Ar lampu pret vīrusiem: vai ir reāli "nobeigt" Covid-19 ar kvarca lampu un citām ierīcēm
No bērnības daudzi atceras, ka ar kvarca lampām, sauktām arī par kalnu saulīti, gripas epidēmijas laikā kvarcoja gan slimnīcu palātas, gan bērnus. Ko no tā iesaka mūsdienās, un kā ultravioletais starojums var palīdzēt samazināt Covid-19 izplatību?
Šogad "American Journal of Infection Control" publicēja pētījuma
datus, ka šķidrumā, kurā bija liela Covid-19 vīrusu koncentrācija,
deviņas minūtes ilga apstarošana ar ultravioleto staru niknākā
spektra gaismu pilnībā nogalēja šos slimības izraisītājus. Tajā
pašā žurnālā publicēts pētījums, kurš parādīja, ka starojums 30
sekundēs samazināja dzīvo koronavīrusu par 99,7 procentiem uz
laboratorijas virsmām. Tomēr, pirms pārvērst savu mājokli vai
darbavietu solārijā, der atsvaidzināt fizikas zināšanas.
Mīti un patiesība
UV starus var izmantot Covid-19 ārstēšanai
Nē. 23. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps izteica ideju
ultravioletos starus iespīdināt pacientu organismā. Nekādā gadījumā
neatkārtojiet to mājās! Šāds ārstēšanas veids radītu smagas sekas
un pat, iespējams, nogalētu pacientu, bet vīrusus no slimnieka
ķermeņa neizdzītu un slimības gaitu nepadarītu vieglāku. Vīrusi
atrodas inficēto šūnu iekšienē, ar UV stariem cenšoties tos
iznīdēt, būtu jāsagrauj arī pašas šūnas. UV C stari, kas spēj
nogalināt vīrusus ārpus cilvēka organisma, ir ļoti kaitīgi un pat
dažu sekunžu laikā var radīt smagus audu apdegumus.
23. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps izteica ideju ultravioletos starus iespīdināt pacientu organismā. Nekādā gadījumā neatkārtojiet to mājās! Šāds ārstēšanas veids radītu smagas sekas un pat, iespējams, nogalētu pacientu
Covid-19 pacienti var izārstēties sauļojoties
Nē. Arī šo ideju pauda Tramps, taču ne zinātne, ne prakse to
neapstiprina. Cauri atmosfērai līdz mums nonāk tikai neliela UV
spektra daļa – UV A stari. Tie nav tik spēcīgi, lai efektīvi
nogalinātu vīrusus gaisā, kur nu vēl slimnieka organismā. Arī
solārijos izmanto lampas, kuras izstaro 95% UV A un ne vairāk kā 5%
UV B staru. Vīrusus nogalina UV C stari, kas cilvēkam ir ļoti
kaitīgi.
Vai UV staru lampas var izmantot roku
dezinfekcijai?
Nē. UV A un UV B stari nebūs pietiekami efektīvi, bet UV C var
radīt apdegumus un veicināt vēža attīstību.
Vai padomju laika kvarca lampa var palīdzēt pret
Covid-19?
Nē. Labāk pasteidzieties to nodot kā bīstamo dzīvsudrabu saturošo
atkritumu. Neviens īsti vairs nevar garantēt, kāda spektra UV
starus šī lampa izstaro, un tā var būt bīstama veselībai.
Vai UV stari var palīdzēt pandēmijas laikā?
Jā, ja vien tiek pareizi lietoti. Proti – tiem jābūt UV C spektra
stariem, ar kuru apstrādā cauri plūstošo gaisu slēgtā tipa
baktericīdās lampās jeb baktericīdajos caurplūdes gaisa
recirkulatoros. Šādas ierīces var samazināt vīrusu cirkulāciju
gaisā un risku inficēties, ja telpā ir kāds, kas izdala vīrusus.
Šādi baktericīdie recirkulatori ir uzstādīti vairākās slimnīcās un
ieteicami sabiedriskās vietās, aptiekās un darbavietās.
Dažādie stari
Tāpat kā redzamā gaisma, ultravioletais (UV) starojums ir
elektromagnētiskie viļņi, taču tie ir niknāki – ar lielāku
enerģijas daudzumu un īsāku viļņu garumu. Tomēr UV starojums ir
mazāk nikns nekā rentgenstari un vēl mazāk nekā gamma stari. UV
viļņu garums var svārstīties no 380 līdz pat 10 nanometriem. Tie
viļņi, kuru garumi jau ir tuvi redzamajai gaismai, izskatās
violeti, bet ievērojami lielāko daļu šā spektra cilvēks neredz.
Jo īsāks viļņa garums, jo starojums ir ar spēcīgāku enerģiju. Redzamajai gaismai ir raksturīgs viļņu garums no 380 līdz 750 nanometriem, un šis spektrs atkarībā no viļņu garuma sadalās sešās krāsās, arī ultravioletais starojums var būt dažāds atkarībā no viļņu garuma UV A, UV B, UV C un E UV, pēdējais ar viļņu garumu 121 līdz 10 nanometru ir ekstrēmākais. C starojumam ir vēl viena svarīga robežšķirtne – starojums ar viļņu garumu 200 nanometru gaisa skābekli sāk pārveidot ozonā.
Saule un solārijs
Dabīgi cauri atmosfērai nonāk vismazāk niknie stari, galvenokārt UV
A. Ja atmosfēra nav bojāta ar ozona caurumiem, tā aiztur 90% no UV
B stariem un gandrīz nelaiž cauri UV C.
Ja cilvēks saprātīgā daudzumā saņem UV A starus, āda reaģē, izveidojot iedegumu. Ādas ārsti gan arī par mērenu sauļošanos nav sajūsmā, jo ultravioletajiem stariem piemīt spēja ne vien radīt ādas un acu apdegumus, bet arī bojāt šūnu ģenētisko materiālu – DNS un RNS. Šī iedarbība krājas visa mūža garumā (ārsti saka – ir kumulatīva) un var veicināt ādas vēža attīstību.
Protams, ir prasība, lai solāriju lampas neizstarotu pārāk daudz UV B staru, un tiek ierobežots sauļošanās laiks, tomēr lampu parametri ar laiku var mainīties.
Sagraut ienaidniekus
Ultravioletā starojuma spēja graut DNS un RNS, bojāt
olbaltumvielas, skābekli pārvērst ozonā, kas ir pietiekami agresīva
viela, to padara par labu dezinfekcijas līdzekli, lai iznīdētu
dažādus mikroorganismus – gan baktērijas, gan vīrusus.
Kopš 1906. gada, kad bija atklāta UV staru dezinfekcijas iedarbība, šādas lampas sāka plaši lietot, it īpaši Pirmā pasaules kara laikā infekciju izplatīšanās novēršanai.
Arī mūsdienās baktericīdās lampas izmanto telpu dezinfekcijai gan operāciju zālēs, gan laboratorijās, instrumentu sterilizēšanai un citur. Šajās lampās izmanto diezgan niknos UV C starus, taču striktās robežās – ar viļņa garumu ne mazāk par 200 nanometriem, parasti cenšas atstāt spektrālo līniju ar viļņa garumu 253,7 nanometri. Tāpēc šo lampu ražošanā izmanto stiklu, kas nelaiž cauri starus ar īsāku viļņa garumu.
Ja lampa izstaro UV viļņus ar īsāku garumu, tā veido vairāk ozona. Dezinficējot telpu ar šādām lampām, tajā nedrīkst būt cilvēki, pēc dezinficēšanas 45 minūtes kārtīgi jāizvēdina.
Reizēm ir apstākļi, kad ir svarīgi, lai veidotos lielāka ozona koncentrācija, piemēram, ozonējot notekūdeņus, dzeramo ūdeni (labāka alternatīva hlorēšanai). Tomēr daļā baktericīdo lampu tiek izmantots starojuma spektrs, kas ozonu rada mazāk.
Piemēram, lielveikalos eskalatoru rokturus, kad tie ir cilvēkiem neredzamā zonā, apstaro ar UV stariem, lai nogalinātu mikrobus, taču ir svarīgi, lai apkārtējā gaisā nenokļūtu pārāk daudz ozona. Tāpat arī telpu gaisa dezinfekcijas iekārtās – gaiss ar tajā esošajām sīkbūtnēm tiek apstarots, bet nedrīkst izdalīt pārāk lielu ozona daudzumu.
Var ieslēgt uz visu nakti
Vaļējās lampās UV starojuma avotu nekas neaizsedz. To stari
dezinficē gaisu un virsmas, uz kurām tie krīt, iedarbība ir
atkarīga no jaudas, attāluma no starojuma avota, ilguma. Pārsvarā
izvēlas starojuma spektru, kas nerada ozonu (dažām lampām gan pirmo
100 stundu laikā var būt neliela ozona izdalīšanās). Tās izstaro UV
C starus ar viļņa garumu 253,7 nanometri – tātad diezgan niknus
starus.
Līdz ar to šīm lampām ir viens pamatīgs mīnuss – tās nogalina ne tikai nevēlamās sīkbūtnes, bet tiešie stari pamatīgi kaitē cilvēkam un dzīvniekiem – var raisīt ādas un acu apdegumus, veicināt onkoloģisko slimību attīstību. Ja telpā ir augi, uz starošanas laiku tie jānes ārā vai jāpārklāj ar blīvu audumu.
Šādas lampas izmanto operāciju zālēs, pārsiešanas kabinetos, laboratorijās, lai dezinficētu laikā, kad tur nav neviena cilvēka. Telpas dziļai dezinfekcijai ierīces jādarbina divas līdz astoņas stundas (atkarībā no ārējiem apstākļiem un mikroorganismu tipa). Ekspresapstrādei var ieslēgt uz 15 līdz 20 minūtēm. Tās var izmantot arī sabiedriskā transporta dezinficēšanai naktī.
Drošākais variants
Slēgtā tipa baktericīdās lampās jeb baktericīdajos caurplūdes gaisa
recirkulatoros starojuma avots ir nosegts – tās ir kā tunelis, caur
kuru aktīvi sūknē gaisu. Sīkbūtnes tiek nogalinātas, bet cilvēku
acis un āda pasargāta. Šīs ierīces var darbināt sabiedriskās
vietās, arī mājās un birojā cilvēku klātbūtnē un samazināt gaisā
cirkulējošo baktēriju, sēnīšu un vīrusu koncentrāciju.
Šīm lampām ir jo sevišķi būtiski, lai tās neizdalītu pārāk daudz ozona. Tas var ne tikai kaitēt veselībai un būt agresīvs pret ādu, bet veicināt dažādu materiālu izbalēšanu, degradēšanos, piemēram, plastmasas dzeltēšanu, sairšanu.
Parasti šajos baktericīdajos recirkulatoros iebūvē arī nomaināmus gaisa filtrus un UV tunelim ir maksimāli atspoguļojoša iekšējā virsma, kas padara gaisa dezinfekciju efektīvāku. Kvalitatīva slēgtā tipa baktericīdā lampa, kas sūknē cauri gaisu, maksā, sākot no 247 eiro, turklāt tādas ražo arī Latvijā.
Kvarca vai baktericīdās lampas?
Vēsturiski iegājies, ka lampas, kas izdala ultravioletos starus,
sauc par kvarca lampām. Lampas kolba veidota no kvarca stikla, kas
atšķirībā no parastā stikla laiž cauri ultravioletos starus,
diemžēl visu spektru no maigākā līdz bīstamākajam.
Arī jaunākās, modernākās UV staru lampu kolbas parasti veidotas no kvarca stikla, taču tajās iestrādāti filtri, kas nelaiž cauri nevēlamu spektru. Solāriju lampām kvarca stikls laidīs cauri 95% UV A staru, ne vairāk kā 5% UV B staru un pilnībā aizturēs UV C un E UV.
Citi filtri iestrādāti baktericīdās lampās, kas laidīs cauri UV C starus, kas vēl nerada ozonu (līdz 200 nanometriem), vēl citi lampām, kuras izstaro UV starus ar mazāku viļņa garumu nekā 200 nanometru un kuru uzdevums ir radīt ozonu.
Kvarca stikla kolbas mēdz izmantot arī lampām, kas izstaro tikai infrasarkanos jeb siltuma starus un nulli ultravioleto staru, tāpēc ne vienmēr kvarca lampa ir sinonīms UV staru lampai.