Ar šausmu stāstiņiem vai audzinošiem ieteikumiem? Kā bērnam stāstīt par drošību

VUGD Kurzemes reģiona brigādes Kuldīgas daļas komandiera pienākumu izpildītājs virsleitnants Mārcis Nipers atgādina, kas jādara, lai nepieļautu ugunsnelaimi un, kā rīkoties gadījumā, ja tā notikusi un nepieciešama palīdzība.
 

Viņš norāda par būtisko, ko vecāki var darīt, lai pasargātu savas ģimenes no uguns nelaimēm:

- pārrunāt ar bērniem situācijas, lai nenotiktu ugunsnelaime, jo vistraģiskākie negadījumi parasti ir tie, kuros cilvēks nezina, kā rīkoties;

- izspēlēt ģimenei dažādus scenārijus, piemēram, izkļūt no mājokļa ar aizvērtām acīm, kā tas būtu gadījumā, ja izcēlies ugunsgrēks un izveidojies sadūmojums;

- uzstādīt mājoklī dūmu detektorus, kas savlaicīgi brīdinās par ugunsgrēku;

- atgādināt bērniem nozīmīgākās adreses, kurās tie visbiežāk uzturas – skolas, bērnudārza, draugu, vecvecāku, lai nelaimes gadījumā bērns var ziņot par savu atrašanās vietu;

- atgādināt tālruņa numurus, kur zvanīt attiecīgā situācijā. “Svarīgi, lai bērns nelaimi neslēpj. Labāk, lai paziņo vecākiem vai kādam citam, jo slēpjot nelaimi, sekas var būt traģiskas,” skaidro M. Nipers.
 

Vecāki - stāstiet bērniem par negadījumiem

“Vairāk nekā desmit gadus atpakaļ, aizbraucot uz kādu lauku māju un ieejot dzīvojamā istabā, uz grīdas gulēja, aizkaros ietīts, mazs zēns. Netālu atradās oma, kura nesaprata notikušo. Bērns bija noslīcis. Latvijā ir viena no negatīvākajām statistikām ES noslīkušo cilvēku skaita ziņā. Vecākiem jāstāsta stāsti par dažādiem negadījumiem, lai bērns apzinās sekas,” pastāstīja Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns. Kuldīgā šogad bijuši četri gadījumi, kad glābēji palīdzējuši krastā nokļūt bērniem. Ģimenei jārunā ar bērnu, kā uzvesties uz ūdens, kā saprast, kur iet un kur neiet peldēt, kā reaģēt situācijās, ja kādam palicis slikti uz ūdens. “Bērnam jāsaprot, pie kā vērsties – zvanīt glābšanas dienestam vai meklēt pieaugušo.” Viņš atzinīgi novērtēja iespēju novada bērniem apgūt peldētprasmi sporta skolas peldbaseinā.

Palīdzēt varam tikai tad, kad paši esam drošībā

Savukārt, atsaucoties uz ugunsdzēsības un policijas pārstāvju apspriestajām tēmām, Kuldīgas slimnīcas uzņemšanas nodaļas dežūrārste Līga Vaģele deva padomus, kā rīkoties situācijās, kad cilvēks nonācis nelaimē. “Vienalga, kāda nelaime notikusi – bērns kritis ar riteni, slīcis, iekļuvis ugunsgrēkā vai citā situācijā, svarīgākais ir atcerēties par paša drošību – sniegt palīdzību tikai tad, ja pats ir drošībā,” uzsvēra L. Vaģele. Ārste aicināja ikvienu savā viedtālrunī instalēt aplikāciju “eVeselībasPunkts”, kas, zvanot 113, palīdzēs glābšanas dienestam fiksēt precīzu zvanītāja atrašanās vietu. Pretējā gadījumā palīdzības izsaukšanas process ir ilgāks, to skaidrojot pašam.

Speciāliste arī atgādināja, ka pirmās palīdzības sniegšana nemainās. Gadījumos, kad cilvēks neelpo, glābējam ir jāatbrīvo elpceļi un jāveic 30 sirds masāžas un divas ieelpas. “Tas, kādā kvalitātē jūs to veiksiet, nav tik ļoti svarīgi kā, tas, ka tiek sniegta neatliekamā palīdzība. Šīs zināšanas ir labi reizi pa reizei atkārtot,” atgādināja L. Vaģele.

Nekādā gadījumā nedrīkst doties peldēt vienatnē. Atrasties vienam uz ūdens, īpaši bērnam, ir ļoti bīstami un sekas var būt traģiskas. Ārste aicināja nelekt uz galvas ūdenī pat gadījumos, ja ūdenstilpne ir zināma. Savukārt glābt slīcēju rekomendējams tikai tad, ja ir pārliecība par savu peldētprasmi.
 

Skolas sākumā - drošība uz ceļa

“Ja runājam par skolas sākumu, jāatceras par bērnu drošību uz ceļa – diennakts tumšajā laikā jāvalkā atstarojošās vestes un jāizmanto atstarotāji, bet bērniem – riteņbraucējiem obligāta drošības prasība ir arī ķivere,” sacīja L. Vaģele. Savukārt runājot par apdegumiem, viņa aicināja nekādā gadījumā no brūces neplēst nost apģērbu, nelikt krējumu vai ko citu, bet turēt apdegušo vietu zem tekoša auksta ūdens vismaz 10 minūtes.