Sauļošanās un ādas kopšana

Ejam pasauļoties?

“Iet sauļoties” ir nepareizs termins, jo mēs jau nesauļojamies tikai tad, kad apzināti noguļamies uz paladziņa jūrmalā. Var sacīt, ka cilvēks “sauļojas” visu laiku, kamēr vien atrodas saulē - arī, ejot pa ielu, strādājot piemājas dārziņā, braucot ar velosipēdu utt.

• Cik vien iespējams, jāizvairās uzturēties saulē karstākajā dienas laikā no aptuveni pulksten 10:30 līdz 15:30 – ja nu tas tomēr jādara, ieteicams lietot aizsargkrēmu pret saules iedarbību, nēsāt saulesbrilles (UV stari negatīvi iedarbojas arī uz acīm), valkāt pret sauli aizsargājošu apģērbu un galvā likt elpojoša auduma galvassegu gaišā krāsā.

• Jāpatur prātā, ka iesauļoties un arī apdegt ātrāk var pie ūdeņiem, jo UV starojums atstarojas gan no gaišajām smiltīm, gan ūdens. Tāpat der zināt, ka āda iedeg arī caur ūdeni un UV starojums iet cauri mākoņiem - apdegšana varbūt nav iespējama, bet iedarbība ir.

Cik ilgi var sauļoties un kā to pareizi darīt?

Noteikti nevajag ilgi gulēt vienā pozā. Ja gribas vienmērīgi iesauļoties, nevis apdegt, poza ir jāmaina - dažas minūtes var pasauļoties guļus ar seju pret sauli, dažas uz vēdera, tāpat arī jāmaina ķermeņa virziens - mazliet “pa saules stariem”, mazliet “pret”.

• Nereti, ja ārā ir ļoti gaišs un saulains, īpaši pludmalē pie jūras, cilvēks var nepamanīt savas ādas reakciju uz saules iedarbību. Taču vakarpusē redzams, ka iegūts pamanāms iedegums un varbūt pat apdegums. Ja uz nesauļotas ādas sārtums parādās pēc apmēram 20 minūtēm, tad neredzamās izmaiņas sākas jau dažas minūtes pēc tam, kad esam pabijuši saulē – proti, jau notiek fotoķīmiskie procesi, kas vēlāk var vainagoties ar saules radītu ādas bojājumu. Tāpēc, ja sanāk visu dienu būt saulē, jārīko apzinātas pauzes - jāsameklē ēna, jāsaģērbjas, jānēsā cepure, jālieto aizsargkrēms pret sauli.

• Daudzi, iespējams, nezina, ka nav nepieciešamības sauļoties līdz ādas apsārtumam ar domu, ka šādi uzņemsim vairāk D vitamīna. Patiesībā pietiek vien 5 līdz 15 minūtes atrasties saulē, lai saņemtu pietiekamu UV starojuma daudzumu D vitamīna sintēzei organismā (ar noteikumu, ka apmēram trešdaļa ķermeņa ir bez apģērba, kas nozīmē, piemēram, krekliņu ar īsām piedurknēm un šortus)! Turklāt, lai organismā uzturētu normālu D vitamīna līmeni, pietiek ar atrašanos saulē piecpadsmit minūtes līdz trim reizēm nedēļā.

Kas notiek ar ādu saulē un kā rodas apdegums?

Atrodoties saulē, mēs saņemam siltumu, gaismu un arī ultravioleto starojumu. Siltuma ietekmē paplašinās asinsvadi, āda sasilst, savukārt UV starojumu mēs fiziski nejūtam, taču tas ietekmē gan ādas virsējo kārtu jeb epidermu, gan dziļāk esošo dermas kārtu, un ādā sāk veidoties iekaisums – sākumā tas izskatās kā viegls iedegums, bet pārspīlējot top par apdegumu.

• Atrodoties saulē, ādā sāk darboties šūnas melanocīti, kas veido ādas pigmenātciju. Pigmentācija ir ādas aizsargreakcija tam, lai saules stari pārāk brīvi un dziļi neiekļūtu ādā un  un nesāktu radīt ādas šūnās mutācijas, kas ir iemesls ādas audzējiem.

• Pārmērīga UV staru iedarbība var radīt ādas struktūras bojājumus – apdegumus, vēlēkā laika periodā āda pakāpeniski zaudē spēju veidot pigmentu, sākas ādas fotonovecošanās, jo starojuma ietekmē āda zaudē elastīgumu un parādās grumbas.

• Saules apdegums ādā sāk veidoties, ja pārāk ilgi atrodamies saulē. Mūsu platuma grādos cilvēkiem lielākoties ir gaiša ādas krāsa un saulē bez aizsardzības ir ieteicams uzturēties 10-20 minūtas. Pārsniedzot šo laiku, ādā sākas saules apdegums. Sākumā tas ir pastiprināts apsārtums, vēlāk pievienojas tūska, nieze, kairinājums, sāpes. Ja saules iedarbība turpinās, ādas šūnas sāk atmirt, veidojas pūšļi, “noiet āda”. Tas jau ir 1. pakāpes ādas apdegums.

!!! Uzmanību! Ja pēc atrašanās saulē ir slikta dūša, vemšana, galvassāpes, samaņas traucējumi, steidzami jāmeklē ārsta palīdzība – iespējams, ir dabūts saules dūriens, kas var nopietni apdraudēt veselību.

Kā jākopj āda pēc sauļošanās?

Ja cilvēks nelieto saules aizsargkrēmu, jau pēc 15 minūtēm āda var sākt apdegt - izteikti baltas ādas īpašniekiem, arī rudmatainie cilvēki, jau pēc 5-10 minūtēm.

• Saules stari bojā un iznīcina dažādas ādas šūnas - fibroblastus (šūnas, kas palīdz atjaunot citas šūnas, piemēram, kolagēnu), kolagēnu (kad kolagēna šķiedras sadalās, veidojas grumbas), iet bojā arī Langerhansa šūnas - tās ir ādas imūnās šūnas, kas atbild par ādas spēju aizsargāties pret mikroorganismiem, antigēniem u.c.

• Tāpēc vismaz pēc atrašanās saulē mums jāpalīdz ādas šūnām atjaunoties - uzsmērējot vai uzsmidzinot ādai līdzekli, kas palīdz  sadziedēt iekaisumu, nomierināt ādu un atjaunot tās mitrumu (saule sausina ādu). Ja ir iespēja tikt aptiekā, palīdzēs tā dēvētie ātrās palīdzības līdzekļi, kas paredzēti ādas atvēsināšanai un saudzīgai kopšanai pēc sauļošanās – labāk, lai tie ir vieglas konsistences, nav pārāk biezi.

• Ja jau ir redzams un sāpīgs saules apdegums, nevajag smērēt uz ādas neko taukainu un eļļainu! Ne skābo krējumu, ne eļļu, ne sviestu, ne biezas ziedes. Ja nav iespējams tikt uz aptieku, sāpīgo, pārsauļoto ādu var veldzēt ar vēsu ūdeni un skābā krējuma vietā labāk paniņas, kefīru vai rūgušpienu, kur ir mazāk tauku, bet vairāk ūdens – izgarojot uz karstās ādas, ūdens radīs atvieglojumu. Kopumā ar tautas līdzekļiem nav ieteicams aizrauties - ņemot vērā, cik ļoti izteiktas ir kontaktalerģijas, nekad nevar zināt, pret ko var parādīties reakcija.

• Der iegaumēt, ka krēms atšķiras no ziedes - krēms ādā labi iesūcas savukārt ziedei ir pārklājoša iedarbība, tā ilgstoši paliek virs ādas, neiesūcas un karsē vēl vairāk jau tā bojāto ādu. Tāpēc laba izvēle ir mitrinošs, dziedējošs un atjaunojošs krēms, kura sastāvā ir darbīgā viela dekspantenols, kas samitrina, sadziedē un atjauno šūnas. Dekspantenols ir pazīstams arī kā provitamīns B5, kas mūsu audos pārvēršas pantotēnskābē (vitamīns B5), atjauno ādas elastību un veicina brūču dzīšanu. Krēms ir ļoti piemērots ādas iekaisuma ārstēšanā (kas radies staru terapijas, fototerapijas vai UV starojuma iedarbības rezultātā), gan virspusēju ādas bojājumu (nelielu apdegumu un plīsumu, ādas nobrāzumu un sasprēgājumu), ārstēšanai. Krēms ātri iesūcas, tam piemīt patīkams vēsuma efekts, tas nesatur aromātus, krāsvielas un antiseptiķus, tāpēc piemērots arī bērniem (ārstē arī iekaisušu dibentiņa ādu), grūtniecēm un barojošām māmiņām (saplaisājušu krūtsgalu kopšanai). Krēms  jāuzklāj plānā kārtiņā uz bojātās ādas virsmas vienu vai vairākas reizes dienā.

Sargāsim bērnu ādu!

• Līdz 7 gadu vecumam bērnu atrašanos saulē jāierobežo un jādozē. Bērna organisms šajā vecumā vēl nespēj izstrādāt melanīnu pietiekamā daudzumā, lai spētu reaģēt uz iedegumu kā pieaugušie, tāpēc noteikti jānēsā gaišas krāsas galvassega, jādzer papildus ūdens un nevajag ļaut bērniem uzturēties saulē riskantajās dienas vidus stundās.

• Līdz 3 gadus veciem bērniņiem atrasties tiešā saulē nevajadzētu vispār (ne ar, ne bez aizsargkrēma), jo tas var negatīvi ietekmēt bērnu imūnsistēmu. Ja tomēr esat pludmalē kopā ar mazuli, obligāti jānoorganizē ēna zem saulessargu vai pludmales telts.

• Līdz 14 gadu vecumam jāraugās, lai bērns nedabūtu saules apdegumu - pētījumi rāda, ka tas ir papildus risks turpmākajā dzīvē saslimt ar ādas vēzi.

Dr. LINDA KAPTEINE-VEITA, dermatoloģe, Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas metodiskā vadītāja.