Pazemināts hemoglobīns – vai uzreiz tā ir anēmija?

Dzelzs deficīts ir viens no izplatītākajiem mikroelementu deficītiem pasaulē, un pētījumos ir pierādīts, ka no tā visbiežāk cieš tieši sievietes.

Kur mūsu organismā atrodas dzelzs

Dzelzs trūkumam ir dažādas stadijas, tāpēc strikti novilkt tikai vienu līniju un teikt, kad tieši iestājas šā mikroelementa trūkums, ne vienmēr var. Tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri veikt analīzes, lai sekotu dzelzs radītāju dinamikai un nepieļautu kritisku tās trūkumu organismā.

Lai labāk izprastu analīžu rezultātus, jāņem vērā, ka dzelzs cilvēka organismā atrodas vairākās vietās. Visvairāk šā mikroelementa – 75 % no organismā esošās dzelzs – atrodas eritrocītu, sarkano asins ķermenīšu, sastāvā. Gandrīz 25 % no organismā esošās dzelzs asinīs atrodams kā feritīns, bet pavisam mazs tās apjoms ir noteiktu ķermenī esošo olbaltumvielu sastāvā.

Ko par dzelzi atklāj asins analīzes

Par dzelzs līmeni organismā asins analīzēs vēsta divi rādītāji – hemoglobīns un feritīns. Hemoglobīna rādītājs sniedz informāciju, cik daudz dzelzs ir asinīs. Hemoglobīns ir kompleksa olbaltumu molekula, kas cilvēka organismā veic skābekļa transportu. Hemoglobīns spēj saistīt no atmosfēras gaisa ieelpotās skābekļa molekulas un nogādāt organisma audos, kur tās pilnībā tiek izlietotas. Šo funkciju hemoglobīns spēj veikt, ja organismam pietiek dzelzs rezervju un ja nav traucēta eritrocītu ražošana kaulu smadzenēs, tāpēc līdz ar hemoglobīna rādītāju asinīs ir jāpievērš uzmanība arī feritīna un eritrocītu līmenim. Ja cilvēkam ir samazināts eritrocītu vai hemoglobīna daudzums, parādās dažādi simptomi un sūdzības, ko kopējā vārdā dēvē par anēmiju.  

Katru reizi, nododot asins analīzes, būtu vēlams pārbaudīt gan hemoglobīna, gan feritīna līmeni, jo mēdz būt arī latents jeb slēpts dzelzs deficīts, kas izpaužas ar dzelzs trūkumu organismā bez samazināta hemoglobīna daudzuma, taču ar zemu feritīna apjomu

Savukārt analīzēs redzamā feritīna vērtība norāda uzkrātās dzelzs daudzumu jeb organisma rezerves. Feritīns ir galvenā dzelzs rezerve organismā, un tas atrodas dažādās organisma vietās, ne tikai asins sastāvā. Jo augstāka ir feritīna koncentrācija, jo lielāki ir dzelzs krājumi organismā. 

Pazemināts hemoglobīns – vai uzreiz anēmija?

Dzelzs deficīta anēmija tiek diagnosticēta, ja ir šādi hemoglobīna rādītāji:

• < 11 g/dl grūtniecēm;
• < 12 g/dl sievietēm reproduktīvā vecumā;
• < 13 g/dl vīriešiem.

Pacientiem ar dzelzs deficīta anēmiju pašiem jāseko līdzi saviem analīžu rezultātiem, jo šie skaitļi vienmēr vissvarīgākie ir tieši pašam pacientam. Katru reizi, nododot asins analīzes, būtu vēlams pārbaudīt gan hemoglobīna, gan feritīna līmeni, jo mēdz būt arī latents jeb slēpts dzelzs deficīts, kas izpaužas ar dzelzs trūkumu organismā bez samazināta hemoglobīna daudzuma, taču ar zemu feritīna apjomu. Ja šāds stāvoklis pastāv, bet pacients nelieto dzelzs preparātus, iespējams, drīz sāks mazināties arī hemoglobīna līmenis. Ļoti svarīgi atjaunot dzelzs rezerves organismā feritīna veidā.

Dzelzs trūkuma trīs stadijas

Dzelzs deficītu iedala trīs stadijās. Lai objektīvi novērtētu dzelzs daudzumu, nepieciešams noskaidrot feritīna, dzelzs līmeni serumā un hemoglobīna līmeni, kas tad arī nosaka minētās stadijas. 

• 1. stadija – dzelzs izsīkums jeb dzelzs rezervju trūkums.

Tā ir latenta dzelzs deficīta stadija, kad laboratoriski vienīgās izmaiņas ir samazinātā feritīna līmenī. Tā kā feritīns veido organisma dzelzs rezerves, tad, trūkstot dzelzij, tā tiek iegūta no feritīna, līdz ar to krītas tā daudzums. 

• 2. stadija – dzelzs deficīts eritropoēzē jeb latents dzelzs deficīts.

Nākamā stadija – dzelzs deficīts eritropoēzē – veidojas, kad izsīkst arī serumā esošā dzelzs. Tiek traucēta hemoglobīna sintēze, tāpēc veidojas sīkāki eritrocīti. 

• 3. stadija – dzelzs deficīta anēmija.

Pamazām sarūk hemoglobīna līmenis, un iestājas dzelzs deficīta anēmija, kas ir trešā klīniskā stadija. Cilvēks sāk just tipiskos dzelzs trūkuma simptomus. Jāpalīdz organismam uzņemt dzelzi pietiekamā daudzumā gan ar uzturu, gan uztura bagātinātājiem.