6 speciālista padomi, kā pasargāt sevi no parazītiem
Vasaras laikā īpaši aktuāls kļūst jautājums par pretparazītu līdzekļu lietošanu profilakses nolūkos. Risks saskarties ar dažādiem parazītiem vasarā nenoliedzami palielinās – biežāk tiek ēsti nemazgāti produkti – dārzeņi un augļi tieši no dobes –, savukārt bērni daudz vairāk laika pavada, spēlējoties bērnu laukumos un smilšu kastēs, kur augsne var būt inficēta.
Kā atpazīt, ka organismā nokļuvuši parazīti, un kā sevi no tiem pasargāt, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Līga Cīrule.
Parazīti var dzīvot gan uz organisma, gan
iekšienē
Parazīti ir dzīvi organismi, kas dzīvo uz kāda saimnieka organisma
un tāda veidā no tā barojas un spēj izdzīvot. Tie var dzīvot gan
“uz”, gan “iekšā” saimnieka organismā. Parazītu ir ļoti daudz, un
tiem ir dažādās sugas, taču trīs galvenās parazītu grupas, kas spēj
dzīvot uz vai pašā cilvēkā, ir vienšūņi, ektoparazīti un
tārpi. Pie vienšūņiem pieder amēbas, lamblijas, trihomonas, kā arī
malārija, savukārt pie ektoparazītiem pieskaita utis un kašķa
ērcīti. Tārpi ir spaļi, cērmes un lenteņi.
Visbiežāk cilvēki inficējas tieši ar tārpiem, un tas var notikt, piemēram, apēdot inficētu jēlu vai neapstrādātu gaļu, dzerot inficētu ūdeni, kontaktējot ar inficētu augsni vai fēcēm, kā arī neievērojot pareizus sanitāros un higiēnas apstākļus.
Simptomus viegli sajaukt
Ja tārpi un citi parazīti iedzīvojušies uz saimnieka organisma, tad
simptomi var būt diezgan netipiski un tos iespējams viegli sajaukt
ar citu slimību simptomiem – inficētajam parādās vēdersāpes, slikta
dūša, vemšana, caureja, uzpūties vēders, svara zudums, nieze
anālajā rajonā. Ir gadījumi, kad parazīti var izraisīt arī asiņu un
gļotu piejaukumu pie fēcēm, taču gadās arī situācijas, kad cilvēks
gadiem dzīvo ar parazītu, neizjūtot nevienu simptomu. Ja kaut viens
no šiem simptomiem ir ilgstošs, nerunājot par vēdera vīrusiem un
saindēšanos ar pārtiku, kas ir īslaicīgi, noteikti būtu jādodas pie
ārsta, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus arī uz parazītiem.
Parazītus var noteikt fēču vai asins analīzēs, un, ja analīzes ir
pozitīvas, ārsts nozīmē terapiju ar recepšu medikamentiem.
Riska grupas – bērni un cilvēki ar vājāku
imūnsistēmu
Riska grupa viennozīmīgi ir bērni, kuri spēlējas smilšu kastēs un
bērnu laukumos, jo var gadīties, ka augsne ir inficēta. Pie riska
grupām pieder arī grūtnieces un cilvēki gados, kuriem ir vājāka
imūnsistēma – šiem cilvēkiem īpaši vajadzētu ievērot profilaktiskos
pasākumus. Savukārt mājdzīvnieku īpašniekiem svarīgi atcerēties, ka
dzīvnieks regulāri jāattārpo, vismaz reizi gadā, izmantojot
veterinārajās klīnikās un aptiekās pieejamos attārpošanas
līdzekļus.
6 farmaceites padomi, kā pasargāt sevi no
parazītiem
Pirms ēšanas vienmēr nomazgāt augļus, dārzeņus, ogas un citus
svaigos pārtikas produktus.
Ievērot personīgo higiēnu, regulāri mazgāt rokas – pirms un pēc
tualetes apmeklējuma, gatavojot, ēdot svaigus un neapstrādātus
produktus, pēc mājdzīvnieku aiztikšanas vai bērna pampera
mainīšanas u.tml.
Dzert tīru ūdeni – īpaši par to piedomājot esot ceļojumā, vienmēr
izvēlieties dzeramo ūdeni no pudeles, ko pirmreizēji atverat, un
nedzert kokteiļus, ja nav zināms, no kāda ūdens veidots ledus.
Lietot termiski apstrādātus pārtikas produktus.
Izvairīties no ūdens norīšanas, peldoties ezeros, upēs, jūrā;
Regulāri attārpot mājdzīvniekus ar veterinārajās klīnikās vai
aptiekās nopērkamajiem medikamentiem.