Vairāk laika pie ekrāniem, mazāk kustību, emocionālā spriedze... Kā stiprināt bērna imunitāti jaunajos apstākļos?
Rudenī jau tradicionāli aktualizējas nepieciešamība stiprināt imunitāti, taču šogad bērnu un jauniešu imunitātei jāpievērš īpaša uzmanība – vairāk tiek pavadīts laiks pie ekrāniem, mazāk kustību un fiziskās aktivitātes, bieži arī jauns dienas režīms un emocionālā spriedze – tas viss rada papildu slodzi organismam.
Kādus paradumus ievērot ikdienā, lai stiprinātu bērnu un jauniešu imunitāti, iesaka aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece.
“Imunitāte ir cieši saistīta ar dzīvesveidu, tāpēc ir svarīgi ievērot veselīgu un sabalansētu režīmu, kurā pietiekamā daudzumā iekļautas fiziskās aktivitātes, sakārtotas ēdienreizes, pilnvērtīgs miegs, svaigs gaiss un emocionālā labsajūta. Pielāgojoties jauniem apstākļiem un daudz vairāk laika pavadot mājās, bieži mēdzam grēkot ar it kā nemanāmiem ikdienas paradumiem, piemēram, ierastās maltītes aizstājot ar našķēšanos visas dienas garumā, dodoties gulēt vēlāk nekā ierasts, jo no rīta tiek ietaupīts laiks, ko parasti pavadām ceļā, taču, domājot par bērna imunitāti, tieši režīmam ir liela nozīme, jo tā izjaukšana var pazemināt organisma aizsargspējas,” skaidro farmaceite Anna Kivleniece.
1. Kopīgas aktivitātes novērš domas un vairo pozitīvās
emocijas
Pavadot vairāk laika mājās, daudziem palielinās arī viedierīcēs
pavadītais laiks, un tās tiek izmantotas gan mācībām, gan atpūtai.
Lai šo laiku mazinātu, svarīga ir vecāku iesaiste – jādodas kopīgās
pastaigās vai, kamēr laikapstāķļi to ļauj, jāapvieno tās ar
sportošanu, piemēram, riteņbraukšanu, skriešanu, skrituļošanu. Ja
ir slikti laikapstākļi un ārā doties nav vēlēšanās, ir īstais
brīdis galda spēlēm, puzlēm un dažādām citām atjautības spēlēm –
tās ir ne tikai attīstošas un interesantas, bet arī saliedē,
veicina pozitīvās emocijas un palīdz novērst domas no ikdienas
raizēm. Emocionālā labsajūta var būtiski ietekmēt imunitāti – bieži
vien dažādas saslimšanas ir nevis vīrusu, bet, piemēram, ilgstoša
stresa vai nomāktības izraisītas.
Lai šo laiku mazinātu, svarīga ir vecāku iesaiste – jādodas kopīgās pastaigās vai, kamēr laikapstāķļi to ļauj, jāapvieno tās ar sportošanu, piemēram, riteņbraukšanu, skriešanu, skrituļošanu.
2. Piecas ēdienreizes un piemērotas
porcijas
Mācoties mājās, ēdiens ir viegli pieejams, jo ledusskapis atrodas
turpat blakus. Tāpēc nepieciešama arī lielāka disciplīna, lai
paēstu kārtīgi, ne tikai našķētos. Lai uzturs būtu pilnvērtīgs un
sabalansēts, bērniem vēlams ēst četras līdz piecas reizes dienā –
papildus brokastīm, pusdienām un vakariņām nepieciešams ieturēt arī
otrās brokastis un launagu. Tas palīdz izvairīties no izsalkuma un
mazina našķēšanos. Tāpat ieteicams, lai šīs ēdienreizes katru dienu
ir vienā un tajā pašā laikā, jo tādējādi tiek veidoti pareizi
ēšanas ieradumi. Ēdiena porcijai jābūt tik lielai, cik bērns tajā
brīdī var apēst – ja bērns nevēlas, nevajag uzspiest izēst tukšu
šķīvi, lai neizjauktu sāta sajūtas veidošanos un neveicinātu
pārēšanos. Savukārt, ja novērots apetītes zudums, ar bērnu ir
jārunā un jāmeklē iemesls, jo, iespējams, tas saistīts ar stresu un
nervozitāti.
Lai uzturs būtu pilnvērtīgs un sabalansēts, bērniem vēlams ēst četras līdz piecas reizes dienā – papildus brokastīm, pusdienām un vakariņām nepieciešams ieturēt arī otrās brokastis un launagu.
Ja ēdienkarte nav sabalansēta vai izstrādājušies nepareizi ēšanas paradumi, bērns var pietiekamā daudzumā neuzņemt sev nepieciešamās uzturvielas, kas var atspoguļoties arī bērna pašsajūtā. Piemēram, krampji, nervozitāte, arī grūtības iemigt var liecināt par magnija trūkumu, nespēks, reiboņi un bālums par dzelzs, bet izteikts nogurums un miegainība par nepietiekamu D vitamīnu. Savukārt kalcija un fluora trūkums var atspoguļoties uz zobu veselību.
3 .Fiziskās aktivitātes stundu dienā un tām piemērots
apģērbs
Pareizai imunitātes darbībai svarīgas arī fiziskās aktivitātes, it
īpaši svaigā gaisā. Bērniem un pusaudžiem jābūt aktīviem vismaz 60
minūtes dienā, veicot vidējas līdz augstas intensitātes fiziskās
aktivitātes, piemēram, skrienot, braucot ar velosipēdu, soļojot.
Esot ārpus telpām, būtiski izvēlēties laikapstākļiem un fiziskām
aktivitātēm atbilstošu apģērbu – nav ieteicams saģērbties pārāk
silti, jo tas veicina svīšanu, bet aukstais gaiss palielina iespēju
saaukstēties. Tas pats attiecināms arī uz aktivitātēm telpās –
labāk ļaut bērnam staigāt basām kājām un nesaģērbt par siltu,
tādējādi veicinot organisma norūdīšanos. Dodoties ārā, gan
nevajadzētu aizmirst par cimdiem, cepuri un šalli, kā arī
atstarojošajiem elementiem dienas tumšajai daļai.
4. Miega režīma ievērošana
Miegam ir būtiska loma imunitātes stiprināšanā un veselībai kopumā,
jo tā laikā organismā notiek daudzi atjaunošanās procesi. Ja
nemiers un uztraukums traucē iemigt, ieteicams pirms gulētiešanas
iedzert siltu tēju – tā nomierinās un atslābinās. Nomierinošas
tējas, kas piemērotas arī bērniem, ir kumelīšu ziedu, baldriāna
saknes, ķimeņu un fenheļa augļu, kā arī pasifloras, melisas,
piparmētras un apiņu. Savukārt lielisks papildinājums uzturam būs
dažādas ogas – brūklenes, dzērvenes un smiltsērkšķis, kas ir gan
vitamīnu avots, gan satur antioksidantus, kas pasargā organismu no
brīvajiem radikāļiem, tādējādi palīdzot stiprināt imunitāti.
5. Konsultēties ar speciālistu
Lai arī šobrīd izvairāmies no došanās uz sabiedriskām vietām,
ja tiek novērots, ka bērns ilgstoši ir noguris, nomākts vai slikti
jūtas, nepieciešams konsultēties ar pediatru vai ģimenes ārstu. Tās
var būt gan emocionālās spriedzes sekas, gan vitamīnu un
minerālvielu trūkums, taču to, vai bērnam būs nepieciešams veikt
kādas analīzes, noteiks speciālists,” skaidro farmaceite Anna
Kivleniece.