Ja sāp tā locītava, kas kustas par visiem 360 grādiem

„Mēness aptiekas” eksperts traumatologs ortopēds Visams Rafaels no Veselības centru apvienības un AIWA Clinic norāda, ka pleca locītavas sāpes vai diskomfortu var izraisīt vairāki iemesli, un katram gadījumam jārod atbilstošs risinājums, lai cilvēks atgūtu spēju kustēties bez sāpēm. 
 

Pārslodze 

Tā rodas, ja ilgstoši ikdienā pleca locītava atkārto tās pašas darbības, piemēram, ceļ smagumu, nes somu (kaut vai datorsomu) vienmēr uz viena un tā paša pleca. “Ar laiku sāk parādīties sāpes plecā, kaut gan trauma nav bijusi. Sāpes liecina par to, ka radies locītavas cīpslas iekaisums jeb tendinīts. Plecs var veikt visas kustības, tašu tas sāp. Gadu gaitā muskuļu spēks mazinās, zūd cīpslu elasticitāte, ko nereti cilvēki neapzinās, jo kādreiz ne to vien spēja gan celt, gan nest. Taču, iespējams, ka nu ir radies mikrošķiedru plīsums,” skaidro Visams Rafaels.

Ātra metode, ar ko diagnosticēt šādu problēmu, ir ultrasonogrāfijas izmeklējums. Līdzko tas veikts, var sākt ārstēt. Ja ultrasonogrāfija nekādas izmaiņas neuzrāda, nākamais izmeklējumu solis ir magnētiska rezonanse. 

Trauma 

Traumas visbiežāk rodas tad, ja cilvēks nenovērtē savus spēkus, ceļot smagumu, vai arī ceļ vai ka citādi kustas nepareizi. “Tad ir sajūta, ka plecs iesāpas un it kā noraujas. Tenisā vai volejbolā sportistiem traumas rodas, piemēram, servējot. Trauma izpaužas ar stiprām sāpēm un nespēju pacelt roku. Tātad – kaut kas ir pārtrūcis,” teic VCA traumatologs ortopēds Visams Rafaels.

Ja bijusi trauma, vispirms vajadzētu veikt rentgenu, tad – pleca ultrasonogrāfiju. Savukārt, ja nav bijis, piemēram, kritiens vai sitiens, izmeklējumi jāsāk ar ultrasonogrāfiju. “Ideāli būtu, ja varētu veikt magnētisko rezonansi, taču uz šo izmeklējums parasti ir rindas, tādēļ jāizmanto tas, kas ir ātrāk pieejams, un tā ir ultrasonogrāfija. Ja izmeklējuma rezultāts apstiprina saišu plīsumu, vairumā gadījumu ir jāveic operācija, jo, lai atgūtu pleca funkcijas, nepieciešams atjaunot visas pleca cīpslas un saites. Tendinopātijas gadījumā vispirms izmanto konservatīvo terapiju – fizioterapeita palīdzību, fizikālo medicīnu, var lietot pretsāpju līdzekli, ziedi ar aukstuma efektu un dot ķermenim atslodzi. Labi palīdz plazmas (PRP) terapija, jo plazmai, ko iegūst no paša pacienta asinīm, iemīt gan pretiekaisuma efekts, gan augšanas faktors. 

Ārsts atzīst: “Traumas biežāk piemeklē cilvēkus vecumposmā no 40 līdz 60 gadiem. Iemesls? Parasti viņi jūtas jauni un spēcīgi un tā arī rīkojas, taču ķermenis vairs nebūt nav ne tik jauns, ne stiprs. Pēc traumas pacients nereti domā, ka sāpes pāries un pie ārsta nedodas, taču šai gadījumā tendinopātija pārvēršas par muskuļa plīsumu, un to ir svarīgi diagnosticēt, cik ātri vien iespējams. Ja diagnosticē novēloti, problēma var kļūt neatgriezeniska.” 

Izsists plecs 

Lai izsistu plecu, notikti jābūt traumai – kritienam vai atsitienam ar plecu pret cietu virsmu, kā rezultātā plecs ir izsist no vietas. “Tas ir ļoti sāpīgi, jo iesaistītas visas saites un muskuļi. Parasti sāp tā, ka cilvēks ir spiests izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Traumpunktā neveic ne ultrasonogrāfiju, ne magnētisko rezonansi, bet gan rentgenu, kas apstiprina, ka plecs ir izsists. Tad pacients saņem atsāpināšanas medikamentu vai vieglu narkozi un ārsts plecu ievelk atpakaļ. Rentgens pēc šīs manipulācijas uzrāda, ka locītava ir vietā. Traumēto roku stabilizē un var iet mājās. Tomēr viss nav tik vienkārši. Vajadzētu doties pie traumatologa un saņemt nosūtījumu uz magnētisko rezonansi, lai ārsts pārliecinātos, vai nav notrūkusi kāda cīpsla. Ja šāds plīsums paliek nediagnosticēts, plecs izlēks no vietas ikreiz, kaut ko ceļot vai metot. Atkal būs sāpes, atkal – traumpunkts,” brīdina ārsts. 

Deformējoša osteoartroze

  Šī diagnoze nozīmē deģeneratīvas izmaiņas skrimslī – tas noārdās, locītava kļūst grumbuļaina un sausa. Kad skrimslis ir pilnīgi noārdījies, kauli deformējas. “Tad parasti plecs sāp visu laiku, arī miera stāvoklī un naktī. Ir divi problēmas risināšanas varianti – vislabākais ir protezēšana, taču, ja kādu iemelsu dēļ to nav iespējams veikt, atliek fizioterapija, ārstnieciskā vingrošana un dažādas injekcijas, piemēram, plazmas vai hialuronskābes injekcijas plecā,” teic Visams Rafaels. 

Sāp! Ko darīt tūlīt?

    • Uzsmērēt plecam vēsinošu ziedi. 

    • Ieņemt pretsāpju zāles.

    • Uzlikt ortozi, lai tā balsta plecu, saudzējot traumētās cīpslas.

    • Doties pie ārsta, lai ieplānotu izmeklējumus, noteiktu precīzu diagnozi un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu.

Kas noder locītavu veselībai?

“Populārākie profilakses līdzekļi ir uztura bagātinātāji, kas satur glikozamīnu un hondroitīnu. Glikozamīna ieteicamā diennakts deva ir 1500 mg un parasti to iesaka lietot kā triju mēnešu kursu vismaz pāris reižu gadā. Savukārt hondroitīns ir viela, kas pasargā skrimšļaudus no bojājuma, aiztur ūdeni skrimšļaudos un sekmē amortizāciju,” skaidro  Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.

Vēl viena viela, kas atbild par locītavu veselību kolagēns. Tas ir dabīgais proteīns, galvenais saistaudu komponents. Ar uztura bagātinātājiem ir iespējams uzņemt papildus kolagēnu, taču uztura bagātinātāja sastāva vajadzētu būt II tipa kolagēnam (pavisam ir trīs kolagēna tipi). 

Izvēloties uztura bagātinātāju, jāpievērš uzmanība arī mikroelementiem. C vitamīns veicina kolagēna sintēzi, nodrošina kalcija vielmaiņu kaulos. Mangāns atbild par normālu kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu veidošanos. 

Aptiekās ir nopērkami līdzekļi, kuru galvenās izejvielas ir avokado un sojas eļļas, kas aizkavē skrimšļaudu noārdīšanās procesu, palīdzot uzturēt locītavu veselību. Un ir pieejami arī tādi līdzekļi, kas satur haizivs skrimšļus. Tie palīdz mazināt sāpes locītavās, kavē asinsvadu ieaugšanu skrimslī un mazina citokīna – vielas,  kas rodas locītavu iekaisumu gadījumā, izdalīšanos.