļas ap 11–12 gadu vecumu, attiecīgi tad otrais zobs ir nevis ierastās formas, bet spics. Košanas procesu tas netraucē, bet dažreiz rodas estētiskas dabas problēmas. Tad vienkārši ar plombējamo materiālu pārveido zoba formu. 
Cits risinājums ir atbrīvot žoklī vietu, lai trūkstošā zoba vietā ieliktu implantu. To var darīt, kad beigusies žokļa augšana, proti, tie ir 20–22 gadi. 

Vaļējs sakodiens

Visu veidu vaļējie sakodieni ir viena no izplatītākajām ortodontiskajām problēmām. Vaļējs sakodiens nozīmē to, ka priekšējie zobi nesaiet kopā, veidojas sprauga starp zobiem. Piemēram, bērnam ir grūti nokost ābolu.
Kamēr žokļa kauli savienojuma vietās vēl ir elastīgi (nav pārkaulojušies) un ir salīdzinoši viegli koriģējami, labi var palīdzēt fizioterapeits un miofunkcionālais terapeits, kas izstrādā vingrinājumu kopumu sakodiena koriģēšanai. Tas prasa kopīgu un apņēmīgu vecāku darbu ar bērnu mājās ik dienu vairākas reizes dienā vairākus mēnešus no vietas. Toties pēc centīgas darbošanās šo problēmu var novērst un nākotnē iztikt bez sakodiena labošanas pie ortodonta. Iemesli šādam sakodienam var būt kaitīgi ieradumi, piemēram, pirksta un knupja ilgstoša (ilgāk par diviem gadiem) zīšana. Lai sāktu situāciju labot, vispirms jātiek vaļā no kaitīgā ieraduma. Līdzīgi sakodienu slikti ietekmē arī citi kaitīgi ieradumi – pildspalvas vai zīmuļa graušana. 

Zobu griešana jeb bruksisms

Zobu griešana maiņas sakodienā ir izplatīta parādība, kas nav saistīta ar cērmēm un spalīšiem. Faktiski vispār nav zinātniski pierādīts, ka parazīti vēderā varētu būt bruksisma iemesls. Ortodonts Grižbovskis skaidro, ka zobu griešana šajā vecumā ir viens no veidiem, kā tiek stimulēta žokļa augšana. Tas ir normāls fizioloģisks process, ja vien nepārvēršas parafunkcijā, proti, tas netiek darīts pārāk intensīvi, veicinot zobu dilšanu. Ārsts uzsver, ka piena zobi paši par sevi nodils un tas nav nekas patoloģisks. 

Bērniem piena zobi izšķiļas ar mameloniem – robainu emaljas kārtiņu gar zoba malu, kas līdz brīdim, kad zobam jāizkrīt, pamazām nodilst. Ja zobu griešanas rezultātā emalja sāk dilt tik intensīvi, ka sāk spīdēt cauri dentīns, tad zobam jau ir pārāk liels audu zudums. 

Kad piena zobs izkrīt un vietā izaug jauns pastāvīgais zobs, ko turpina deldēt tikpat intensīvi, tad tā jau ir problēma, kurai ir jāmeklē risinājums. 

Ja zobu sakodiens ir pareizs, bet zobi tāpat dilst, tad to sauc par neiromuskulāro aktivitāti, proti, notiek pārāk intensīva zobu griešana. Parasti zobus griež naktī, bet smagākos gadījumos zobus griež arī pa dienu. Izplatītākais iemesls ir stress un spriedze, kas risināma pie neirologa vai psihologa. Viens no risinājumiem, kas samazina zobu griešanas ietekmi uz zobu virsmām, ir speciāli izveidotas silikona kapes, ko naktī liek uz zobiem. Kapi izmanto gan tad, ja bērns griež zobus, gan arī tad, ja ir pareizi jāpozicionē mēle.
 

Iemesls zobu dilšanai ir ne tikai zobu griešana, bet arī nepareizs sakodiens. Zobi ātrāk nodilst, ja ir krusta sakodienā – viens zobs tieši pretī otram.

Nepareizi novietota mēle

Lai zobi augtu taisni un sakodiens veidotos pareizs, liela nozīme ir mēles novietojumam un spiedienam uz zobiem no mutes dobuma iekšpuses, kā arī lūpu un vaigu pretspiedienam no ārpuses. Šiem ietekmes spēkiem jābūt līdzsvarotiem, tāpēc mēlei mutē ir jānovietojas pareizi. 
Tas nozīmē, ka mutē mēlei ir speciāli paredzēta vieta. Normāli ir, ja mēles gals skaras klāt aukslējām pie priekšējiem augšējiem zobiem. Mēle iegulst aukslējās un tādējādi stimulē augšžokļa augšanu. 

Ja mēle mutē guļ nepareizi, nepieskaroties aukslējām un nestimulējot augšžokļa augšanu, tas neplešas un neaug, bet augšējās zobu rindas zobiem nav vietas, kur augt. Savukārt, ja mēle ir par vāju, bet lūpas par stipru, novēro zobu saspiestību. Ja mēle ir stiprāka, veidojas vaļējs sakodiens vai spraugas starp zobiem pastāvīgajā sakodienā. 

Par šķirbiņu starp zobiem maiņas sakodienā, kas nav lielāka par diviem milimetriem, uztraukties nav pamata, jo tas nozīmē, ka kaula zobiem, kas visbiežāk ir lielāki par piena zobiem, būs kur augt. 

Ja augot zobi sāk pārklāties, tā jau ir pazīme, ka zobiem augšžoklī nepietiek vietas. To var pamanīt jau sešu līdz septiņu gadu vecumā. 

Pudeļu kariess

Ja bērnam jau no mazām dienām piedāvā saldinātos dzērienus, tas veicina pudeļu kariesa attīstību. Un šajā procesā vienmēr cieš priekšējie zobi. Ja zobi ir ļoti bojāti, tos izrauj, neapsverot iespēju līdz patstāvīgo zobu izaugšanai izmantot ieliekamo zobu protēzi. Ortodonts uzskata, ka protēze būtu jāizmanto, jo tā stiepj žokli un sagatavo vietu kaula zobu augšanai: “Spiediens uz žokli stimulē kaula augšanu. Ja tā nav, aug tikai apakšžoklis, bet augšžoklis neaug, rodas disproporcija. Mēlei nav vietas, tā novirzās uz leju un vēl vairāk stimulē apakšžokļa augšanu. Izveidojas apburtais loks, problēma kļūst arvien izteiktāka.”

Turklāt līdz skolas gaitu uzsākšanai bērns apgūst skaņas un runāšanas prasmes, tāpēc zobi mutē ir vajadzīgi, lai apgūtu veselu virkni skaņu, kuras nav iespējams iemācīties izrunāt, ja nav priekšējo zobu. 

Pārāk īsa mēles vai lūpas saitīte 

Nereti vecāki pamana, ka zīdainim ir apgrūtināts zīšanas process. Savukārt, mazulim augot un mācoties veidot dažādas skaņas, var novērot neskaidru skaņu un vārdu izrunāšanu. Piemēram, bērns nevar izrunāt skaņu R. Nereti šai problēmai iemesls ir saīsināta zemmēles saitīte. Mēles saitīte saista mēles apakšējo daļu ar mutes pamatni. Ja šī saitīte ir par īsu, tad ar mēles galu nevar aizskart aukslējas. Problēmu risina logopēds kopā ar ķirurgu, pārgriežot saitīti un iesaistot mēli aukslēju veidošanās procesā. 

Vēl viena saitīte, kas atrodas mutē un var ietekmēt zobu novietojumu, ir lūpas saitīte, kas atrodas augšlūpas iekšpusē virs augšējiem priekšzobiem. Ja saitīte ir novietota pārāk zemu, tā var traucēt aizvērties šķirbiņai, kas ir starp augšējiem priekšējiem zobiem. Arī šis gadījums ir jāvērtē individuāli, jo bērna seja aug un palielinās arī vertikālā virzienā.