Sāp kakls un piemeties klepus. Vai drīkst dzert pienu?

Lasītāja Sanita jautā: “Nupat visa ģimene izslimojām ar elpceļu vīrusu. Bija klepus, iesnas, sākumā arī sāpēja kakls. Kad teicu dakterei, ka papildus viņas izrakstītajiem medikamentiem dzērām arī siltu pienu ar medu, viņa ieteica citā reizē to nedarīt. Piens veidojot gļotas un elpceļiem esot grūtāk attīrīties. Taču, cik vien sevi atceros, vienmēr elpceļu slimību laikā esmu dzērusi pienu ar medu, ko bērnībā man gatavoja mamma. Vai tiešām kakla sāpju un klepus gadījumā nevar dzert pienu?” 

Atbild LOR ārste Ligita Kupica:

“Man nav tādas informācijas, ka piens varētu kaitēt elpceļu saslimšanas gadījumā, tāpēc es teiktu, ka to var lietot, īpaši ar medu, kas slimojot ir pat vēlams. Vēl ieteicami ir dzērveņu, upeņu, cidoniju dzērieni, kas satur daudz C vitamīnu. Bet pats galvenais saslimšanas laikā ir vispār daudz dzert. Klepus gadījumā elpceļos esošās gļotas būs šķidrākas un labāk iztīrīsies – būs vieglāk atklepot. Iesaku visu, kas ir dabīgs un vitamīniem bagātīgs. 

Savukārt, ja ir angīna, labas zāles būs saldējums, vislabāk – parastais plombīrs, lai dabīgāks. Aukstums samazina tūsku, sāpes, un ir vieglāk. Vienīgi to nevajag ēst ārā, aukstumā. 

Vēl gribu uzsvērt, ka noteikti nevajag likt degunā ķiplokus, ko cilvēki joprojām mēdz darīt. Tā var apdedzināt jau tā iekaisušo deguna gļotādu, kas tāpat ir plāna un jutīga. Labāk uztaisīt ķiploku krelles un sakārt mājās, lai tuvumā visu laiku izgaro to ēteriskā eļļa. 

Ligita Kupica: "Man nav tādas informācijas, ka piens varētu kaitēt elpceļu saslimšanas gadījumā, tāpēc es teiktu, ka to var lietot, īpaši ar medu, kas slimojot ir pat vēlams."

Tāpat jāpadomā, vai elpceļu saslimšanas nav biežas. Ļoti daudzos gadījumos tiem cilvēkiem, kuriem regulāri pielīp vīrusi, ir iesnas, klepus, patiesais problēmas cēlonis ir ekstraezofagālais reflukss jeb kuņģa skābes atviļņa slimība. Tādos gadījumos gan jāpadomā, ko ēst un ko ne, lai neprovocētu kuņģa skābes pastiprinātu izdalīšanos. Visi treknie, sāļie ēdieni, arī marinējumi, saldumi, daudz kafijas – tas viss var saasināt problēmu. 

Ja runājam par saaukstēšanos, šis vārds radies no tā, ka organisms ir pārāk atdzisis un tad nepieciešams to sasildīt. Pašā sākumā, kad cilvēks ir apaukstējies un jūt, ka sāk rasties iesnas vai kņudēt kakls, var iet pirtī, karstā dušā, vannā, palīst zem siltas segas, dzert karstas tējas, arī uzlikt ko siltu pie kakla, uz krūtīm. Tas viss ir ļoti, ļoti vajadzīgs pirmajā brīdī un dažkārt tā pat var apturēt slimības attīstību. Bet – šo visu nevajag darīt pēc pāris dienām, kad slimība jau ir sākusies ar iesnām, ar klepu vai kakla sāpēm. Jo ir grūti pateikt, vai sildīšana dos labumu vai gluži otrādi – kļūs vēl sliktāk. Karstums paplašina asinsvadus, var veidoties tūska un, ja ir kārtīgas iesnas, deguna dabīgās atveres aiztaisīsies ciet tūskas dēļ un var sākties strutains iekaisums blakusdobumos. 

Tāpēc sildīšanu iesaka tikai pašā slimības sākumā, bet ne pēc vairākām dienām.”

Nevienās elpceļu slimību ārstēšanas vadlīnijās nav minēta diēta kā ārstniecības metode, kas vieniem palīdz, bet otriem ne vai pat kaitē.

Atbild pneimonoloģe, alergoloģe Ineta Grīsle:

“Nevienās elpceļu slimību ārstēšanas vadlīnijās nav minēta diēta kā ārstniecības metode, kas vieniem palīdz, bet otriem ne vai pat kaitē. Līdz ar to nav uz pierādījumiem balstītas diētas, ko ieteikt elpceļu saslimšanas laikā, ir tikai pašu ārstu pieredze un attiecīgi ieteikumi. Es uzskatu, ka cilvēkam slimības laikā jācenšas ēst, ievērojot veselīga uztura pamatprincipus. Viss pārējais – ja garšo piens ar medu, lūdzu! 

Galvenais ir jālieto daudz šķidruma, lai sašķidrinātu krēpas un tās vieglāk izdalītos, attīrītos elpceļi. Parasti, ja ir augsta temperatūra, cilvēkam nemaz negribas ēst, un nevajag, jo organisms vienu vai divas dienas var mierīgi iztikt bez barības. 

Pēc tam, tiklīdz parādās apetīte, jāuzņem vitamīniem bagāts uzturs. Jāteic, ka sevišķi grūti ir tiem, kuri tagad sasirguši ar Covid. Viņiem ir ļoti liels nogurums, ka, pat gribot, nevar sev uztaisīt paēst. Tāpēc vajag ēst to, kas pieejams un kas garšo, lai organismam ir enerģija. Nekas taču nenotiks, ja īsu laiku būs “nepareiza” ēdienkarte. Vienīgi citiem, lietojot antibiotikas, mēdz saniķoties kuņģis. Tas ir sakairināts, kā dēļ sāk pastiprināti izdalīties kuņģa skābe. Tad gan jāskatās, ko ēst un dzert, lai vēl vairāk neveicinātu skābes izdalīšanos. Citādi – vienam garšo gurķi, otram kabači. Katram savs un tas viss ir labs.”