Holesterīns jāsāk pārbaudīt jau no 20 gadu vecuma, bet pēc 40 tas jādara obligāti

Viens no saslimšanu riska faktoriem ir paaugstināts holesterīns, un diemžēl nereti maldīgi tiek uzskatīts, ka tā ir tikai vecāka gadagājuma iedzīvotāju problēma. Patiesībā holesterīna līmenim ieteicams sekot līdzi jau no 20 gadu vecuma, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece.

Labais un sliktais holesterīns
Holesterīns ir lipīds jeb taukviela, kas tiek ražota aknās, kā arī nonāk organismā ar pārtiku. Ar pārnesēju lipoproteīnu palīdzību holesterīns nokļūst šūnās. Lipoproteīniem ir vairāki veidi, kas atšķiras pēc blīvuma, izmēra un sastāva. Zema blīvuma lipoproteīnus dēvē par „slikto” holesterīnu, jo tas mēdz nogulsnēties uz asinsvadu iekšējām sieniņām, veidojot aterosklerotiskas plātnītes, kuru dēļ asinis sliktāk apgādā sirdi ar skābekli un barības vielām. Savukārt par „labo” holesterīnu dēvē augsta blīvuma lipoproteīnus, kas piedalās šūnu uzbūvē, hormonu un D vitamīna sintēzē, bet aknas no tā ražo žultsskābes. Tam arī nedaudz ir spēja attīrīt asinsvadus no zema blīvuma lipoproteīniem.

Cik bieži jāpārbauda holesterīna līmenis asinīs?
Ieteicams holesterīna līmeni asinīs pārbaudīt jau 20 gadu vecumā, taču īpaša uzmanība tam jāpievērš pēc 40 gadu vecuma. Augsts holesterīns ir bīstams smēķētājiem, cukura diabēta slimniekiem un cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu. Holesterīnu mēdz noteikt arī bērniem, ja ir aizdomas par ģenētiski pārmantotu slimību ar paaugstinātu holesterīnu. Ja šādas aizdomas neapstiprinās un rādītāji ir normā, holesterīna līmeni pirmo reizi jāpārbauda 20 gadu vecumā, bet pēc tam tas jādara regulāri, vismaz reizi piecos gados.
 

Holesterīna “norma” katram var atšķirties
Paaugstināts holesterīna līmenis ir viens no faktoriem sirds un asinsvadu slimību attīstībā – tas var izraisīt sirds išēmisko slimību jeb koronāro sirds slimību, miokarda infarktu, insultu, kā arī perifēro asinsvadu saslimšanas. Tas saistīts ar sašaurināto un nosprostoto asinsvadu nespēju apgādāt sirdi un audus ar skābekli un barības vielām, kā arī trombu un pangu veidošanos.  Kopējais holesterīna līmenis nedrīkst pārsniegt 5 mmol/l, tomēr šī „norma” variē atkarībā no vecuma, svara, dzīvesveida,  jau esošām slimībām un veselības stāvokļa. Ja kopējais holesterīns pārsniedz vēlamos rādītājus, papildus veic lipīdu profila analīzes: triglicerīdu, ABL un ZBL.

Piedomājot pie uztura, holesterīna līmeni iespējams samazināt līdz pat 10 % 
Holesterīna līmeni var samazināt, mainot savus paradumus un dzīvesveidu – jācenšas būt fiziski aktīvam, jāseko līdzi ķermeņa svaram un uzturam. Mainot uzturu, holesterīna līmeni var samazināt līdz pat 10 %. Jācenšas samazināt treknas gaļas, olu, saldkrējuma sviesta un citu dzīvnieku tauku lietošanu uzturā, tā vietā ēdienkartē iekļaujot treknās zivis, olīveļļu, riekstus un avokado. Jāiekļauj uzturā vairāk pākšaugu – dažādu veidu pupiņas, lēcas, zirņi, jo tie satur šķiedrvielas, kas veicina holesterīna izvadīšanos. Arī augļiem un auzu klijām ir spēja izvadīt holesterīnu, jo tie satur pektīnu. 

Omega-3, koenzīms Q10 un citas minerālvielas sirds veselībai
Omega-3 taukskābes ir ļoti nepieciešamas pilnvērtīgai organisma darbībai, tās uzlabo arī asinsvadu elastīgumu un samazina aterosklerozes veidošanās risku, tāpēc svarīgi iekļaut ēdienkartē zivis vai uztura bagātinātājus ar zivju eļļu. Rūpējoties par sirds veselību, svarīgi ir savā uzturā iekļaut arī kāliju un magniju, jo šie minerāli normalizē sirdsdarbību un asinsspiedienu.  Kālijs un magnijs darbojas sinerģiski, tāpēc vēlams tos lietot kopā. Arī koenzīms Q10 ir svarīga viela sirds un asinsvadu veselībai – tas nodrošina šūnas ar enerģiju. Novērots, ka cilvēkiem, kas sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām, koenzīma koncentrācija ir pazemināta, kā arī tā daudzums organismā ar gadiem samazinās, tāpēc svarīgi to iekļaut ēdienkartē vai izvēlēties uztura bagātinātāju veidā. Augu fitosteroliem (augos atrodamajām aktīvajām vielām), kas aizvien tiek iekļauti uztura bagātinātāju sastāvā, piemīt īpašība normalizēt holesterīna līmeni. Tie pēc struktūras atgādina holesterīnu, tomēr organismā neuzsūcas un papildus izvada holesterīnu. Ar fitosteroliem bagāti ir dārzeņi, augļi un ogas.