Vai dzemdes kakla vēža vakcīna izraisa neauglību? Zinātnieki šādus apgalvojumus noliedz

Pēc vairāk nekā desmit gadus ilgas izpētes zinātnieki nav atraduši pierādījumus tam, ka vakcīna izraisa auglības problēmas. Un tomēr joprojām ir daži pretvakcinācijas kustības aktīvisti, kas turpina izplatīt šādu informāciju. Par vieno no šādiem gadījumiem raksta zinātnes portāls www.sciencealert.com. 

2018. gadā populārās ASV antivakcinācijas vietnēs tika publicēti statistikas dati, kas atspoguļoja krasu dzimstības kritumu pēdējos gados. Tendences tika saistītas ar CVP vakcīnas plašu izmantošanu valstī un tās negatīvo ietekmi uz meiteņu reproduktīvo veselību. Šādus datus bija apkopojus un izplatījusi Džeila DeLonga (Gayle DeLong). Vēlāk šīs publikācijas parādījās arī izdevumā “Toksikoloģijas un vides veselības žurnāls” (Journal of Toxicology and Environmental Health), kas iepriekš jau ir publicējis pētījumus ar apšaubāmu metodiku un pētniecisko ticamību.  Izpētot autores izglītību un darba pieredzi, redzams, ka DeLonga nav ne zinātniece, ne mediķis, ne arī pētnieks, toties ir aktīvs pretvakcinācijas organizāciju dalībniece.

2018.gadā G. DeLonga publicēja apgalvojumu, ka sievietes, kas bija saņēmušas CVP vakcīnu, retāk palika stāvoklī nekā tās, kas šo vakcīnu nesaņēma. Rakstā bija arī iekļauts pieņēmums, ka, ja visas sievietes (runa ir par ASV), kurām pienākas šī vakcīna, būtu 100% vakcinējušās, grūtniecību skaits valstī samazinātos par 2 miljoniem. 

Kas ir Džeila DeLongs un kāda ir viņas saistība ar vakcinācijas tēmām. DeLongas izglītība un darba pieredze ir saistīta ar ekonomiku. Viņai ir zinātniskais grāds ekonomikā un finansēs. 2011. gadā ekonomiste izdeva grāmatu, kurā stāstīja par vakcinācijas saistību ar plašo autisma epidēmiju ASV. 

Dzimstības samazināšanās iemesli drīzāk ir citi, proti, brīvāka pieeja kontracepcijai un arvien uz vēlāku laiku atlikti lēmumi par ģimenes veidošanu un bērnu plānošanu. 

Atklājums, ka vakcinācija ir autisma iemesls, ir pretrunā ar vairākus gadus ilgušiem pētījumiem, kas tika aizsākti pēc tam, kad medicīnas izdevums “Lancet” vispirms publicēja, bet pēc tam atsauca skandalozo Vekfīla paziņojumu par autisma un vakcīnu saistību.  DeLonga audzina divus bērnus ar autismu un ir pārliecināta, ka viņa ir saslimusi ar krūts vēzi dēļ stresa, ko piedzīvojusi bērnu dēļ. 

Lasi arī: Meli, meliņi un epidēmiskā histērija jeb VEIKFĪLDA SINDROMS 

Neilgi pēc tam, kad tika publicēts viņas pētījums par CVP vakcīnu, publicēja arī zinātnieku pētījumus par CVP vakcīnas iespējamajām komplikācijām. Neauglību kā iespējamo blakni pētnieki noliedz, jo, ja vakcīna patiešām ietekmētu auglību, tad būtu vajadzīgi daudz vairāk gadu, lai dzimstība valstī sāktu samazināties. Vakcinētas tiek meitenes agrīnā pusaudžu vecumā, un ir vajadzīgs laiks, līdz šīs meitenes izaug līdz vecumam, kad vēlas kļūt par mātēm. 

Dzimstības samazināšanās iemesli drīzāk ir citi, proti, brīvāka pieeja kontracepcijai un arvien uz vēlāku laiku atlikti lēmumi par ģimenes veidošanu un bērnu plānošanu. Tā kā DeLonga pētījumos netika ziņots par kontracepcijas rādītājiem šajā periodā, tad šī saistība netika pamanīta.

Mikrobioloģe un zinātnes komunikāciju eksperte Elisabeta Bik nesen aprakstīja DeLongas publicēto pētījumu kā "ļoti kļūdainu un neobjektīvu", kas varētu tikt "nepareizi interpretēts vai nepareizi izmantots". Piemēram, DeLong min, ka viņas pētījumā tika analizēti Nacionālā veselības un uztura aģentūras pētījuma apsekojuma dati, kurā piedalījās 8 miljonus sieviešu, savukārt DeLongas faktiskajā izlasē bija tikai 700 sievietes.

Veidojot pētījumu grupu ar sievietēm, kas jaunākas par 30 gadiem, jārēķinās, ka vairumam bērnu šajā vecumā nebūs, un tam nav korelācijas ar vakcinācijas statusu.

Turklāt aplūkojot abas grupas blakus – vakcinētās un nevakcinētās sievietes, ir pamanāms viens mulsinošs faktors. Proti, biežāk vakcinējās sievietes, kurām bija augstākā izglītība. Novērojumi liecina, ka sievietes ar augstāku izglītību un labāku karjeru bērnus plāno vēlāk. 
Vēl viens aspekts – DeLongas izvēlētajā vecuma grupā ir sievietes no 25 līdz 29 gadiem, un tas ir vecums, kad tikai nedaudzas sievietes ar augstāko izglītību laiž pasaulē mazuļus.  Veidojot pētījumu grupu ar sievietēm, kas jaunākas par 30 gadiem, jārēķinās, ka vairumam bērnu šajā vecumā nebūs, un tam nav korelācijas ar vakcinācijas statusu.

Nesenie zinātnieku un mediķu pētījumi, kuros tikai iekļauti simtiem tūkstošu sieviešu, kas saņēmušas CPV vakcīnu, ir atklājuši, ka nav nekādas saistības starp CVP vakcīnu un risku, ka šis medikaments varētu vājināt olnīcu spēju producēt apaugļoties spējīgas olšūnas. Tieši pretēji - eksperti uzskata, ka CVP vakcīna patiesībā pasargā sievietes no neauglības, ko izraisa dzemdes kakla vēzis un tā ārstēšana.

Eksperti ir vienisprātis, ka CVP ir ļoti droša vakcīna. Arī Pasaules Veselības organizācija šo vakcīnu ir nosaukusi kā ārkārtīgi drošu. 
 

Latvijā pieejama vakcīna, kas pasargā no 9 vīrusu tipiem
Latvijā vakcinācija pret cilvēku papilomas vīrusu (CPV), kas vismaz 99% gadījumu ir dzemdes kakla vēža izraisītājs, uzsākta no 2010. gada. Un tā ir viena no visvairāk ar mītiem apvītajām vakcīnām. Latvijā ik gadu vidēji 500 cilvēkiem tiek konstatētas ar CPV saistītas onkoloģiskas slimības. 
Latvijā vakcīna pret CPV ir valsts apmaksāta, un to var saņemt meitenes, sākot no 12 gadu vecuma. No 2020. gada janvāra Latvijā meitenēm no 12 gadu vecuma tiek apmaksāta 9-valentā vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Meitenes to var saņemt bez maksas ģimenes ārstu praksēs līdz pat 18. dzimšanas dienai. 

Dace Zavadska, BKUS Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, bērnu infektoloģe stāsta, ka kopš vakcīnas licenzēšanas 2006.gadā pasaulē ir izmantotas apmēram 300 miljoni vakcīnu devas; ir bijuši vairāki drošības apkopojuma, no kuriem nevienā nav apstiprināts, ka vakcīna varētu būt nedroša.

Biežākā nevēlamā reakcija pēc CPV vakcīnas ir vieglas vai vidēji stipras īslaicīgas sāpes injekcijas vietā, tūlītēja lokāla dzēlīga sajūta un apsārtums injekcijas vietā. Citas biežāk ziņotās reakcijas – galvas sāpes, muskuļu sāpes, nogurums un neliels drudzis. 

Vakcīnas drošību ir apstiprinājušas tādas organizācijas kā Pasaules Veselības organizācija (PVO), ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA). 

Vakcīna nesatur nedz vēža daļiņas, nedz paša vīrusa daļiņas. Tā atdarina dabīgā vīrusa struktūru, taču tā kā nesatur vīrusa DNS, tāpēc nav ne mazākās iespējas, ka vakcīna izprovocēs saslimšanu ar CPV.