Ar ko tik īpaša ir mammogrāfija un kad sievietēm tā ir jāveic

“Tas ir pamatu pamats krūts izmeklēšanā,” uzsver daktere, „mammogrāfiju ar ultrasonogrāfiju nevar un nedrīkst aizstāt – ir pārmaiņas, kuras ar vienu metodi redz labi, bet ar citu neredz vispār!” Mammogramu kā krūšu pamata izmeklējumu reizi divos gados var veikt sievietēm pēc 35 gadu vecuma, neatkarīgi no tā, ir vai nav kādas sūdzības. Taču to, vai piemērotākā būs šī metode, vai tomēr ultrasonogrāfija, pateiks ārsts. 

Kādi ir ieguvumi?

Tieši mammogramas attēlos redzami tā sauktie mikrokalcināti jeb sīki sakaļķojumi dziedzeru audos. Parasti tie izgulsnējušies piena vados vai piena daivās. “Šie kalcināti var liecināt par sākotnējām izmaiņām dziedzeru audos, arī par ļaundabīgu audzēju, kas sācis attīstīties,” norāda Ingrīda Šlosberga. Iegūstot šādus attēlus, speciālists analizē gan sakaļķojumu izplatību, gan to formu, kas, kā teic daktere, ir niansētas, bet ļoti būtiskas detaļas, lai pavisam agrīnā stadijā atklātu audzēju. Ultrasonogrāfijā pavisam mazus sakaļķojumus neredz. 

Lai gan audzēji, kas izpaužas ar mikrokalcinātiem, attīstās salīdzinoši reti, liela daļa sakaļķojumu pieder pie agresīvu audzēju grupas. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi atklāt iespējami ātrāk šos vēstnešus – mikrokalcinātus un uzsākt ārstēšanu maksimāli agrīni. 
Mammogrāfija ir nozīmīgs dokuments, kurā apskatāma visa krūts divos attēlos. Kā saka daktere, tā ir kā veselības karte visam mūžam, jo mammogrāfijā iegūtie krūts dziedzeru attēli tiek saglabāti arhīvā elektroniskā formā. Nākamreiz dodoties veikt šo izmeklējumu, speciālists salīdzinās jauniegūtos attēlus ar iepriekš veiktajiem. “Mammograma ir sava veida topogrāfiskā karte krūtīm. Ārsts var izvērtēt katru kvadrātiņu attēlā. Ja nepieciešams kāds precizējums, pacients saņem nosūtījumu ultrasonogrāfijas veikšanai. Savukārt šī izmeklējuma laikā redz tikai to vietu krūtī, kur atrodas detektors,” stāsta Ingrīda Šlosberga. Arī ultrasonogrāfijā iegūtie attēli pēc tam nogulst arhīvā, taču šī izmeklējuma laikā nav iespējams iegūt paliekošu visa dziedzera attēlu. 

Starpposmā no 35 līdz 50 gadiem ārsts izvērtē, kura izmeklēšanas metode būs efektīvāka. Ja krūtis ir lielas, apjomīgas, vispirms veic mammogrāfiju.

Ko neredz?

Patiesībā mammogrāfija ir patiešām unikāla krūts dziedzeru izmeklēšanas metode, kurā redzams ir viss, ja vien krūtis nav ļoti blīvas. Tādos gadījumos, piemēram, iepriekš minētie mikrokalcināti var paslēpties un ārsts tos neredzēs. Īpaši, ja audzējs vēl ir pavisam mazs, mērāms milimetros, tam nav starainas formas un tas vēl nav kaitējis apkārtējiem audiem. Tas ir iemesls, kamdēļ blīvu krūšu īpašnieces parasti savā mammogramas atbildē var izlasīt arī ieteikumu papildus veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumu. Ultraskaņa spēj izlauzties cauri ciešajiem dziedzeraudiem un speciālists var saskatīt pat tikai piecus milimetrus lielu veidojumu. 

Sievietēm pēc 50 – obligāti!

Jaunībā sievietei krūtis ir blīvākas, tāpēc efektīvāks būs ar ultraskaņu veikts izmeklējums, turklāt līdz 35 gadu vecumam mūsu krūtis jutīgāk uzņem starojumu. Mammogrāfijā tas ir nenozīmīgs, un tomēr ir, tāpēc jaunākām sievietēm šo izmeklējumu nozīmē tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Toties dāmām  pēc 50, kā uzsver daktere, krūts izmeklējumus noteikti vajadzētu sākt ar mammogrāfiju! Ingrīda Šlosberga saka: “Ar gadiem mūsu krūtīs esošie blīvie audi nomainās un to vietā rodas taukaudi, kā dēļ līdz ar gadu skaitu sievietei palielinās arī krūšu apjoms. Tas notiek uz taukaudu rēķina. Izmeklējot šādas krūtis ar ultraskaņu, mazus veidojumus var nepamanīt, bet mammogrāfijā iegūtajos attēlos uz tauku fona visas strukltūras kļūst labāk redzamas. Jo taukaināka pēc uzbūves ir krūts, jo lielāka redzamība ir mammogramā!”
Starpposmā no 35 līdz 50 gadiem ārsts izvērtē, kura izmeklēšanas metode būs efektīvāka. Ja krūtis ir lielas, apjomīgas, vispirms veic mammogrāfiju, bet, ja tās ir nelielas, taču diezgan blīvas, tad kā pirmo nozīmē ultrasonogrāfiju. 

Kā veic mammogrāfiju?

Vispirms jāatkailina augšdaļa, tad speciālists liks nostāties pie aparāta un parādīs, kur un kā likt roku, bet pēc tam tehniski pareizi novietos tavu krūti uz aparāta, kas ir kā līdzens galdiņš. Tad aparāta augšdaļa sāks tuvoties krūtij, saspiežot to līdz vajadzīgajam biezumam un veicot attēlu uzņemšanu. Tas pats tiks izdarīts ar otru krūti. Izmeklējums ilgst apmēram trīs līdz piecas minūtes, kuru laikā top četri, tavai dzīvībai ļoti svarīgi attēli. 

Sāp vai nesāp?

Šis ir visbiežāk uzdotais jautājums mammogrāfijas kabinetā, un daktere atbild: “Gan jā, gan nē. Sievietes var ierindot trīs kategorijās: pirmās būs tās, kurām krūtis ir ļoti jutīgas visu mūžu, otrajām tās kļūst jutīgākas menstruālā cikla dēļ, bet trešajā grupā ietilpst tās laimīgās, kuras nejutīs nekādu diskomfortu izmeklējuma laikā. Tāpēc daļai sieviešu mammogrāfijas laikā būs nelielas sāpes vai nepatīkamas izjūtas.” Ingrīda Šlosberga gan uzsver – krūts saspiešana uz īsu brīdi nerada problēmas vēlāk nākotnē! “Lai iegūtu kvalitatīvu attēlu, jābūt maksimāli plānam krūts audu slānim, tāpēc tā ir jāsaspiež līdz noteiktam biezumam, pretējā gadījumā nav jēgas veikt šo izmeklējumu,” norāda speciāliste, piebilstot, ka sievietes, kuras ik mēnesi veic vaksāciju, noteikti pacieš daudzkārt lielākas sāpes. 

Nav jābaidās arī, ka speciālists var pārlieku cieši saspiest krūti. Mūsdienās visos aparātos iestrādāta kompresijas dozēšanas sistēma 

un aparāts automātiski pats nosaka, cik daudz saspiest krūti, lai attēls būtu kvalitatīvs un uzrādītu pat niecīgākās pārmaiņas dziedzera audos, ja tādas ir. 

Mazliet par starojumu

Kā jau iepriekš minēts, tas ir pavisam niecīgs, jo mammogramā izmanto zema spektra starojumu. Veicot rentgenu krūškurvja dobumam, ko parasti dēvējam par plaušu rentgenu, starojuma deva noteikti ir lielāka, jo starojumam jāpārvar kaulu karkass. Krūtis ir mīksto audu orgāns. Ingrīda Šlosberga uzsver: „Mammogrāfijā saņemtais starojums nav tēma, par kuru vajadzētu uztraukties. Pateicoties šim izmeklējumam, ļoti daudzas sievietes dzīvo un ir pilnībā izārstētas no postoša audzēja. Mammogrāfija ir jāveic! Kaut vai tad, kad saņemts bezmaksas uzaicinājums – valsts par to ir samaksājusi un gādā, lai sieviete būtu vesela. Tā ir iespēja maksimāli agrīni atklāt ļoti nopietnu slimību. Kad audzējs ir liels un taustāms, tā ir pilnīgi cita situācija.” 

Ja ļoti, ļoti bail…

Droši vari iedzert kādu nomierinošu, dabīgu līdzekli vai tēju, piemēram, vīgriežu. Arī vecie labie baldriāni derēs, tikai nelieto neko uz ādas – ne anestezējošu ziedi, ja tāda pieejama, ne citus līdzekļus, kas it kā varētu mazināt sāpes. Ādai ir jābūt tīrai!