Atklāta saruna ar ģimenes ārstu – vīrieša veselības stūrakmens
Zināms, ka automašīnai tehniskā apkope ir jāveic pēc konkrēta nobraukuma, nesagaidot, kad panelī iedegas brīdinājuma signāli. Taču kādi izmeklējumi un cik bieži ir jāveic katram vīrietim, lai saglabātu labu pašsajūtu un stipru veselību? Par ģimenes ārsta lomu augstas dzīves kvalitātes uzturēšanā stāsta ģimenes medicīnas speciālists dr. Ainis Dzalbs.
Cik bieži vīrietim nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu,
ja nav nekādu sūdzību par veselību?
Bērniem līdz divu gadu vecumam profilaktiskas pārbaudes notiek
vairākas reizes gadā, pēc tam līdz 18 gadu vecumam ir ieteicams tās
veikt vienreiz gadā. Vēlāk ikviens Latvijas iedzīvotājs var bez
maksas (nemaksājot pacienta iemaksu) profilaktiskos nolūkos
apmeklēt ģimenes ārstu reizi gadā, taču jauniem vīriešiem vecumā
līdz 30 gadiem, kam nav nekādu sūdzību par savu veselību, ik gadu
“atrādītes” pie ģimenes ārsta nav nepieciešams. To var darīt reizi
trijos vai pat piecos gados, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti
ar veselīgu dzīvesveidu, tostarp uzturu un fiziskām aktivitātēm, un
arī ar reproduktīvo un seksuālo veselību.
Ko ietver profilaktiska veselības pārbaude pie ģimenes
ārsta?
Ģimenes medicīnas pieeja ir holistiska jeb visaptveroša, un
profilaktiskā veselības pārbaude galvenokārt nozīmē sarunu par
veselības tēmām, kas pacientu satrauc. Lielā daļā gadījumu tieši
saruna ir visnozīmīgākā vizītes daļa, kas dod ārstam vairāk
informācijas nekā klīniski izmeklējumi. Izvaicājot pacientu par
iespējamām sūdzībām, ārsts var agrīni atklāt cilvēkam viņa vecuma
posmā biežāk sastopamās slimības. Jauni vīrieši visbiežāk sūdzas
par dažādām balsta un kustību aparāta problēmām. Savukārt sarunā ar
vīriešiem brieduma gados un vēlāk, tuvojoties pensijai, ģimenes
ārsts vairāk pievērš uzmanību sirds un asinsvadu veselībai.
Vai pacienti labprāt runā ar savu ģimenes
ārstu?
Pēc statistikas datiem sievietes biežāk apmeklē ģimenes ārstu nekā
vīrieši. Vīrieši pie ģimenes ārsta biežāk sāk parādīties vecumā no
45 un 50 gadiem, un sūdzības visbiežāk ir saistītas ar
muskuloskeletālām sāpēm – sāpošas muguras, saspringums, locītavu
problēmas – un sirds veselību, piemēram, augstu asinsspiedienu,
reiboņiem. Diemžēl ir tā iegājies, ka reproduktīvā veselība ir
viens no visretāk ar ģimenes ārstu pārrunātajiem jautājumiem, lai
gan tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam nav nekādu sūdzību. Pētījumi
uzrāda, ka tikai vidēji 3% vizīšu vecumā līdz 50 gadiem vaicā savam
ģimenes ārstam par tādām sensitīvām tēmām kā reproduktīvā un
seksuālā veselība. Es aicinu vīriešus pārrunāt ar savu ģimenes
ārstu arī šos jautājumus, jo ģimenes ārsti ir pietiekami zinoši,
lai spētu palīdzēt tos risināt, uzlabojot pacienta dzīves
kvalitāti. Tāpat arī vēlos aicināt ģimenes ārstus būt proaktīviem
un iesākt sarunu ar saviem pacientiem, vaicājot par iespējamām
sūdzībām.
Kādus izmeklējumus ikvienam vīrietim nepieciešams veikt
regulāri, lai saglabātu veselību?
Modernā medicīna arvien vairāk virzās uz individuālu pieeju, un
nevarētu teikt, ka visiem vīriešiem kādā konkrētā vecumā būtu
jāveic noteiktas pārbaudes. Mēs kā ģimenes ārsti vairāk sekojam
līdzi katra pacienta individuālajām vajadzībām un izvērtējam dažādu
slimību riskus, ņemot vērā cilvēka veselības stāvokli un ģimenes
medicīnisko vēsturi. Taču ir universālas tēmas, kam ir jāpievērš
uzmanība. Viena no tām ir onkoloģiskas saslimšanas. Pacientam
sasniedzot noteiktu vecumu, ģimenes ārsts aicina veikt slēpto asiņu
testus, kas ļauj agrīni atklāt resnās zarnas vēzi.
Sākot no 40 gadu vecuma, valsts iedzīvotājiem reizi 5 gados apmaksā sirds un asinsvadu slimības agrīnu diagnostiku, kas iekļauj arī dažādu analīžu veikšanu. Šajās pārbaudēs pamatā tiek pievērsta uzmanība sirds veselībai, taču vienlaicīgi kardiovaskulāro risku atpazīšana lielā mērā ļauj identificēt arī reproduktīvās veselības riskus. Tāpat ģimenes ārsts atgādinās pacientam, ja ir jāveic revakcinācija, piemēram, pret ērču encefalītu vai difteriju. Taču es vēlos uzsvērt, ka svarīgākie veselības saglabāšanā, it īpaši jauniem vīriešiem, ir nevis dažādi smalki izmeklējumi, bet pavisam vienkārši veselības pamatrādītāji un saruna ar ģimenes ārstu. Taču, protams, ka tad, ja cilvēks vēlas veikt konkrētas veselības pārbaudes, to var pārrunāt ar savu veselības pakalpojumu sniedzēju, lai izvēlētos kādu papildus profilakses pasākumu.
Vai ir nepieciešams veikt regulāras profilaktiskas
pārbaudes pie speciālistiem, piemēram, urologa vai
kardiologa?
Runājot par reproduktīvo veselību, to nevar apskatīt kā vienu
nošķirtu aspektu, bet ir jāņem vērā cilvēka veselība kopumā, tā
starpā arī dzīvesveids, ķermeņa masas indekss, cukura līmenis,
holesterīns un citi rādītāji. Profilaktiski nosūtījumi saistībā ar
reproduktīvo veselību pie speciālistiem netiek praktizēti, jo
lielākajā daļā gadījumu vispārējos jautājumus par šo tēmu, ņemot
vērā pacienta veselības rādītājus, var izvērtēt ģimenes ārsts.
Tostarp ģimenes ārsts ieteiks vīrietim konkrētā vecumā veikt
prostatas specifiskā antigēna pārbaudi, kas var palīdzēt agrīni
atklāt prostatas vēzi, apzinās tā riska faktorus un uzdos
jautājumus par potences traucējumiem. Ja ir nepieciešamas
padziļinātākas pārbaudes vai papildus terapija, ģimenes ārsts
piesaistīs speciālistu konkrētu veselības jautājumu risināšanā.