Kas ziedoņa laikā jāzina par krusteniskajām alerģijām un kā atvieglot simptomus

Tā dēvēto krustenisko alerģiju mehānisms ir salīdzinoši vienkāršs – dažādos šķietami atšķirīgos alergēnos sastopamas līdzīgas aminoskābes un to kombinācijas, ko jutīgāks organisms atpazīst kā svešas. Katra viela sastāv no noteiktām olbaltumu struktūrām, ko veido aminoskābes un to kombinācijas, bet noteiktiem augiem, produktiem, putekšņiem vai putekļu ērcītēm dažas šo aminoskābju kombināciju struktūras ir līdzīgas pēc sastāva.

Tāpēc, ja cilvēkam ir alerģiska reakcija pret vienu produktu, līdzīga reakcija varētu izpausties arī pret citu produktu, kurš sastāva ziņā ir “radniecīgs”.

Svaigu ēdot “jāraud” – zupā bauda droši
Jāņem vērā arī fakts, ka tad, ja cilvēkam ir krusteniskā alerģija, piemēram, pret bērzu ziedputekšņiem un burkāniem, āboliem, selerijām vai kartupeļiem, tas galvenokārt attiecas uz termiski neapstrādātu produktu lietošanu uzturā. “Baudot zupu, kurā būs vārīti burkāni, selerijas, kartupeļi, alerģiskā reakcija visbiežāk neizpaudīsies. Taču tie, kuri bērzu ziedēšanas laikā sūdzas par acu asarošanu un šķaudīšanu, alerģisku reakciju mēdz novērot arī, mizojot jaunos kartupelīšus vai graužot svaigu burkānu – tūlīt piepampst lūpas, kņudina aukslējās, parādās gļotādas tūska, nātrene ap lūpām, apsārtums mutes dobumā,” skaidro  alergoloģe. Tomēr arī situācijā, ja zināms, ka pret noteiktiem svaigiem produktiem ir alerģiska reakcija, iesaka tos neizslēgt no ēdienkartes un turpināt baudīt termiski apstrādātā veidā. Ar gadiem alerģijas paaugstinātā reaktivitāte izzudīs, un atkal varēs visu droši lietot uzturā. Vērts arī konsultēties ar savu ārstu, lai apspriestu, kā, nezaudējot komfortu, varētu veicināt organisma pieradināšanu pie konkrētā alergēna, lai sekmētu toleranci pret to.

Situācijā, ja zināms, ka pret noteiktiem svaigiem produktiem ir alerģiska reakcija, iesaka tos neizslēgt no ēdienkartes un turpināt baudīt termiski apstrādātā veidā.

Alerģijas pret kaut ko vienu un konkrētu – bīstamākas
Lai gan krusteniskās alerģijas novēro daudz biežāk nekā solo alerģijas pret kādu konkrētu alergēnu, tās nav dzīvībai tik bīstamas un parasti nenorit tik smagi, atšķirībā no situācijas, ja cilvēkam ir alerģiska reakcija, piemēram, tikai pret riekstiem vai tikai pret olām. Smagākos alerģijas izpausmes gadījumos var iestāties pat anafilaktiskais šoks, kad ir apgrūtināta elpošana, krītas asinsspiediens, zūd samaņa – pamanot šādas pazīmes, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. “Tā saukto orālās alerģijas sindromu (OAS), kad, lietojot uzturā riekstus, svaigus augļus vai dārzeņus, sākas nieze aukslējās, uz mēles, iespējama mēles tūska, kņudināšana un apsārtums mutes dobumā, novēro 40–60 % cilvēku, kuriem ir zināma arī ziedputekšņu alerģija. Savukārt tikai ar ziedputekšņu alerģijām atsevišķi sastopas 8–15 % cilvēku visā populācijā. Savukārt klasiskās pārtikas alerģijas novēro vēl retāk – tikai 1–2 % cilvēku no visas populācijas,” ar statistiku iepazīstina alergoloģe.

Paaugstināta jutība – tā vēl nav alerģija!
Nodot analīzes laboratorijā, lai noteiktu molekulāros antigēnus un uzzinātu, pret ko organismam ir paaugstināta jutība, visbiežāk sev par lielu pārsteigumu atbilde apstiprina nevis vienu, bet veselu virkni alergēnu. Kā tā? Alergoloģe Ieva Cīrule izskaidro, ka, lai arī mūsdienās ar šo testu palīdzību patiešām var ļoti vienkārši atšifrēt alerģijas izraisītāju, ar to vien vēl nav gana. 

“Lai apstiprinātu alerģiju, noteikti jābūt arī simptomiem, pacientam veic alergēnu testu,  nepieciešamības gadījumā vēl arī provokācijas testu stacionārā diagnozes apstiprināšanai. Taču šie testi parāda tikai paaugstinātu organisma jutību pret noteiktiem alergēniem, savukārt par alerģisku reakciju var runāt vienīgi tad, ja tas sakrīt ar pacienta sūdzībām un ir simptomi. Analīzes var uzrādīt paaugstinātu jutību, piemēram, pat pret desmit dažādiem alergēniem, bet reālajā dzīvē alerģija izpaužas tikai pret vienu. Ir daudz pacientu, kuriem pavasarī, kad zied koki, jāšķauda vienā laidā un, nododot analīzes, tiek apstiprināta paaugstināta jutība arī pret vērmeli, timotiņu, kas zied daudz vēlāk nekā šie koki. Taču pacients vasarā dzīvo laimīgs un ne par ko nesūdzas. Tātad – nevaram runāt, ka viņam būtu alerģija arī pret timotiņu. No šī viedokļa raugoties, ir aplami uz savu galvu noteikt veselu alergēnu paneli, izdarīt secinājumus un no uztura izslēgt visus produktus, pret kuriem uzrādīta paaugstināta jutība. Ar paaugstinātu organisma jutību pret kādu alergēnu cilvēks var nodzīvot visu mūžu un par to tā arī neuzzināt, jo var būt tā, ka alerģiska reakcija dzīves laikā tā arī nesākas,” skaidro alergoloģe Ieva Cīrule.

 Izplatītākie krustenisko alerģiju pāri
1. Bērzu ziedputekšņi + rieksti, āboli, burkāni, selerijas, kivi, svaigi kartupeļi, zemesrieksti.
2. Mājas putekļu ērcīte (to apvalciņi) + vēžveidīgie (garneles, vēži, krabji).
3. Kaķa spalva + cūkas gaļa.
4. Vistas gaļa + olas.
5. Olas + vistu spalvas, dūnas.
6. Vībotņu, balandu ziedputekšņi + saulespuķu sēkliņas.
7. Labības ziedputekšņi + milti, klijas, tomāti, pākšaugi.

Kā rīkoties, ja sākusies alerģiska reakcija?
1. Vispirms – jāpārtrauc kontakts ar iespējamo alergēnu.
2. Jādzer vēss ūdens lielā daudzumā.
3. Ja iespējams, jāiedzer antihistamīni jeb pretalerģijas medikamenti.
4. Jāpastāsta savam ģimenes ārstam par šādu reakciju. Ārsts ieteiks, vai nepieciešams veikt alerģijas testu, un nepieeciešamības gadījumā izsniegs nosūtījumu pie alergologa.
5. Zinot, ka iespējama alerģiska reakcija, vērts mājas aptieciņā turēt vismaz 7–10 kādu antihistamīnu saturošu medikamentu tabletīšu – katram gadījumam.

“Alerģijas gadījumā nepieciešams pasargāt deguna gļotādu, tāpēc to ieteicams mitrināt, lietojot jūras ūdeni, savukārt tās kontrolēšanai var izmantot gan pirmās, gan otrās paaudzes antihistamīna preparātus. Pie pirmās paaudzes preparātiem klasificējams klemastīns, hloropiramīna hidrohlorīds, kvifenadīns, taču tie var izraisīt miegainību un samazināt koncentrēšanās spējas. Efektīvāki ir otrās paaudzes antihistamīna medikamenti, piemēram, loratidīns, cetirizīns u.tml. Tie mazāk ietekmēs ikdienas aktivitātes, jo neizraisa miegainību, un tos jālieto retāk nekā pirmās paaudzes medikamentus,” stāsta Mārīte Šukele.