Ikdienas paradumi, kas palīdz saglabāt vīrieša veselību

Tam piekrīt arī rezidente ģimenes medicīnā Ieva Grīnberga-Dērica – savā praksē viņa ir novērojusi, ka vīrieši nepietiekami izmanto profilakses iespējas, lai gan tās var palīdzēt novērst konkrētus veselības riskus. „Piemēram, viens no biežākajiem nāves iemesliem Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, bet pacients var izdarīt pietiekami, lai tās novērstu, un tas nemaksā daudz. Situāciju var uzlabot jau vien ar dzīvesveida maiņu, pievēršot lielāku uzmanību veselīgam uzturam un ikdienā vairāk kustoties. Savukārt, lai kontrolētu svarīgos veselības rādītājus, kas varētu liecināt par orgānu sistēmu izmaiņām, vīriešiem ieteicams veikt ikgadējo veselības pārbaudi – doties pie ģimenes ārsta un nodot analīzes,” stāsta I. Grīnberga-Dērica.
 

Lai aicinātu pacientus ikdienā pievērst lielāku uzmanību savai veselībai, ārste dalās ar ieteikumiem vīriešu labsajūtas veicināšanai:

Obligātais minimums – ikgadējā veselības pārbaude

Reizi gadā pacienti var izmantot valsts apmaksāto iespēju nodot asins un urīna analīzes, lai noteiktu virkni rādītāju: pilno asins ainu, ALAT (aknu bojājuma rādītājs), TSH (vairogdziedzera stimulējošais hormons), kreatinīna (viens no nieru funkcionāliem rādītājiem), glikozes, holesterīna, dzelzs līmeni u. c. Veicot objektīvo pacienta izmeklēšanu, ģimenes ārsts var nosūtīt arī uz vēdera dobuma ultrasonogrāfiju. Vīriešiem pēc 50 gadu vecuma reizi divos gados tiek apmaksāta arī PSA (prostatas specifiskais antigēns) līmeņa noteikšana. 

„Ja pacients atnāk vismaz reizi gadā un iziet veselības pārbaudi, tas jau ir būtisks ieguldījums veselības uzlabošanai. Tas palīdz ģimenes ārstam novērtēt esošo veselības stāvokli un vienoties ar pacientu par aktivitātēm, kas nepieciešamas, lai uzlabotu veselību, ko var novērtēt arī analīžu rezultātos. Tomēr, ja pacientam ir kādi pat niecīgi simptomi starp ikgadējām pārbaudēm, aicinu uzreiz vērsties pie ārsta, nevis gaidīt, kad pāries vai sāks sāpēt stiprāk,” uzsver I. Grīnberga-Dērica. 
 

Atvēlē laiku fiziskajām aktivitātēm

Mazkustīgs dzīvesveids ir nopietns riska faktors, kas ietekmē vairākas mūsu organisma funkcijas, tostarp sirdsdarbību, imunitāti, vielmaiņu. „Pieaugušajiem pacientiem vecumā no 18 gadiem ir ieteicams veltīt fiziskajām aktivitātēm vismaz 150 minūtes nedēļā. Ja tās ir augstas intensitātes aktivitātes svaigā gaisā, pietiek arī ar 75 minūtēm,” skaidro ārste. Papildus divas reizes nedēļā ir ieteicamas muskuļu stiprinošas aktivitātes visām muskuļu grupām, piemēram, vingrošana vai peldēšana. Vecumā virs 64 gadiem treniņus jāpapildina ar līdzsvara vingrinājumiem trīs reizes nedēļā.  
 

Nepārspīlē ar alkoholu

Pārmērīga alkohola lietošana vīrietim nozīmē vairāk par 14 vienībām nedēļā. Viena vienība ir 250 ml alus, 100 ml vīna vai 35 ml stiprā alkoholiskā dzēriena. 
 „Ilgtermiņā pārmērīga alkohola lietošana var novest pie aknu, aizkuņģa dziedzera  un citiem gremošanas sistēmas orgānu bojājumiem, kas vēlāk var izraisīt dažādas komplikācijas, tostarp, aknu cirozi vai cukura diabētu. Visu šo orgānu funkcijas var pārbaudīt, nododot asins analīzes un konkrētiem rādītājiem. Tādēļ ir svarīga ikgadējā veselības pārbaude, kas palīdz laicīgi atklāt problēmu un sākt to risināt,” skaidro ārste. 
 

Pievērs uzmanību pilnvērtīgam uzturam 

Holesterīna un cukura līmeni var regulēt, mainot ēšanas paradumus, tāpēc veselīga diēta palīdz vīrietim novērst riskus, kas ir saistīti ar asinsvadu, sirds saslimšanām, cukura diabētu. Ja analīzes uzrāda paaugstinātus rādītājus, ieteicams sākt ar ēšanas dienasgrāmatas rakstīšanu, proti, vienu nedēļu piefiksēt visu, ko lietojat uzturā. Tas ļaus saprast, kurus produktus lietojat regulāri un kuru uzturvielu trūkst. Sarunā ar ģimenes ārstu šī informācija palīdzēs vienoties, kā ar minimālām pūlēm koriģēt savus ēšanas paradumus, piemēram, izvēloties veselīgāku alternatīvu vai papildinot ēdienkarti ar vērtīgu produktu.  Tāpat ar ārstu var izrunāt, vai nepieciešams papildus uzņemt, piemēram, D vitamīnu vai citus mikroelementus. 

Atmet smēķēšanu 

Pēc SPKC datiem 2018. gadā 38% vīriešu vecumā no 15 līdz 74 gadiem ikdienā smēķēja. Salīdzinot ar 2016. gadu, smēķētāju skaits Latvijas vīriešu vidū sarūk. Vienīgais izņēmums – vecuma grupā 25-34 gadi. „Runājot par veselīgiem ieradumiem, nevar nepieminēt, ka smēķēšana būtiski palielina risku dažādām plaušu slimībām, piemēram, plaušu vēzim un hroniski obstruktīvai plaušu slimībai. Es aicinu vīriešus šajā situācijā nekautrēties un meklēt palīdzību atkarības pārvarēšanā, jo smēķēšanas atmešana ir būtisks ilgtermiņa ieguldījums vīrieša un arī viņa ģimenes veselībā,” uzsver I. Grīnberga-Dērica. 

Sargies no STS

Efektīvākais veids, kā vīrietis var pasargāt sevi no seksuāli transmisīvām slimībām (STS), ir lietot prezervatīvu. Neapdomība šajā jautājumā var maksāt vīrietim auglību. Ārste atgādina, ka STS var ietekmēt ne tikai reproduktīvo funkciju un seksuālo veselību kopumā, bet visu organismu, infekcijai skarot arī citus orgānus. Tādēļ, tiklīdz ir parādījušies simptomi, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista.  
 

Seko līdzi arī emocionālajai veselībai 

„Esmu gandarīta redzēt, ka arvien vairāk pacientu vīriešu sāk aizdomāties par savu psihoemocionālo stāvokli. Stress, neapmierinātība, atkarības, trauksme – tas viss ietekmē arī vīrieša fizisko labsajūtu, tāpēc, ja ir novēroti iepriekšminētie vai citi simptomi, kas ietekmē ikdienas dzīves kvalitāti, es aicinu nebaidīties un nākt pie ģimenes ārsta vai psihoterapeita”.