Hronisks stress, pazemināts glikozes līmenis un citi drebuļu izraisītāji

Vairāk par to, kas var likt ķermenim drebēt un kā to novērst, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece. 

“Drebuļi rodas, muskuļiem ritmiski saspringstot un atslābstot – tādā veidā ķermenis sevi pasargā no siltuma zuduma. Papildus var parādīties arī zosāda un pacelties ķermeņa matiņi. Taču jāņem vērā, ka muskuļu drebēšana ir veids, kā organisms reaģē uz dažādiem faktoriem –  ne tikai uz temperatūras izmaiņām, bet arī, piemēram, uz iekšējām izjūtām. Tāpat drebuļus izsauc arī dažādas saslimšanas – gan baktēriju, gan vīrusu izraisītas, piemēram, pneimonija, gripa, malārija, urīnceļu infekcijas un gastroenterīts,” stāsta farmaceite Anna Kivleniece.
 

Izmaiņas temperatūrā
Kad ķermeņa temperatūra nokrītas zemāk par komforta temperatūru, var sākties drebuļi – tādā veidā ķermenis uz īsu brīdi palielina siltuma radīšanu. Taču šī komforta temperatūra, kurā ķermenis jūtas labi, katram ir atšķirīga. Tā, piemēram, bērni, kuriem ir mazāks daudzums ķermeņa tauku, izteiktāk izjūt pazeminātu temperatūru nekā pieaugušie. Jutīgums pret aukstumu var mainīties arī laika gaitā, kā arī veselības stāvokļa dēļ. Arī ūdens un vējš liek izteiktāk izjust aukstumu, tāpēc tik bieži drebuļi rodas pēc peldes.

Adrenalīna paaugstināšanās
Arī spēcīgas emocijas, piemēram, bailes un stress var izraisīt drebuļus – tas saistīts ar adrenalīna līmeņa paaugstināšanos asinīs. Adrenalīns ir hormons, kura izdalīšanos veicina dažādi nervu sistēmas kairinājumi. Adrenalīns atrodams arī anestezējošajos līdzekļos, kurus izmanto, piemēram, pirms zobu ārstēšanas, tāpēc dažiem cilvēkiem arī tie var izraisīt drebuļus. 

Hronisks stress
Cilvēkiem, kuri piedzīvo hronisku stresu, drebuļi ir biežāki, tāpēc tā var būt pazīme, ka jāpārdomā savs dzīvesveids. Ja drebuļiem pievienojas elpas trūkums, slikta dūša vai sirdsklauves, tas var liecināt par panikas lēkmi, kuru noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības.

Bakteriāla infekcija
Drebuļi var būt arī viens no veidiem, kā organisms reaģē uz bakteriālu infekciju. Ja drebuļiem pievienojas arī citi simptomi, piemēram, drudzis vai citas gripai līdzīgas sūdzības, nepieciešams vērsties pie speciālista – jo ātrāk identificējat drebuļu cēloni, jo ātrāk var uzsākt ārstēšanu. 

Pazemināta glikozes koncentrācija asinīs
Tāpat drebuļi var liecināt arī par pazeminātu glikozes koncentrāciju asinīs vai pat hipoglikēmiju. Tas ir aktuāli cukura diabēta slimniekiem, kuri lieto cukura līmeni pazeminošās zāles vai insulīnu. Ja parādās drebuļi, tas nozīmē, ka pēc iespējas ātrāk jāuzņem kāds ātrais ogļhidrāts – tā var būt smalkmaizīte, saldums vai cita ātrā uzkoda. Ja drebuļi parādās ļoti bieži, jāsazinās ar ārstu un jāpārskata izvēlētā terapija, iespējams, zāles netiek lietotas pareizi. Drebuļi mēdz izpausties arī kā medikamentu blakusparādība, un tos var izraisīt gan ikdienā lietoti pretsāpju-pretiekaisuma līdzekļi, gan recepšu medikamenti.

Silts apģērbs un ūdens dzeršana
Drebuļus, kas radušies temperatūras izmaiņu dēļ, iespējams novērst, apģērbjoties siltāk. Cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret aukstumu, savā dzīvojamajā telpā jāseko līdzi, lai temperatūra būtu piemērota. Tāpat, dodoties ārpus mājas, vienmēr jāatceras paņemt līdzi siltāku jaku, ko nepieciešamības gadījumā varētu uzvilkt. Savukārt, ja drebuļi ir saaukstēšanās vai bakteriālas infekcijas simptoms, papildus noteiktajai ārstēšanai ieteicams apsegties ar vieglu segu. Tāpat nepieciešams dzert vairāk ūdens, vēlams, lai tas ir istabas temperatūrā, jo auksts ūdens var izsaukt papildu drebuļu epizodi. Retos gadījumos drebuļi var parādīties arī pēc pārāk daudz kofeīna uzņemšanas, un arī tādos gadījumos pats svarīgākais ir uzņemt daudz ūdens.

“Ja drebuļi parādās bez pārtraukuma un saglabājas ilgāk nekā 48 stundas, kā arī tiem pievienojas tādi simptomi kā vemšana vai sāpes vēderā, sāpīga urinēšana un citi, nepieciešams nekavējoties meklēt speciālistu palīdzību,” brīdina farmaceite Anna Kivleniece.