Smaids un pozitīvisms var liecināt par slēptu depresiju

Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) psihoterapeite, Vivendi veselības centra ārste Ilze Maksima gan norāda, ka depresija ir tikai ārsta uzstādīta diagnoze un praksē tikai daļa cilvēku spēj atpazīt tās simptomus – cilvēki mēdz sadzīvot ar depresiju, to pat nenojaušot, vai atsakoties pieņemt, ka tie piedzīvo depresiju, tāpēc slimības izplatība varētu būt pat vēl lielāka, nekā rāda pētījuma rezultāti. 

“Garīgā veselība daudziem joprojām ir “tabu” tēma, tomēr redzams, ka par to arvien aktīvāk sākušas komunicēt veselības iestādes un sabiedrība kopumā. Līdz ar to arī cilvēki kļuvuši atklātāki un mazāk kautrējas runāt par savām sajūtām. Ja arī šajā ziņā esam nedaudz pavirzījušies uz priekšu, situācija ar speciālistu – ārstu, psihologu, psihiatru un psihoterapeitu – pieejamību joprojām ir sarežģīta, īpaši lauku reģionos. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir netverams apjoms informācijas, viedokļu – katram pašam jāprot izvērtēt to, kas ir noderīgs un kas lieks. 


Sievietes biežāk atpazīst un izrāda emocijas
Lai arī lielākoties sievietes jūtas priecīgas, 30 % aptaujāto sieviešu norādījušas, ka ikdienā jūtas noraizējušās. Ārste Ilze Maksima skaidro, ka sievietēm nereti piemīt hiperatbildība par visām dzīves jomām, un tas ir viens no faktoriem, kas liek viņām justies satrauktām. Sievietes arī vairāk runā par savām jūtām, emocijām, tās atpazīstot un izrādot, kaut vīrieši piedzīvo to pašu, bet izrāda vai atklāj to retāk.
 

Sievietēm nereti piemīt hiperatbildība par visām dzīves jomām, un tas ir viens no faktoriem, kas liek viņām justies satrauktām. 

Smaidošā jeb maskētā depresija
Ārste un KBT psihoterapeite Ilze Maksima norāda arī uz tādu terminu kā “smaidošā jeb maskētā depresija”, kas ir diezgan izplatīta cilvēku uzvedība visur pasaulē, tai skaitā Latvijā. “Tas nozīmē to, ka tā ir netipiska depresijas izpausmes forma – cilvēks ārēji ir pozitīvs, smaidīgs, veiksmīgs darbā un privātajā dzīvē un it kā bez problēmām tiek galā ar ikdienas pienākumiem, tomēr iekšēji jūtas nomākts, ar ātri izsīkstošu enerģiju, iespējamiem miega un ēšanas traucējumiem. Zem šādas ārējās maskas labākajā gadījumā slēpjas cilvēki, kuriem varētu būt viegla vai vidējas formas depresija, tomēr, ja pieminam “smaidošo depresiju”, bīstamība ir pēkšņā, nevienam nenojaušamā pašnāvības mēģinājumā, kas jau atbilst smagai depresijas formai. Tātad tā ir nopietna, vēl maz apzināta problēma, kuru ilgstoši neatklājot un neārstējot, var piedzīvot smagas sekas. Būtiski ir to pieminēt, jo “smaidošie” ilgi cieš un klusē. Šī depresijas forma var būt saistīta ar identitātes problēmām, neirofizioloģiskiem traucējumiem un dažādiem sociāliem faktoriem.”  


Lai arī “smaidošā depresija” nav klīniska diagnoze, ir vērts paskatīties pašam uz sevi un saviem tuvākajiem. Cilvēki, kam piemīt “smaidošā depresija”, ļoti cenšas, lai maskētu savus simptomus, un tieši šī iemesla dēļ ir vērts paskatīties uz mazāk acīmredzamām pazīmēm, kas var liecināt, ka kaut kas nav kārtībā. Piemēram, izteikts nogurums un intereses zudums par lietām, kas vienmēr sagādājušas prieku. Nereti cilvēkiem, kuri iekšēji jūtas nomākti, bieži pirmā ķermeniskā reakcija ir apetītes trūkums vai gluži pretēji – regulāra pārēšanās. Tāpat vērts pievērst uzmanību izmaiņām miega režīmā, kas var izpausties gan kā miegainība un bezmiegs, gan gulēšana pa dienu, nevis naktīs. Būtiski ir mierīgā un iejūtīgā veidā paust savus novērojums un pajautāt otram, kā viņš jūtas, kas viņu satrauc un kas tomēr nepadodas. Var gadīties, ka “smaidošais” sāk atklāties un lūgt pēc palīdzības. 

Psihoterapeite Ilze Maksima aicina: “Ja tiek novēroti kādi no simptomiem sev vai kādam no tuvajiem, noteikti ir jāvēršas pēc palīdzības. Pirmā kontaktpersona var būt arī ģimenes ārsts, kas spēs novērtēt izmaiņas cilvēka veselības stāvoklī un sniegt konsultācijas par to, kā rīkoties tālāk.”