Piecas pazīmes, kas liecina par novājinātu imunitāti

Tuvojoties gada vēsajai sezonai, slimošana kļūst arvien biežāka, kas signalizē , ka imūnsistēma ir novājināta. Vāja imunitāte var izraisīt virkni veselības problēmas, tāpēc imunoloģe Natālija Gerula un Mana Aptieka farmaceite Agnese Ritene skaidro, kā laicīgi pamanīt brīdinājuma signālus, ka laiks doties pie ārsta.    

Par imūnsistēmas deficītu liecina arī pārāk gari slimošanas periodi.

FOTO: Shutterstock.com

Par imūnsistēmas deficītu liecina arī pārāk gari slimošanas periodi.

Cilvēka imūnsistēma ir ķermeņa aizsardzība sistēma, kas pastāvīgi cīnās ar slimību izraisošiem mikroorganismiem, kuri neizbēgami ir vidē, kurā atrodamies. Imunitāte ir organisma spēja identificēt un pretoties dažādām baktērijām, mikrobiem, toksīniem un citām vielām, kas izraisa slimības. Organisms ir gudrs, tas sajūt, ja tajā nokļuvušas nevēlamas vielas, un sūta sava veida aizsardzību – mikroķermenīšus un ārstējošas šūnas, kas palīdz iznīcināt un izvadīt no ķermeņa nevēlamās vielas. Tieši šī aizsardzība izpaužas paaugstinātā temperatūrā un citos saslimšanas simptomos.

“Lai arī imūnsistēma ir sarežģīts mehānisms, svarīgi atcerēties, ka lielākais šķērslis stiprai imunitātei ir neveselīgs dzīvesveids – hronisks stress, nepietiekams miegs, neveselīgs uzturs, arī vitamīnu trūkums uzturā,” stāsta Mana Aptieka farmaceite un Tukuma aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Bieža slimošana un aukstumpumpas
Ja pieaugušam cilvēkam augšējo elpceļu slimības tiek novērotas atkārtoti vai vairāk nekā sešasreizes gadā, tas ir pirmais signāls, ka jādodas pie ārsta, jāveic asinsanalīzes vai citi izmeklējumi, lai noskaidrotu saslimšanas iemeslus. Imunoloģe Natālija Gerula aicina pievērst uzmanību herpes infekcijai, jo biežas aukstumpumpas teju vienmēr liecina par novājinātu imunitāti. Līdzīgi ar saaukstēšanos – ir normāli, ja cilvēkam ir iesnas divas līdz trīs reizes gadā, taču, ja saaukstēšanās ir pastāvīga vai ieilgusi, jābūt uzmanīgiem, īpaši cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām, kas var izraisīt veselībai bīstamu slimības saasinājumu. 

Ja pieaugušam cilvēkam augšējo elpceļu slimības tiek novērotas atkārtoti vai vairāk nekā sešasreizes gadā, tas ir pirmais signāls, ka jādodas pie ārsta




Ilgstoša slimošana
Par imūnsistēmas deficītu liecina arī pārāk gari slimošanas periodi. Imunoloģe skaidro, ka ir gadījumi, kad ierastās ārstēšanās metodes nepalīdz, piemēram, organisms nereaģē uz antibiotiku kursu, klepus ārstēšana aizņem pat vairākas nedēļas, pēc slimošanas cilvēks ilgstoši jūtas noguris u.c.  Tas norāda, ka organismam ir grūtības atgūt līdzsvaru pēc slimošanas un nepieciešams krietni ilgāks laiks, lai pilnībā atjaunotos. Būtiski ir šo problēmu identificēt, pārvērtēt savus ikdienas ieradumus un savlaicīgi doties pie ārsta. 


Nogurums un bezspēks
Ja regulāri jūtams nogurums, it īpaši no rīta, un pat vienkāršākie ikdienas darbi prasa piepūli, turklāt bezspēku nemazina veselīgs miega režīms, imūnsistēma signalizē, ka kaut kas nav kārtībā. Lai arī varētu būt vēl desmitiem citu iemeslu izteiktam nogurumam, imūnsistēmas problēmu gadījumā visbiežāk to papildinās arī citi neskaidri simptomi, piemēram, sāpošas locītavas, kuņģa darbības traucējumi, ēstgribas zudums un citi. Jebkurā no gadījumiem vai simptomu kombinācijām vēlams vērsties pie sava ģimenes ārsta. 


Regulāras ādas problēmas 
Āda ir pirmā barjera cīņā pret mikrobiem, tāpēc tas, kā tā jūtas un izskatās, var atspoguļot to, cik stipra vai vāja ir imunitāte. Niezoša, sausa vai apsārtusi āda bieži liecina par iekaisumu, ko vēlams laicīgi atpazīt un pēc ārsta norādījumiem ārstēt. Tā, piemēram, viens no biežāk sastopamajiem ādas iekaisumiem ekzēma, līdzīgi kā biežas herpes, var liecināt par imunitātes novājināšanos, jo ekzēmu baro viss, kas samazina arī imunitāti – vitamīnu trūkums, paaugstināts stress, kaitīgie ieradumi, neizgulēšanās un neveselīgs uzturs. 


Caureja un citas vēdera problēmas
Šķidra vēdera izeja, kas ilgst vairāk par divām nedēļām, un bieži aizcietējumi ir vēl viena brīdinājuma zīme novājinātai imunitātei. Tas skaidrojams ar to, ka zarnu mikroflorai ir nozīmīgākā loma stiprai imūnsistēmai, jo tur esošās baktērijas veicina normālu organisma darbību. Zarnās dzīvojošie mikroorganismi palīdz cīnīties ar dažādām infekciju slimībām, nodrošina vitamīnu sintēzi un veicina antivielu rašanos. Lai atjaunotu normālu zarnu trakta darbību pēc tam, kad bijušas kuņģa problēmas, ieteicams vērsties pie ārsta, kas ieteiks ārstēšanas metodes labvēlīgas mikrofloras atjaunošanai.

Reklāma
Reklāma