Kamēr nav vakcīnas, spēcīgs profilaktisks līdzeklis pret Covid-19 ir D vitamīns
Drīz jau pusgads būs apkārt kopš pirmajiem Covid-19 reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem Ķīnā, un daudzi farmācijas uzņēmumi, pētniecības institūti un citas organizācijas strādā gan pie vakcīnas izveides, gan arī efektīvu zāļu līdzekļu atrašanas.
Abos virzienos ir sasniegts zināms progress, bet līdz rezultātam
vēl tāls ceļš ejams. Tieši vakcīna būtu tā, kas nodrošinātu mūs ar
paliekošu imunitāti pret jauno koronavīrusu, bet neatbildēto
jautājumu vēl ir daudz: cik strauja būs Covid-19 mutācija jeb
mainība? Vai viena vakcīna būs derīga pret visiem Covid-19
paveidiem, vai būs tāpat kā ar gripu, kad katru gadu būs
nepieciešama jauna vakcīna? Jautājums ir arī par cilvēkiem, kuri
izslimojuši ar Covid-19 - gan ar simptomiem, gan bez - vai
pārslimošana nodrošina ar paliekošu imunitāti? Ja jā, tad uz cik
ilgu laiku? Zinātnei vēl daudz darba, un visi mēs gaidām atbildes
un risinājumus.
Pareiza imūnā atbilde, nevis “stipra
imunitāte”
Vai “stipra imunitāte” ir laba? Izrādās, ka ne gluži. Pareizāk
sakot, pats jautājums tiek uzdots nepareizi. Tautas valodā runājot,
ar “stipru imunitāti” saprot spēju pretoties saslimšanām, bet
medicīniski nav tāda vispārēja jēdziena kā “stipra” vai “vāja”
imunitāte. Pareizāk ir runāt pa pareizu vai nepareizu, pietiekamu
vai nepietiekamu imūno atbildi uz kādu noteiktu slimības
ierosinātāju. Un Covid-19 gadījumā situācija ir gluži neparasta,
tieši pastiprināta organisma imūnā atbilde ir tā, kas izraisa
dažādu audu un orgānu bojājumus: koronavīruss rada tādu imūnās
sistēmas kairinājumu, kas izraisa strauju, spēcīgu un ne vienmēr
pareizu atbildi: imūnsistēma sāk “mēģināt” dažādus variantus kā
cīnīties ar šo vīrusu. Un viens no Covid-19 izraisītajiem
imūnsistēmas atbilžu veidiem ir īpaši bīstams: organismā tiek
producēts liels daudzums šūnu, kuras ražo proteīnus, sauktus par
citokīniem. Tieši šo citokīnu pārāk liels daudzums asinīs, saukts
par “citokīnu vētru”, var izraisīt plaušu kā arī citu orgānu
sistēmu iekaisumu, kas atsevišķos gadījumos var beigties pat ar
pacienta nāvi. Tāpēc īpaši būtiska ir nevis “stipra imunitāte”, bet
pareiza, savlaicīga un samērīga organisma imūnā atbilde.
D vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmu
Jau pētījumā(1) 2005. gadā tika aprakstīta D vitamīna spēja
ietekmēt un regulēt imūno atbildi, novēršot pārlieku lielu citokīnu
ražošanu un pārmērīgu organisma reakciju. Šā gada aprīlī parādījās
jauns ASV Iliniosas štata “Northwestern University” veikts
pētījums(2), kurš gan vēl gaida kolēģu zinātnisko izvērtējumu,
izvirzot pieņēmumu, ka slikti regulēta imūnā atbilde un jau
iepriekš minētā postošā “citokīnu vērta” Covid-19 slimnieku
organismā ir tieši saistīta ar D vitamīna deficītu. Savukārt
pētnieki aprīļa publikācijā” (3) izdevumā “Nutrients” iet vēl soli
tālāk, apgalvojot ka nav nejaušība ka Covid-19 parādījās tieši
ziemas periodā, kad zemeslodes ziemeļu puslodes iedzīvotājiem ir
sezonāli zemākais D vitamīna līmenis. Kā arī ierosina, ka ikvienam
pacientam un ārstniecības iestādes darbiniekam, kuram ir risks
saslimt ar COVID-19, ir papildus jālieto D vitamīns lai paceltu
savu D vitamīna līmeni asinīs un palīdzētu novērst infekcijas
izplatīšanos.
Ko darīt ikdienā
Kamēr vakcīna vēl nav izgudrota un iedarbīgas zāles pret Covid-19
nav pieejamas, ikkatrs pats var rūpēties par savu un savas ģimenes
veselību un censties nesaslimt – gan ievērojot distancēšanos,
rūpējoties par ikdienas higiēnu un izvairoties no iespējamiem
kontaktiem ar slimniekiem, gan arī stiprinot savu organismu un
nodrošinot savas imūnsistēmas funkcionalitāti. Galvenie ieteikumi
ikdienai būtu šādi:
• Atvēlēt pietiekami ilgu laiku miegam, jo pietiekami
ilgs un pilnvērtīgs miegs ir ļoti būtisks organisma
spēcināšanai.
• Izvairīties no lieka stresa, tajā skaitā pārlieku
daudz negatīvām ziņām - jo ir pierādīta tieša nervu sistēmas un
imūnsistēmas saistība.
• Regulāras fiziskas aktivitātes, vēlams svaigā
gaisā.
• Lietot pietiekami daudzveidīgu uzturu, kas nodrošina
organismu ar nepieciešamajām uzturvielām.
• Atcerēties par D vitamīnu, jo tikai ar uzturu un
saules UV starojumu vien mūsu platuma grādos pietiekamu D vitamīna
līmeni ir grūti nodrošināt pat vasarā.
Varbūt kādam tieši šis brīdis būs papildus stimuls pievērsties
veselīgām aktivitātēm un sportošanai, kam iepriekš nav atlicis
laika aizņemtā dzīves ritma dēļ.
2. The Possible Role of Vitamin D in Suppressing
Cytokine Storm and Associated Mortality in COVID-19
Patients
Ali Daneshkhah, Vasundhara Agrawal, Adam Eshein, Hariharan
Subramanian, Hemant Kumar Roy, Vadim Backman
3. Evidence that Vitamin D Supplementation Could Reduce Risk
of Influenza and COVID-19 Infections and Deaths