Nagu sēnīte – vai arī bērniem? Dermatologs atspēko tautas mītus
Tikpat daudz sabiedrībā ir dažādu mītu un aizspriedumu, kas bieži vien kavē laicīgi uzsākt ārstēšanu, atzīst dermatologs Raimonds Karls.
Uz cilvēka ādas sēnītes atrodamas arī normālā kārtā, jo tās ir ādas mikrofloras sastāvdaļa, bet ir arī t.s. patogēnās sēnītes, kuras savu negatīvo darbību uzsāk pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, pēc naga traumas vai, samazinoties imunitātes spējām.
“Diemžēl, cik daudz sēnīšu veidu, tikpat tautā dažādu aizspriedumu, kas kavē laicīgi ķerties pie ārstēšanas. Pirmkārt, jo mazāks ir bojājums, jo ātrāk to varēs izārstēt! Kad bojāties sāk viens nags un laikus tiek ārstēts, slimība citus nagus neskar. Un otrs padoms – tautas un interneta dzīlēs sludinātie pretsēņu dažādi brīnumlīdzekļi ir tālu no patiesības,” uzsver dermatologs Raimonds Karls, “Derma Clinic Riga” vadītājs.
Ja sēnīte ir ieperinājusies nagā, pati tā nepazudīs un pašizārstēšanās nenotiek, stingri uzsver dermatologs, norādot uz biežākajiem tautā valdošajiem aizspriedumiem.
Mīts nr. 1: bērnus šī saslimšana neskar
Diemžēl ne vien pasaules, bet arī Latvijas dati apliecina arvien biežāk diagnosticētu nagu sēnīti bērniem. “Bojāto nagu pazīmes bērniem neatšķiras no pazīmēm pieaugušajiem. Ir noskaidrots, ka bērnu inficēšanās ar nagu sēnīti ir saistīta ar nagu infekciju tuvākiem ģimenes locekļiem – tētim un/vai mammai. Ārstēšana bērniem notiek līdzīgi kā pieaugušajiem, proti, tiek lietotas zāles iekšķīgi, un to deva tiek noteikta vadoties pēc bērna ķermeņa svara. Panesamība ir laba un rezultāti arī labi,” uzsver dermatologs.
Mīts nr. 2: ar laiku pāries pati par sevi
“Visiem bailīgajiem jāņem vērā, ka nagu sēnītei pašizveseļošanās nenotiks. Ilgu laiku, pat gadiem ilgi, stāvoklis var būt nemainīgs, piemēram, neliels viena naga bojājums, bet bez palīdzības stāvoklis neuzlabosies,” uzsver dermatologs. Laika gaitā stāvoklis var tikai pasliktināties, naga bojājums var progresēt un izplatīties uz blakus esošiem vai otras rokas vai kājas nagiem.
Mīts nr. 3: vecuma slimība
Nagu sēnīšu saslimšana tiek konstatēta arī bērniem un jauniem cilvēkiem. Iespēja saslimt pastāv katram, bet slimībai ir arī priekšnoteikumi – organisma uzņēmība, nepareiza nagu kopšana. “Kopumā faktoru, kas veicina nagu sēnīšu infekciju, ir daudz – veselības problēmas, nespēja nodrošināt pēdu higiēnu, ģenētiskie faktori, ģimenes anamnēze, smēķēšana, imūndeficīti, cukura diabēts, perifēro asinsvadu slimības, imunitāti nomācošu medikamentu lietošana, peldbaseina apmeklēšana, slēgtu apavu valkāšana, sportošana, biežas nagu traumas, un citi,” stāsta Karls.
Mīts nr. 4: nagu sēnīte ir kauns
“Jā, sēnīšu izraisīts nagu bojājums padara nagus nepievilcīgus. Tie maina krāsu, tie sabiezē, drūp. Tos kļūst grūti apgriezt, tāpēc tie paliek gari. Šādu nagu saimnieks bieži sāk izvairīties no sabiedrības un ierobežo savas socializēšanās aktivitātes – neapmeklē sporta zāli, baseinu, pirti. Sabiezētie nagi var radīt savam saimniekam arī fiziska ciešanas – sāpes. Taču atceramies, ka nagu sēnīte ir saslimšana, par kuru ir nevis jākaunas, bet jāmeklē speciālista palīdzība!” uzsver dermatologs.
Mīts nr. 5: skar stāvoša darba darītājus
Cilvēki, kas strādā ilgstoši un nepiemērotos apavos, iekļaujami riska grupā, kā arī tie, kuriem fizioloģiski svīst kājas intensīvāk nekā citiem. “Atšķirībā no citām slimībām, kas bojā nagus, sēne visbiežāk sabojā kāju pirmos un piektos pirkstus. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir apaviem vistuvāk un ir nospiesti, kā dēļ apasiņošana tiek traucēta,” norāda dermatologs. Viens no skaidrojumiem infekcijas progresējošai gaitai pasaulē ir slēgtu apavu valkāšana jeb t.s. rietumnieciskais dzīvesveids.
Mīts nr. 6: zāles ir kaitīgas aknām
“Šis ir viens no biežāk sastopamajiem mītiem! Ar to ikdienā nākas sastapties, runājot teju ar katru bojāto nagu īpašnieku. Pagājuši tie laiki, kad nagu ārstēšanai bija jālieto aknas un nieres bojājoši medikamenti,” uzsver dermatologs Karls. Mūsdienās medikamentu lietošana nav saistīta ar toksiskām un indīgām zālēm un pirms lietošanas katram pacientam tiek veiktas asinsanalīzes. Dermatologs norāda, ka nav jēgas lietot aptiekā pieejamos bezrecepšu antimikotiskos krēmus, jo tas nespēj iekļūt naga struktūrā, arī bojāta naga struktūrā.
Mīts nr. 7: slimais nags tiks norauts
“Ar slimnieka piekrišanu agrāk tas tika darīts,” apstiprina Karls, “bet tagad ir citi, modernāki ārstēšanas līdzekļi”. Nagu sēnītes ārstēšana nav sāpīga, jo mūsdienās nav nepieciešamības veikt naga ablācijas (noraušanas) operācijas pat, ja naga sēnīte ir ļoti ielaista. “Tieši pretēji, ārstēšana ir patīkama, jo to pavada podologa čubināšanās ar pacienta pēdām,” uzsver dermatologs.
Mīts nr. 8: šaubas par diagnostiku
Speciālists norāda, ka bieži nagu izskats un slimības gaita ir tipiska un nerada divas domas. Tomēr pirms uzsākt ārstēšanu, no bojātiem nagiem tiek ņemti paraugi. “Svarīgi ir ne tikai konstatēt sēnīti. Mērķis ir noskaidrot tieši kādas sugas sēnīte ir konkrētā gadījumā,” uzsver “Derma Clinic Riga” vadītājs. Mūsdienās ir divas diagnostikas iespējas: uzsējums un molekulārās bioloģijas metodes. Balstoties uz rezultātiem tiek izvēlētas atbilstošās zāles, tās, kuras efektīvāk iedarbojas uz kādu konkrētu sēnītes sugu.
Mīts nr. 9: palīdzēs interneta līdzekļi vai tautas pieredze
Laiku pa laikam internetā parādās reklāma daudzsološiem līdzekļiem sēnītes ārstēšanai. Ļoti bieži šo līdzekļu reklāma ir daudzsološa un atsaucās uz pretsēņu zāļu nelabvēlīgo ietekmi uz organismu. “Diemžēl realitātē, šo burvju līdzekļu efektivitāte nav balstīta ne uz kādiem pierādījumiem un to efektivitāte līdzinās absolūtai nullei,” atgādina speciālists.
Mīts nr. 10: ārstēšanās ir dārga un ilgstoša
Pēdējo gadu laikā, kļūstot pieejamiem medikamentiem, izmaksas ir ievērojami samazinājušās, kā arī pieejamas modernas ārstēšanas tehnoloģijas, piemēram, nagu sēnītes ārstēšana ar lāzera palīdzību. Šī ir laba alternatīva ārstēšanā gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ iekšķīgi lietojamo zāļu lietošana nav ieteicama vai pat kontrindicēta un tiem, kam ir bail lietot pretsēņu zāles,” stāsta dermatologs. “Valda uzskats, ka atveseļošanās ir ilgstoša. Jā, zāļu lietošana prasa laiku, bet jāatceras fakts, ka nagu augšana nav ātrs process.
Roku nagi ataug 5 līdz 7 mēnešu laikā, bet kāju nagi 7 līdz 9 mēnešu laikā,” norāda Raimonds Karls.