Pat mākslīgs smaids var uzlabot tavu garastāvokli

Vai maz var būt, kas mazāk kaitinošs, kā ierosinājums no citiem pasmaidīt, kad pavisam negribas priecāties? Izrādās, ka viņiem ir taisnība, jo zinātnieki iesaka smaidīt arī tad, ja prāts nemaz uz to nenesas. Zinātne ir pierādījusi, ka tikai arsmaidīšanu vien var uzlabot garastāvokli, mazināt stresu, stiprināt imūnsistēmu un, iespējams, pat pagarināt savu dzīvi.

Tas var šķist ačgārni, jo parasti mēs smaidam tad, kad jūtamies priecīgi. Kā tas var strādāt, ja darām to otrādi - vispirms pasmaidām un tikai tad izjūtam prieku? Neirologi secinājuši, ka smaids rada smadzenēs ķīmisku reakciju, radot hormonu- serotonīna un dopamīna rašanos.

Dopamīns palielina mūsu laimes izjūtu. Serotonīna izdalīšanās mazina stresu. Zems serotonīna vai dopamīna līmenis veicina depresiju un agresiju.

Citiem vārdiem sakot, smaidīšana var apmānīt jūsu smadzenes, ja pasmaidīsiet (šeit domāts fizisks smaids, pat bez iemesla), prāts rīkosies tāpat, ja būtu smaidījis ar saprotamu iemeslu un izdalīs tā sauktos laimes hormonus. Smadzenēm ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks savelk seju smaidā, jo jūtas pacilāts un laimīgs, vai to dara tāpat- efekts būs gaužām līdzīgs.

Bet ar to viss nebeidzas. Mūsu smadzenes ir saistītas ar imūnsistēmu, un ir pierādīts, ka depresija vājina imūno sistēmu, bet laime un apmierinātība palielina mūsu ķermeņa aizsardzības spējas. Tas nozīmē, ka fiziska smaidīšana var ne tikai uzlabot garastāvokli, bet arī stiprināt imunitāti. Iespējams tāpēc, viens no ieteikumiem tiem, kas ir saaukstējušies, ir skatīties komēdijas vai lasīt anekdotes.

Smadzenēm ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks savelk seju smaidā, jo jūtas pacilāts un laimīgs, vai to dara tāpat- efekts būs gaužām līdzīgs.

"Smaidīšana absolūti maina garastāvokli un izjūtas," saka Floridas štata meditācijas instruktore Džaime Pfeffere. “Mēs ar vīru katru rītu apzināti 60 sekundes smaidam, lai uzlabotu garastāvokli. Tā ir daļa no mūsu rīta rituāla. Ja dienas laikā kaut kas noiet greizi, es uzreiz pasmaidu, lai ātri uzlabotu garastāvokli. Ir nepieciešamas tikai 10 līdz 15 sekundes šāda viltotā smaida, lai manas sajūtas mainītos. Tas man palīdz justies mazāk saspringtai un ātri uzlabo omu,” viņa norāda.

Cilvēki, kas to piekopj, stāsta, ka smaidīšana palīdz arī nopietnos dzīves brīžos. Kāds vīrietis katru reizi pirms iet pie priekšnieka, lai risinātu konfliktu, 30 sekundes smaida savā kabinetā, citi, kas nodarbojas ar telemārketingu smaida, lai veicinātu pārdošanas apjomus. Studenti smaida tad, kad nevar atcerēties pareizo atbildi eksāmenā. Šāda metode, kas neprasa nekādus līdzekļus vai ieguldījumu, palīdz daudziem.

Taču vērts atcerēties, ka arī bez “smadzeņu apmāna” un dopomīna ražošanas, smaids ir vērtīgs arī tāpēc, ka tas ir zināms visiem. Tas mums palīdz iedraudzēties ar citiem cilvēkiem, uzsākt sarunu, risināt konfliktus un atklāt savas jūtas. Smaids ir arī tā emocija, ko pazīst ikviens, gan mazs bērns, sirmgalvis, gan arī ikviens planētas iedzīvotājs. Tā ir universāla valoda, kas parāda - mēs esam priecīgi.