Kuram stiprāki kauli un mazāks lūzumu risks? Riska grupā – veģetārieši

Ne tikai novecošanās un hormonālie traucējumi padara kaulus vairāk pakļautus lūzuma riskam. Arī tādi faktori kā zems ķermeņa masas indekss (ĶMI), nepietiekama fiziskā slodze un nepietiekama kalcija un olbaltumvielu uzņemšana var ietekmēt kaulu veselību, secināts nesen veiktajā pētījumā, kas publicēts medicīnas žurnālā BMC. Pētījuma autori atklāj, ka vegāniem un veģetāriešiem var būt lielāks kaulu lūzumu risks nekā visēdājiem (BMC Medicine, 2020), pieņemot, ka vegāniem un veģetāriešiem ir ievērojami zemāks kalcija un olbaltumvielu daudzums uzturā.

Vai vegāniem un veģetāriešiem kauli lūst biežāk? 
Pirmā līdz šim veiktā kohortas pētījuma par šo tēmu mērķis bija izpētīt uztura ietekmi uz kaulu veselību. Saskaņā ar European Prospective Investigation into Cancer and Nutrition datiem, informācija par dalībnieku uzturu tika apkopota sākotnēji (1993–2001) un pēcpārbaudē (≈ 2010). Dalībnieki tika iedalīti četrās grupās:

    • visēdāji;

    • peskoveģetārieši (neēd gaļu, bet ēd zivis);

    • veģetārieši (neēd gaļu un zivis, bet ēd piena produktus vai/un  olas);

    • vegāni  (neēd gaļu, zivis, piena produktus un olas).

Oksfordas Nacionālā veselības dienesta dati apliecina, ka apmēram 55000 pētījuma dalībnieku tika novēroti līdz 2016. gadam, konstatējot 3941 kaulu lūzumus saistībā ar uztura paradumiem, no tiem 566 pētījuma dalībniekiem (n) tika konstatēts rokas lūzums; n=889 –  plaukstas locītavas lūzumi; n=945 – gūžas lūzumi; n=366 – augšstilba kaula lūzumi; n=520 – potītes lūzumi; n=467 – citas ķermeņa kaulu lūzumu vietas (atslēgas kauls, riba, skriemeļi).

Salīdzinot ar visēdājiem, vegāniem vidēji bija par 43% lielāks skriemeļu, gūžas un augšstilba kaulu lūzumu risks. Savukārt, veģetāriešiem un  peskoveģetāriešiem bija lielāks gūžas kaula lūzumu risks nekā visēdājiem, taču risks daļēji samazinājās dalībniekiem ar normālu ķermeņa masas indeksu un pietiekamu kalcija un olbaltumvielu uzņemšanu. Ņemot vēra šos faktoru, vegāniem joprojām bija lielāks kaulu lūzuma risks. 
 

Salīdzinot ar visēdājiem, vegāniem vidēji bija par 43% lielāks skriemeļu, gūžas un augšstilba kaulu lūzumu risks. 

Pie vainas ne tikai uztura paradumi
Pētījuma autori tomēr uzsver, ka ne tikai uztura paradumi var ietekmēt kaulu lūzuma riskus. Liela loma ir arī ķermeņa masas indeksam – zems indekss (mazāks par 18,5) ir saistīts ar lūzuma riskiem dažādās ķermeņa lokalizācijās. Pētnieki skaidro: neraugoties uz to, ka pētījuma datu apstrādē nebija informācijas par papildus kalcija uzņemšanu pētījuma laikā, ķermeņa masas indekss varētu daļēji izskaidrot pētījuma rezultātus, jo vegāniem un veģetāriešiem ķermeņa masas indekss parasti ir zemāks nekā visēdājiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka zems ĶMI ir it īpaši gūžas kaula lūzumu riska faktors, visiem cilvēkiem jācenšas uzturēt veselīgu – ne mazāku un ne lielāku – ĶMI (18,5-25), uzsver pētījuma autori. 

Citi neizpētīti faktori
Masačūsetsas Universitātes uztura epidemioloģijas profesore Ketrīna Takere, kura gan nebija iesaistīta pētījumā, uzskata, ka var būt svarīgi arī citi, nepētīti faktori. Proti, atšķirības starp dzīvnieku un augu valsts olbaltumvielām un kalciju saturošiem produktiem. Iztaujājot veģetāriešus, lielāka daļa ir pārliecināti, ka viņu ikdienas ēdienkartē ir pietiekami daudz kalciju saturošu produktu, piemēram, graudaugu un zaļo salātu. 

Te vērts atgriezties pie jau minētā pētījuma. Tā autori skaidro, ka kalciju pilngraudos saista fitāti un zaļajos lapu dārzeņos – oksalāti. Fitāti un oksalāti ir savienojumi, kas saista ne tikai kalciju, bet arī cinku un dzelzi, tāpēc minerālvielas zarnās netiek pietiekami absorbētas. Tātad – lai gan spinātos un citos lapu zaļumos šķietami ir pietiekams kalcija daudzums, tajos esošie oksalāti neļauj organismam absorbēt šo vielu tik daudz, cik tas būtu iespējams no piena produktiem.

Jaunākie pētījumi atklāj – jo lielāks olbaltumvielu daudzums (atbilstoši vecumam, fiziskām aktivitātēm), jo labāka kaulu veselība. 

Pastāv uzskats, ka, uzņemot pārāk daudz olbaltumvielu, kalcijs no kauliem tiek izskalots un tas var ietekmēt kaulu blīvumu. Tomēr jaunākie pētījumi atklāj – jo lielāks olbaltumvielu daudzums (atbilstoši vecumam, fiziskām aktivitātēm), jo labāka kaulu veselība. 

Dati liecina, ka Lielbritānijā dzīvojošajiem veģetāriešiem un vegāniem ir mazāka muskuļu masa nekā cilvēkiem, kuri ēda dzīvnieku izcelsmes produktus un, kas ļoti svarīgi, nodarbojas ar fizikām aktivitātēm. 

Mainot uztura paradumus, jākonsultējas ar speciālistu
Noteikti būtu vēlams konsultēties ar uztura speciālistu vai dietologu, pirms kļūt par veģetārieti vai vegānu. Internetā ir daudz dezinformācijas par produktiem un uztura bagātinātājiem, tādēļ ir jābūt pietiekami kritiskam un uzmanīgam, atgādina VCA uztura speciāliste Anita Baumane.

Neatkarīgi no izvēlētā uztura veida, veselīga uztura pamatā ir augu valsts produkti – dārzeņi, augļi un ogas, pilngraudu produkti, pākšaugi, rieksti un sēklas. Tomēr arī veģetārā uzturā nozīmīgi dzīvnieku valsts produkti, piemēram, olas, piens un piena produkti, atsevišķos gadījumos arī zivis un jūras produkti vai putnu gaļa. Iekļaujot uzturā daudzveidīgus pārtikas produktus nepieciešamajā daudzumā, samazinās risks pietiekami neuzņemt vitamīnus un minerālvielas, piemēram, B12 vitamīnu, kalciju, cinku. 

Lai arī visēdāji parasti uzņem vairāk olbaltumvielu un kalciju, kam ir labāka biopiejamība (organisms spēja izmantot konkrētas vielas), cilvēkam joprojām var būt minerālvielu un vitamīnu trūkums, ja izvēlas nekvalitatīvu, vienveidīgu pārtiku. Un tāda tā var būt gan vegāniem un veģetāriešiem, gan visēdājiem!

Vai vegāniem un veģetāriešiem papildus jālieto uztura bagātinātāji?
“Tas ir atkarīgs no tā, cik sabalansēts ir ikdienas uzturs. Galvenie vitamīni un mikroelementi, ko satur gaļa un dzīvnieku izcelsmes produkti, ir kalcijs, D un B12 vitamīns. Pētījumos secināts, ka vegāniem iespējams arī pazemināts joda, garo ķēžu omega-3 taukskābju, cinka un dzelzs līmenis. Kalciju, kas nepieciešams kaliem, veģetārieši un peskoveģetārieši var uzņemt ar piena produktiem, taču vegāniem jāseko līdzi, lai uzturā būtu ar kalciju bagāti produkti, piemēram, mandeles, brokoļi, pupiņas,” teic Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa un sniedz ieskatu, kādas uzturvielas vēl svarīgi uzņemt, rūpējoties par kaulu veselību.

D vitamīns
D vitamīns palīdz kalcijam nostiprināt kaulus un veicina imūnsistēmas darbību. D vitamīnu satur, piemēram, zivis un olas, tas veidojas organismā saules gaismas ietekmē, tašu daudziem D vitamīna līmenis ir nepietiekams, tādēļ rūpīgi jāseko līdzi. Šādā gadījumā D vitamīns jāuzņem papildus pilienu, kapsulu vai aerosola veidā.

B12 vitamīns 
Tas organismā atbild par sarkano asinsšūnu veidošanos un nervu sistēmas normālu darbību. Parasti, ievērojot vegānu diētu, ir samazināta B12 vitamīna uzņemšana. 

Ieteicams konsultēties ar ārstu un sekot līdzi šo uzturvielu līmenim, lai, uzzinot par to deficītu, spētu to kompensēt, mainot ēdienkarti, vai lietojot uztura bagātinātāju.

Omega-3
Neuzņemot zivju produktus, organismā var būt nepietiekams daudzums garo ķēžu omega-3 taukskābju, kas ir eikozapentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS). “Šīs tauksābes satur zivju eļļa. Vegāni uzņem augos esošu omega-3 taukskābi alfa linolēnskābi, kuru satur, piemēram, čia sēklas, linsēklas. Organisms to izmanto tālākai EPS un DHS veidošanai, tomēr pastāv bažas, vai ar šādu uzturu tiek uzņemts pietiekams daudzums alfa linolēnskābes, lai organisms spētu kompensēt vajadzību pēc EPS un DHS taukskābēm. Tās nodrošina ādas un locītavu veselību, normālu redzi, smadzeņu darbību, imunitāti, sirds asinsvadu sistēmas veselību, uzlabo koncentrēšanās spējas bērniem ar hiperaktivitātes sindromu,” teic farmaceite. 
 

Bērnam būtu īpaši svarīgi pietiekamā daudzumā uzņemt ne tikai kalciju, bet arī dzelzi un cinku. Gaļa satur daudz vairāk dzelzs, nekā augu produkti. Cinks ir nepieciešams imunitātes normālai darbībai un bērna augšanai.

Bērna uzturvielām – īpaša uzmanība
“Ja veģetāru vai vegānu diētu ievēro arī bērns, vēl rūpīgāk jāseko līdzi uzņemtajām uzturvielām, jo bērnam ir augošs organisms, kam ir noteiktas vajadzības. Bērnam būtu īpaši svarīgi pietiekamā daudzumā uzņemt ne tikai kalciju, bet arī dzelzi un cinku. Gaļa satur daudz vairāk dzelzs, nekā augu produkti. Cinks ir nepieciešams imunitātes normālai darbībai un bērna augšanai.

Rūpīgi jāseko līdzi ēdienkartē iekļautajiem produktiem un jāiepazīst to saturs, lai sabalansētu veselīgu uzturu, arī neuzņemot gaļas vai dzīvnieku izcelsmes produktus. Īpaši jāuzrauga, vai pusaudzis, kurš izvēlējies šādu diētu, uzņem visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas.

Arī grūtniecēm būtu liela uzmanība jāpievērš uzturvielām turklāt, ja iespējams, jau plānojot grūtniecību. Vajadzētu konsultēties ar uztura speciālistu un ārstu, nodotu analīzes, sabalansēt ēdienkarti, un, nepieciešamības gadījumā, sākt papildus uzņemt trūkstošos vitamīnus vai minerālvielas,” skaidro Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa. Viņa min arī priekšrocības: “Pieaugušā vecumā, ievērojot veģetāriešu vai vegānu diētu, parasti ir zemāks holesterīna līmenis, labāk kontrolēts asinsspiediens, mazāka iespēja attīstīties 2.tipa cukura diabētam un sirds išēmiskajai slimībai. Tomēr jārūpējas, lai uzturs būtu sabalansēts un bagāts ar visiem tik svarīgajiem vitamīniem, minerālvielām un taukskābēm.”