Vai D vitamīns var pasargāt no saslimšanas ar Covid?

Jaunas normas!

Lai kā mēs censtos sevi rādīt saulītei, ēst treknās zivis vai pat pastiprināti lietot uzturā olu dzeltenumus, kas bagātīgi satur D vitamīnu, tomēr, kā saka ārste, Latvijas apstākļos ar sauli vai pārtiku to neuzņemam pietiekamā daudzumā: “D vitamīns jālieto papildus visu gadu, taču īpaši svarīgi to darīt tagad, kad bez Covid sākusies arī gripas sezona un citas aukstajam gadalaikam raksturīgās vīrusu slimības.”
 

Maija Gureviča norāda uz kādu jauninājumu laboratoriskajos rādījumos – ja līdz šim par zemāko pieļaujamo normu tika uzskatīti 30 nanogrami mililitrā asiņu, tad tagad pieņemtais D vitamīna references intervāls pasaulē tiek akcentēts, sākot no 45. “Mēs, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija, esam panākuši, ka divās lielākajās laboratorijās Latvijā šīs jaunās normas ir ieviestas – tā ir Centrālā un Gulbja laboratorija. Pārējās joprojām norma ir no 30 līdz 70, tāpēc cilvēki parasti nesaprot, vai, sasniedzot atzīmi 30, ir pietiekami vai tomēr jāpietuvinās tiem 70,” stāsta endokrinoloģe un piebilst, ka tagad Covid dēļ tiek akcentēts – visiem medicīnas darbiniekiem, kas strādā ar Covid pacientiem, un arī ar Covid sasirgušajiem D vitamīna līmenis asinīs ir jāuztur 45–55. “Tas nozīmē, ka jau tagad visiem būtu jābūt tādam līmenim, nevis tikai jānosaka un tad lēnām tas jāpaceļ... Jau vasarā mums vajadzēja tam gatavoties,” uzsver ārste.
 

D vitamīns jālieto papildus visu gadu, taču īpaši svarīgi to darīt tagad, kad bez Covid sākusies arī gripas sezona un citas aukstajam gadalaikam raksturīgās vīrusu slimības

D vitamīns arī pret gripu

Protams, D vitamīns nav panaceja, lai nesaslimtu ar gripu vai izārstētos no tās, taču, kā minēts iepriekš, tas ir viens no svarīgākajiem elementiem mūsu imūnās sistēmas stipro pamatu būvniecībā. Turklāt, kā saka Maija Gureviča, tas pat nav nekāds jaunums: “Piemēram, tuberkulozes pacientu ārstēšana ar sauli jau bija netieša norāde uz to, ka ultravioletajiem stariem ir kaut kāda nozīme šīs slimības kontrolē. Tāpat runājot par spāņu gripas laikiem, tika secināts, ka tiem karavīriem, kas gulēja teltīs, spāņu gripas norise bija daudz nopietnāka, smagāka nekā tiem, kas vietu trūkuma dēļ palika ārpus teltīm saulītē. Tāpēc par imunitāti un D vitamīnu bija daudz zināms kopš spāņu gripas epidēmijas 1918. gadā. Vienīgi tagad mums ir iespēja visu izpētīt šūnu, receptoru līmenī un varam pamatot, kāpēc D vitamīnam ir nozīmē imūnās sistēmas darbībā,” stāsta ārste.
 

D vitamīns nav panaceja, lai nesaslimtu ar gripu vai izārstētos no tās, taču, kā minēts iepriekš, tas ir viens no svarīgākajiem elementiem mūsu imūnās sistēmas stipro pamatu būvniecībā

Zinām, ka D vitamīna piesaistes receptori izvietoti uz imūnās sistēmas šūnām, tāpēc, ja šīs vielas ir par maz asinīs, tad imūnās sistēmas šūnas nav tik aktīvas, tik līdzsvarotas un nepilda sev uzticētos uzdevumus vai arī pilda pār mēru. “Kāpēc pacienti ar smagāku Covid stāvokli nonāk slimnīcā? Tāpēc, ka imūnā sistēma sāk reaģēt pārāk aktīvi,” norāda Maija Gureviča. Lūk, kāpēc īpaši tagad vajadzētu zināt sava D vitamīna līmeni un to lietot atbilstoši vajadzībām – ārstniecisku vai uzturošu devu.


“Un nedrīkstam aizmirst arī par gripu,” saka Maija Gureviča. “Lai gan vakcinācija notiek, tomēr ir zināms, ka papildu D vitamīna lietošana samazina risku inficēties ar gripas vīrusu. 2017. gadā veiktajā pētījumā pierādīts, ka tiem, kam D vitamīna līmenis asinīs bija zem 10 nanogramiem mililitrā asiņu, bija lielāks risks saslimt. Un arī Latvijā sastopami šādi rādījumi, tāpēc D vitamīns jālieto noteikti!”