Islandes ķērpis – dabīgs antibiotiķis pret klepu, vācams arī Latvijas mežos

Islandes ķērpis aug Latvijas mežos, piemēram, Smiltenes pusē, taču to jāprot saskatīt un pazīt. Islandes ķērpis ir tikai rūgts, vairāk zaļgans, nevis balts. Citas pazīmes – rupji “ragi”, tāpēc tautā to dēvē par briežu sūnu. Islandes ķērpi var meklēt sausā priežu mežā un, piemēram, uz pamestiem meža ceļiem.

Islandes ķērpis ir siens no spēcīgākajiem dabas antibiotiķiem, satur urīnskābi, kas iznīcina baktērijas. Ja islandes ķērpi izžāvē, samaļ, tad iegūto pulveri var lietot, strutainu brūču ārstēšanai. Auga novārījums ir rūgts, taču nieru, urīnpūšļa, angīnas, bronhīta, furunkulozes un citu strutainu iekaisumu gadījumā to ir vērts paciest.

Ķērpju lapoņus drogai var vākt visu gadu, bet kvalitatīvāku drogu iegūst, vācot no aprīļa līdz septembrim.

Recepte: Nem tējkaroti sasmalcināta lapoņa, aplej ar glāzi auksta ūdens karsē līdz sāk vārīties un vāra 2-3 minūtes. Izdzer dienas laikā pa malcinam ik pēc 3 stundām. Literatūrā ir aprakstīts, ka senos laikos ārstēja tuberkulozi.

Recepte: Nem 30 gr. drogas, aplej ar 75o ml. ūdens, vāra uz lēnas uguns pusstundu, dzer pa pusglāzei 6 reizes dienā. Kā blakusparādība, lietojot islandes ķērpja novārījumu lielos daudzumos vai koncentrētu, bieži rodas caureja, tad ir jāsamazina deva. Caureju var novērst lietojot alkšņa (Alnus glutinoza L.) čiekuriņu novārījumu, ņemot -- ēdamkaroti čiekuriņu uz glāzi ūdens un vārot 10 minūtes, iegūst novārījumu, kas palīdz dažādas izcelsmes caurejas gadījumos, vienīgi jāsaka, ka ne vienmēr tā ir jāaptur, jo visbiežāk, caureja ir organisma aizsardzības reakcija un ir vajadzīga, lai izvadītu no organisma kaitīgas vielas vai visu to, kas ir par daudz. Arī ūdens un barība lietota pārmērīgos daudzumos, izraisa caureju un labi, ja tā notiek.