Kas jāzina par gudrības zobiem?

Sākotnēji – mamuta gaļas sakošļāšanai

Gudrības zobi cilvēkiem ir palikuši mantojumā no akmens laikmeta priekštečiem, kad cietāka ēdiena, piemēram, mamuta gaļas, sakošļāšanai bija nepieciešami spēcīgi žokļi un zobi, tomēr laika gaitā cilvēku ēdienkarte ir ievērojami mainījusies un mūsdienās tiek lietota mīksta un termiski apstrādāta pārtika. Tieši uztura maiņa ir veicinājusi to, ka cilvēka žoklis ir kļuvis šaurāks, bet gudrības zobi zaudējuši savu praktisko funkciju, skaidro Ķīse. 

Gudrības zobu parādīšanās ir saistīta ar vecumu – to sakņu attīstība sākas 15-17 gadu vecumā, bet to augšana notiek līdz aptuveni 25 gadu vecumam. Ķīse uzsver, ka katrs pacients ir individuāls un nekad nebūs divu pacientu ar vienādām gudrības zobu šķilšanās īpatnībām. Vienam pacientam visu četru gudrības zobu šķilšanās notiek vieglā formā un bez īpašām sūdzībām, citam – katru gudrības zobu šķilšanos pavada sāpes, lokāls iekaisums un diskomforts. Speciāliste skaidro, ka apmēram 92% pieaugušo ir visi četri gudrības zobi (vismaz aizmetņa stadijā), kamēr ap 8% cilvēku gudrības zobi nav vērojami vispār, pat aizmetņa stadijā, kas liecina par individuālu īpatnību, nevis patoloģiju. Kopumā aptuveni 25% cilvēku gudrības zobi neizšķiļas un paliek žokļa kaulā.

Smagana ap zobu, kurš šķiļas, pietūkst un izveido kapuces formu, zem kuras krājas ēdiena atliekas un aplikums, kā rezultātā vairojas baktērijas.

Gudrības zobu šķilšanās

Pārsvarā gudrības zobu šķilšanās process ir apgrūtināts, kas skaidrojams ar pārāk šauru žokli, kurā nevar izvietoties maksimālais zobu skaits. Tieši vietas trūkums izraisa zobu saspiestību. Turklāt gudrības zobi var mainīt savu novietojumu – atrasties žokļa kaulā zem leņķa, horizontālā stāvoklī vai šķilties tikai daļēji, izraisot smaganas iekaisumu un sagādājot pacientam košļāšanas grūtības, traumējot vaiga gļotādu, kā arī bieži bojājot blakus zobus.

Smagana ap zobu, kurš šķiļas, pietūkst un izveido kapuces formu, zem kuras krājas ēdiena atliekas un aplikums, kā rezultātā vairojas baktērijas. Tas izraisa lokālu sastrutojumu un nepatīkamu smaku no mutes dobuma. Tāpat pacientu bieži pavada galvassāpes un paaugstināta temperatūra. Ķīse uzsver, ka šādos gadījumos vienīgais risinājums ir zoba izraušana.

Raut vai neraut?

Ja gudrības zobs ir pilnībā izšķīlies, atrodas savā vietā un pacients to var tīrīt, bet tam ir neliels kariozs bojājums, tad šādā gadījumā zobu ārstēt var. Ja žoklī ir vietas trūkums, tad gudrības zobam nākas pašam meklēt ceļu, lai izšķiltos, izraisot pārējo zobu saspiestību. Šajā gadījumā sarežģījumi ir neizbēgami un labākais risinājums ir zoba izraušana.

Pēc gudrības zoba izraušanas noteikti ir jāievēro visas ķirurga rekomendācijas – jālieto pretsāpju medikamenti, prettūskas preparāti un antibiotikas, ja izrautajam zobam ir bijis iekaisums. 

Divas stundas nedrīkst ēst, mute manipulācijas dienā ļoti viegli jāizskalo, bet nedrīkst šķidrumu strauji izspļaut, jo tādējādi tiek izkustināts asins receklis, kas sedz brūci un pasargā no asiņošanas. Otrajā un trešajā dienā pēc ķirurģiskās manipulācijas var parādīties sāpes un tūska. D. Ķīse uzsver, ka tā ir normāla organisma atbildes reakcija uz ķirurģisku iejaukšanos. Ja sāpes nepāriet vai pastiprinās, tad, iespējams, pēc gudrības zoba izraušanas ir iekaisusi pati brūce. Tādā gadījumā ir jādodas pie ķirurga, kur brūce tiek izskalota un ieliktas zāles. Tāpat eksperte norāda, ka dažas dienas pēc zoba izraušanas varētu būt ierobežota mutes atvēršana, grūtības košļāt un norīt, tāpēc ieteicams lietot viegli sakošļājamu pārtiku.

Farmaceita padoms

Farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka pēc gudrības zoba izraušanas pirmo 24 stundu laikā nebūtu ieteicams zoba izraušanas vietu aiztikt, kā arī vēlams, lai šajā vietā nenokļūtu ēdiena paliekas. Pēcāk muti var skalot ar vieglu sālsūdens šķīdumu un, ja ir asiņošana, uz brūces var uzlikt mitru tējas tamponu, kas satur miecvielas ar savelkošu darbību.