Tava dēla un vīra veselība: zēna dzimumorgānu veselības novērtēšana un profilaktiskās pārbaudes dažādos vecumos
Latvijā 2020. gada ir ap 1 miljons 908 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 881 tūkstotis ir vīrieši (no kopējā iedzīvotāju skaita - 46,2%), 1 miljons 26 tūkstoši ir sievietes (53,8%). Valstī sieviešu vidējais dzīves ilgums ir 79,6 gadi, bet vīriešu - 69,8 gadi, tātad, vīrieši vidēji dzīvo par gandrīz 10 gadiem mazāk.
Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ citu attīstīto valstu
iedzīvotāju dzīves ilguma rādītāji pārsniedz Latvijas iedzīvotāju
dzīves ilgumu pat par 20 gadiem, ir regulāras, vismaz reizi gadā,
veselības profilaktiskās pārbaudes.
Ar tām grēko gan paši pacienti, gan ģimenes ārsti, kas uzskata, ka
līdz 18 gadu vecumam jauniešiem profilaktiskās apskates nav nemaz
tik svarīgas. Rezultātā ir tādi traģiski gadījumi, kā maza zēna
nāve no audzēja sēkliniekos, ko laicīgi neatklāja. Ik gadu 50
vīrieši Latvijā konstatē, ka viņiem ir mazliet specifiski saaugusi
priekšādiņa, kuru varēja veikt jau maza bērna vecumā, un kas tāpēc
neradītu sarežģījumus dzimumdzīvē vai pat neauglību
vēlāk.
Kā novērtēt maza zēna veselību mājas apstākļos
Kā raksta Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienības biroja
vadītāja Kamena Kaidaka, maza zēna dzimumorgānu veselību var
mājās novērtēt arī paši vecāki.
"Ar tādu pat maigu vērību, kā lūkojamies jaundzimušā sejā,
vajadzētu papētīt arī mazuļa apakšdaļu. Daudziem jaunajiem vecākiem
nojausma par to, kā jāizskatās puisīša dzimumorgāniem, ir visai
miglaina. Zēna ārējos dzimumorgānus veido dzimumloceklis un
sēklinieku maisiņš, kurā jāatrodas diviem sēkliniekiem (oliņām). Ja
oliņas neatrodas sēklinieku maisiņā, kur tām vajadzēja ieslīdēt
pirms dzemdībām vai dzemdību laikā, iespējams, ka tās noslīdēs
vēlāk. Maziem zēniem ir saglabājusies dabas dota spēja briesmu
brīžos oliņas ievilkt vēdera dobumā (drošībā). Lai pārliecinātos,
vai ar puisīša oliņām viss ir kārtībā, ieguldiet mazuli siltā vannā
un, ļaujot viņam labsajūtā izbaudīt šo vidi, nevis tūdaļ klūpot
virsū ar mazgājamo sūkli, nosakiet oliņu atrašanās vietu un skaitu.
Urīnizvadkanālam jāatveras dzimumlocekļa galviņas centrā, taču šo
atveri tūlīt pēc dzimšanas ir grūti saskatīt audu tūskainības dēļ.
Par atverītes atrašanās vietu liecina urīna strūkla, tāpēc
ieteicams pavērot, kur un kā tā plūst. Urīna izvadkanāla
atvēršanās nevietā (galviņas sānos vai uz dzimumlocekļa ķermeņa)
nav tikai kosmētisks defekts. Vēlams novērtēt dzimumlocekļa
simetriskumu. Cilvēka organismā nekas nav absolūti simetrisks – ne
ausis, ne acis, pat deguns noteikti lūkojas mazliet uz vienu pusi.
Līdzīga “šķielēšana” piemīt arī “krāniņam”, taču, ja tā ir ļoti
izteikta, vēlāk šī īpatnība var būt traucējoša
dzimumattiecībās.
Cilvēka organismā nekas nav absolūti simetrisks – ne ausis, ne acis, pat deguns noteikti lūkojas mazliet uz vienu pusi. Līdzīga “šķielēšana” piemīt arī “krāniņam”, taču, ja tā ir ļoti izteikta, vēlāk šī īpatnība var būt traucējoša dzimumattiecībās.
Vēlams to novērst laikus, kas ir pa spēkam urologam vai
plastikas ķirurgam. Dzimumlocekļa galviņu klāj ādas kroka –
priekšādiņa. Tā ir kustīga, tomēr daudziem mazuļiem to nevar
atvilkt, lai kļūtu redzama dzimumlocekļa galviņa. Nav nepieciešams
to “trenēt” un staipīt. Bērnam augot, tā kļūs brīvāka, un parasti
divu trīs gadu vecumā būs pietiekami kustīga, lai pārslīdētu
dzimumlocekļa galviņai. Kamēr puisis ir mazs, vecākiem nav grūti
novērtēt sava lolojuma vīrietības pierādījumus un arī uzturēt tos
pienācīgā tīrībā. Parasti sarežģījumi sākas līdz ar patstāvības
gadiem, ja tēvs vai māte nav ieradinājuši puisi rūpēties par savu
dzimumorgānu higiēnu. Apmazgājoties ar ūdeni un maigām ziepēm, ir
jāatvelk arī priekšādiņa, lai iztīrītu zem tās sakrājušos
izdalījumus. Dzimumorgāni rūpīgi jānoslauka katrreiz pēc tualetes
apmeklēšanas. Cieši pieguloša sintētiska veļa (bieži vien tās ir
peldbikses), traucē ādai elpot un pastiprina svīšanu. Arī regulāri
valkātas ciešas džinsa bikses neveicina dzimumorgānu pietiekamu
asinsapgādi un līdz ar to veselīgu attīstību. Visi sīkumi, kas
attiecas uz dzimumorgānu veselību, ir svarīgi, un tos vēlams
noskaidrot pie ārsta. Ne vienmēr tēvs vai māte būs labākie
padomdevēji veselības jautājumos, arī draugi ne. Katram zēnam,
tāpat kā meitenei ginekologs, labākais un zinošākais padomdevējs ir
urologs. Ja līdz 14–15 gadiem vecāki nav savu dēlu iepazīstinājuši
ar viņu, tad tas ir laiks, kad puisim pašam jāpošas vizītē pie
ārsta.”
Laiks doties pie urologa vai proktologa
Sasniedzot pieaugušo vecumu, katram vīrietim ir svarīgi, ka vismaz
reizi gadā tiek apmeklēts ne tikai ģimenes ārsts, bet arī vīriešu
ārsts jeb urologs, arī proktologs (“sāpīgie hemoroīdu mezgliņi”).
Tas palīdz izvairīties no “ielaistām” slimībām, daudzos gadījumos
no 21.gadsimta otras lielākās problēmas, pēc sirds un asinsvadu
slimībām, audzēja jeb vēža dažādiem paveidiem. Laicīgi to atklājot,
sekmīgi noris atveseļošanās un dzīvošana tālāk.
Latvijā ikviens, kurš gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta
saistībā ar kādu saslimšanu, var doties pie ārsta uz bezmaksas
profilaktisko pārbaudi. Kaut problēmas ar prostatas dziedzeri puse
vīriešu piedzīvo jau ap 40 gadiem - lielā daļā tas var būt
prostatas iekaisums (prostatīts), ko visbiežāk izraisa infekcijas.
Urologi mēdz teikt, ka šī dziedzera slimības ir "bumba ar laika
degli" un šī bumba var nostrādāt jebkurā vecumā. Ja prostatas vēzis
nav bieža parādība vīriešiem līdz 40 gadiem, tad iekaisumi
(prostatīts) var skart arī pusaudžus. Lielākajai daļai veselu
vīriešu prostatas specifiskā antigēna (viela, ko ražo prostatas
dziedzeris) jeb PSA līmenis asinīs ir zem 4 ng/ml (nanogrami
mililitrā). Ja PSA līmenis asinīs ir virs 4 ng/ml, jādodas
neatliekami pie ar ģimenes ārsta norīkojumu pie vīriešu ārsta jeb
urologa vai “pa taisno” pie urologa, jo šis ārsts tiešās
pieejamības speciālists. Lielākā riska grupa vīriešiem ir vecumā no
40, 45 gadiem un tālāk, kad mums, vīriešiem, aizvien vairāk
jāpievērš uzmanība tikai mums esošam mazam priekšdziedzerim
apakšpusē (valrieksta izmēra dziedzeris) jeb
prostatai.
Jaunākais vīrietis, kas saslimis ar sēklinieku audzēju, ir 25 gadi. Kopumā gadā ir apmēram 50 jauni sēklinieku vēža pacienti. Jaunākais prostatas vēža slimnieks – 35 gadi. Gadā apmēram 1300 jauni vīriešu prostatas pacientu nāk klāt jau esošajiem.
Diagnoze - prostatas audzējs - 2017. gadā tika noteikta 1286
vīriešiem, “apsteidzot” sieviešu izplatītāko slimību audzēju jomā –
krūts vēzi. 2017. gadā ar ielaistu prostatas slimību 3. un
4.stadijā miruši 427 vīrieši.
Profilaktiskās pārbaudes pa vecumposmiem
Vīrietim
18–39 gadi
* Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate – reizi gadā (bez maksas,
valsts apmaksā).
Tā iekļauj: tiek izmērīts asinsspiediens un pulss, izklausīta sirds
darbība un plaušas, iztaustīts vēders un limfmezgli, novērtēts
vairogdziedzeris.
(Visretāk urologu apmeklē vīrieši 18 – 24 gadu vecumā, kuru vidū 80
% pie speciālista nav bijuši nekad. Kaut problēmas ar prostatas
dziedzeri puse vīriešu piedzīvo jau pirms/ap 40 gadiem - lielā daļā
tas var būt labdabīgs prostatas iekaisums (prostatīts), ko
visbiežāk izraisa infekcijas, un kas ir samērā vienkārši novēršams
ar zāļu palīdzību.)
40-49 gadi
* Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate – reizi gadā (bez maksas,
valsts apmaksā)
* Ģimenes ārsts vai urologs, vai pats vīrietis domā un dara par
prostatas veselības pārbaudi, veicot asinsanalīzes PSA (prostatas
specifiskais antigēns) testu – reizi gadā.
(Ja ģimenē paaudzēs (vectēvam, tēvam, tēva brālim, brālēnam u.c.)
ir bijis prostatas vēzis, tad obligāti jāveic katru gadu PSA tests
– sākot jau no 40 gadiem, lai ātri konstatētu, ja ir kādas
iekaisuma izmaiņas ķermenī. Ja nav tā bijis, tad PSA var sākt
taisīt no 45 gadiem.
Katram vīrietim obligāti jāizvēlas un jāsāk apmeklēt vīriešu ārsts
jeb urologs, ja PSA ir paaugstināts, virs 4 mg/nl. Ja tā nav, tāpat
būtu jābūt savam urologam, kuru reizi gadā apmeklēt tāpat kā
sievietes apmeklē ginekologu.)
50-69 gadi
* Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate – reizi gadā (bez maksas,
valsts apmaksā);
Zarnu vēža skrīnings (slēpto asiņu tests) – reizi gadā, vēršoties
pie ģimenes ārsta (izmeklējums ir bez maksas, valsts apmaksā);
Jāveic katru gadu PSA tests, jāapmeklē urologs.
70-79 gadi
Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate – reizi gadā (bez maksas,
valsts apmaksā);
* Zarnu vēža skrīnings (slēpto asiņu tests) līdz 74 gadu vecumam –
reizi gadā, vēršoties pie ģimenes ārsta (izmeklējums ir bez maksas,
valsts apmaksā);
Jāveic katru gadu PSA tests, jāapmeklē urologs.
80-vairāk gadi
* Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate – reizi gadā (bez
maksas);
Jāveic katru gadu PSA tests, jāapmeklē urologs.
Rakstā izmantoti Centrālās statistikas pārvalde (CSP), Slimību
profilakses un kontroles centrs dati,
Platformas www.viriesuveselibai.lv līdzautors – Ēriks Mikelšteins,
ar laipnu K.Kaidakas atļauju daļēji izmantojot viņas rakstu
“Zēni”.