Kā neizvairīties no fiziskās aktivitātes. Pašmotivācijas 3 vaļi
Turpināt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm Covid-19 epidēmijas laikā daudziem pietrūkst motivācijas. Vienlaikus veselības speciālisti nepaguruši stāsta, ka aktīvas kustības ir vitāli nepieciešamas, jo šobrīd nekas nav svarīgāks par pašu veselību.
Atbildot un „Mēness aptiekas” farmaceita Vadima Brižaņa jautājumiem par aktivitātēm un dienas režīmu konsultē VCA uztura speciāliste un fitnesa trenere Anita Baumane.
Kāpēc motivācijas var pietrūkt?
Pirms Covid -19 epidēmijas dienas režīms bija saplānots un
sakārtots tā, ka daudzi pēc darba dienas beigām devāmies uz sporta
klubu, bet tagad darba vieta un mājas ir kļuvušas par vienu
lokalizācijas vietu, kas var emocionāli nogurdināt un rezultātā nav
spara piespiest sevi sportot. Vienlaikus veselības speciālisti
nepaguruši stāsta, ka aktīvas kustības ir vitāli nepieciešamas, jo
šobrīd nekas nav svarīgāks par pašu veselību. Tiek uzsvērts, ka
viens no fiziskās aktivitātes ieguvumiem ir imunitātes
stiprināšana, kā arī emocionālā labsajūta. Bet saņemšanās tik un tā
dažkārt tiek atlikta no dienas uz dienu.
Cik rūpīgi jāskaita kalorijas?
Runājot par veselīgu uzturu, bieži pieminām arī kalorijas. Taču
nereti aizmirtam, ka tās ir ne tikai saprātīgi jāuzņem, bet arī
jāpatērē! Tas īpaši svarīgi Covid19 laikā, jo ievērojot
distancēšanos, īpaši jāpievērš uzmanība, lai fizisko aktivitāšu
nebūtu par maz. Veselību neuzlabos tikai samazināts kaloriju
daudzums, lai neiedzīvotos liekajā ķermeņa masā. Neslimot palīdzēs
veselīga dzīvesveida ievērošana.
Minimālā fiziskā slodze – cik daudz tas
ir?
Regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas labai veselībai, un tās
ir īpaši svarīgas svara samazināšanai vai saglabājot esošo svaru.
Veicot fiziskas aktivitātes, apvienojumā ar samazinātu kaloriju
daudzumu, rodas “kaloriju deficīts”, kā rezultātā tiek zaudēts
svars. Pierādījumi liecina, ka vienīgais veids, kā uzturēt zaudēto
svaru, ir regulāras fiziskās aktivitātes, kā arī svarīgi ir tas, ka
fiziskās aktivitātes samazina sirds un asinsvadu slimību un diabēta
risku vairāk nekā tikai uzturot “kalorija deficītu,” liecina
Amerikas slimību kontroles un profilakses centrs (Centers for
Disease Control and Prevention).
Proti, jo lielāka muskuļu masa, jo vairāk tērēsim arī miera stāvoklī. Bet neatkarīgi no cilvēka metabolisma, braucot ar velosipēdu vai peldot, tiks patērētas vairāk enerģijas nekā sēžot dīvāna!
Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi pētījumos balstītus
ieteikumus minimālam fiziskās aktivitātes daudzumam. Pieaugušajiem
ieteicamas vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 150
minūtes (2 stundas 30 minūtes) nedēļā vai 75 minūtes (1
stunda 15 minūtes) augstas intensitātes aerobās fiziskās
aktivitātes, kuras var aizstāt ar kombinētām vidējas un
augstas intensitātes aerobām fiziskām aktivitātēm. Muskuļus
stiprinošas fiziskās aktivitātes pēc iespējas vairākām
muskuļu grupām ieteicamas vismaz 2 reizes nedēļā.
Kādu fizisko aktivitāti izvēlēties?
Skriet vai strādāt dārzā? Varbūt nūjot? Kas ir laba fiziskā slodze
un cik ilgi ar izvēlēto aktivitāti vajadzētu nodarboties, ja to
samērojam ar kalorijām?
Žurnāls “The Economist” nesen publicēja dažādu fizisko aktivitāšu
enerģijas patēriņa apskatu. Tas vidēji tika aprēķināts tā, lai
atbilstu veselam pieaugušajam cilvēkam ar 75 kg ķermeņa svaru, 30
minūtes veicot attiecīgo aktivitāti. Tātad, piemēram, bokss un
kanoe airēšana uzrādīja, ka enerģijas patēriņš ir apmēram 500
kalorijas, kas ir vairāk salīdzinot ar citiem sporta veidiem
tādiem, kā futbolu, riteņbraukšanu, skriešanu, tenisu, hokeju,
basketbolu, volejbols, slēpošanu u.c.
Jāatzīmē, ka profesionāliem sportistiem un sporta aktīvistiem,
kaloriju patēriņš ne vienmēr būs nozīmīgākais faktors, piemēram,
svarcēlājiem varētu būt nesvarīgi, ka viņi patērē mazāk enerģijas
nekā badmintona spēlētāji, jo viņu galvenais mērķis ir iegūt
lielāku bicepsu.
Futbols patērē par divām trešdaļām vairāk kaloriju nekā volejbols,
tenisa un basketbola enerģijas patēriņš būs vienlīdzīgi, savukārt
spēlējot golfu un beisbolu diez vai tiks patērēts vairāk enerģijas
nekā to panāktu mērena skriešana. Lielbritānijas Sirds fonda (
British Heart Foundation) dati liecina, ka skrienot mērenā
tempā pusstundas laikā tiek patērētas 430 kalorijas, tas būtu
ekvivalents divām mazām McDonald's kartupeļu porcijām vai trim
skārdenēm Coca-Cola.
Protams, ķermenis enerģiju patērē arī miera stāvoklī, cik tas būs,
ir atkarīgs no liesās nekā no ķermeņa tauku masas. Proti, jo
lielāka muskuļu masa, jo vairāk tērēsim arī miera stāvoklī. Bet
neatkarīgi no cilvēka metabolisma, braucot ar velosipēdu vai
peldot, tiks patērētas vairāk enerģijas nekā sēžot dīvāna!
Nav vēlēšanas nodarboties ar sportu? Tādā gadījumā mājsaimniecības
aktivitātes vienmēr ir
izvēles iespēja. Sešdesmit minūtes zāles pļaušana vai simts minūtes
intensīva mājas kopšana izmantojot putekļsūcēju, kaloriju patēriņš
būs tikpat daudz, kā pusstundas skrējiens. Sekss? Šķiet jauka
alternatīva, taču kaloriju ziņā patēriņš nebūs liels. Jums to
vajadzēs vairākas stundas, lai tas nodedzināt tikpat kaloriju kā 30
minūšu intensīvā treniņā uz velotrenažiera.
Pašmotivācijas 3 vaļi
1. Mīliet sevi. Neskatoties uz šī brīža
stresa pilno situāciju, ir vērts koncentrējies uz to, lai paliktu
laimīgs un veselīgs. Svarīgi ir turpināt kustības, pat ja tās ir
tikai 20 minūšu ilgas pastaigas. Izvēlieties tādu aktivitāti, kas
bez fiziskās slodzes ieguvumiem, sniedz arī patīkamas emocijas.
Iestrādājiet to savā ikdienas rutīnā, piemēram, šo mazo pastaigu
ieplānojiet pirms naktsmiera, tā ļaujot sev nomierināties un
noskaņojot veselīgam miegam.
2. Izvirziet jaunus mērķus! Jo
nozīmīgāks ir jūsu mērķis, jo apņēmīgāks būsit to sasniegšanā.
Iemeslus, lai nesportotu vienmēr var atrast! Pamēģiniet kaut ko
jauno, ierasto kardio treniņu vietā sāciet ar 20 minūšu ilgas
Pilates nodarbības ar YouTube instruktoru, vai 15 minūtes dienā
nodarbojieties ar jogu vai stiepšanās vingrinājumiem.
3. Esat atbildīgs. Kustības svaigā
gaisā ir ļoti veselīgas – mežā, pļavā, jūras vai upes krastā var
skriet, iet vai braukt ar riteni. Dodieties dabā viens pats vai
kopā ar draugiem. Tomēr atceries, ja ir slimības simptomi vai
pienākums ievērot pašizolāciju, esiet atbildīgi un palieciet mājās,
jo tikai tā varam mazināt vīrusa izplatību.
Vai vairāk vienmēr ir labāk?
Paturēsim prātā, ka vairāk ne vienmēr ir labāk, jo pārāk intensīvas
vai pārāk ilgas treniņa nodarbības ieguvumi būs pretēji tam, ko
iegūsim no mērenām fiziskām aktivitātēm!
Būsim veseli un vingri!
Avoti:
https://www.cdc.gov/healthyweight/physical_activity/index.html
https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/physical-activity
https://www.1843magazine.com/data-graphic/what-the-numbers-say/why-lawn-mowing-is-better-than-sex?fbclid=IwAR1S56P5hQX5igHBydZjOtjNViQnxyShKAK-lml6ZTerXRJ0gIqxbeZFF-w