Urologs A. Ābele aicina ziemas peldētājus būt piesardzīgiem. Ledus peldēšanas ieguvumi un riski

Regulāri peldēšanas treniņi aukstā ūdenī, šķiet, pozitīvi ietekmē dažādas sistēmas, piemēram, kardiovaskulāro sistēmu, endokrīno sistēmu, imūnsistēmu un nervu sistēmu. Tomēr peldēšanās aukstā ūdenī joprojām rada ievērojamu veselības risku nepieredzējušiem un neapmācītiem peldētājiem. Lai pilnībā izmantotu aukstā ūdens peldēšanas vielmaiņas un termogēnos efektus, ieteicams veikt pakāpenisku un pakāpenisku aklimatizācijas programmu, ko vēlams veikt profesionāļu uzraudzībā.

Lasi vēl: Ziemas peldēšana – kāpēc tik aktuāla un vai sievietēm tā ir droša? Psiholoģes un ginekoloģes viedoklis.

Ziemeļu valstīs peldēšanai aukstā ūdenī (ziemas peldēšana vai ziemas sēde) ir senas tradīcijas. Vēl pirms dažiem gadiem ar ledus peldēšanu nodarbojās ļoti maz ekstrēmā sporta piekritēju. Taču jau vairākus gadus ledus peldēšanā tiek organizētas sacensības ledusaukstā ūdenī zem 5oC, kas piesaista aizvien jaunu dalībniekus. Kad peldēšanu aukstā ūdenī regulāri, pakāpeniski un pielāgotā režīmā praktizē pieredzējuši sportisti ar labu veselību, šķiet, ka tas dod labumu veselībai. Tomēr iesācējiem pastāv pat nāves risks vai nu sākotnējās neirogēnā aukstuma šoka reakcijas dēļ vai dēļ progresējoši samazinātas peldēšanas efektivitātes vai hipotermijas.

 Lai gan ir pierādīts, ka hroniska auksta ūdens temperatūras iedarbība ir labvēlīga cilvēka veselībai, vairākos pētījumos ir aprakstīti arī iespējamie riski.

Vairāki pētījumi liecina, ka peldēšanās aukstā ūdeni sniedz ļoti daudz dažādu ieguvumu veselībai, tostarp izmaiņas hematoloģiskajā un endokrīnā funkcijā, mazāk augšējo elpceļu infekciju, garastāvokļa traucējumu mazināšana un uzlabo vispārējo pašsajūtu. Lai gan ir pierādīts, ka hroniska auksta ūdens temperatūras iedarbība ir labvēlīga cilvēka veselībai, vairākos pētījumos ir aprakstīti arī iespējamie riski.

Ziemas peldēšanās efekts

Tā kā ziemas peldēšana kļūst aizvien populārāka, jāņem vērā gan aukstā ūdens peldēšanas riski, gan ieguvumi. Jāņem vērā arī tas, ka peldēšana aukstā ūdenī sportistam ir atšķirīga no iegremdēšanas aukstā ūdenī personai, kas nav profesionāls sportists. Sportisti vairākas minūtes sacenšas diezgan lielā intensitātē, bet nesportisti dažas minūtes paliek bez fiziskām aktivitātēm.
Ziemas peldēšana ir ļoti saspringts fizioloģisks stāvoklis, kad viss ķermenis tiek pakļauts aukstā ūdens iedarbībai. Tomēr atdzesēta ūdens peldētāji regulāri atrodoties aukstā ūdens vidē spēj sasniegt dažādas pakāpes pielāgošanos aukstumam. Rodas jautājums, vai šāda veida sportam ir kāds labums veselībai, vai tam tomēr ir vairāk kaitīga ietekme. Kā izturības vingrinājumu peldēšana aukstā ūdenī, pat ja peldēšana aukstā ūdenī ir smagāka, var palielināt toleranci pret stresa faktoriem. Atsevišķi pētījumi norāda, ka intensīva īslaicīga visa ķermeņa aukstuma iedarbība izraisa oksidatīvo stresu. Salīdzinot ar kontroles grupu, antioksidatīvās aizsardzības sistēmas svarīgo komponentu (piemēram, superoksīda dismutāzes un katalāzes) izejas koncentrācija ziemas peldētājos bija augstāka. Ja ziemas peldēšanu praktizē cilvēki ar labu vispārējo veselību regulārā, pakāpeniskā (atbilstoši sezonai) un pielāgotā režīmā, šķiet, ka tas dod labumu veselībai. No otras puses, pastāv arī nāves risks, ja to praktizē nepietiekami pielāgota persona, no sākotnējās neirogēnā aukstuma šoka reakcijas dēļ vai dēļ progresējoši samazinātas peldēšanas efektivitātes vai hipotermijas.

Ziemas vai ledus peldēšanai nepieciešama sagatavošanās, aklimatizācija un, vēl svarīgāk, pieredze, jo iegremdēšanā aukstā ūdenī jāveic tikai atbilstošā profesionāļa uzraudzībā, lai izvairītos no traumām vai pat nāves. 

Turklāt cilvēki ar acīmredzamām vai vēl nediagnosticētām kardiovaskulārām slimībām var būt vairāk pakļauti nelabvēlīgai ietekmei, izraisot aritmijas un akūtus kardiovaskulāros notikumus, kas var radīt ievērojamu risku veselībai. Tāpēc ir ieteicama pakāpeniska stratēģija gan šīs nodarbes uzsākšanai, gan attīstīšanai un paplašināšanai, lai veicinātu un uzturētu aklimatizāciju, aizsargātu pret iespējamiem aukstā ūdens iedarbības riskiem.

Lai gan ziemas peldēšanai pastāv zināmi riski, zinātniskie pētījumi sniedz informāciju arī par ieguvumiem veselībai. Tiek aprakstīti dažādi aspekti, piemēram, ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, psiholoģiskie un imunoloģiskie aspekti (1. tabula).
 

Ziemas un ledus peldēšanas veselības riski 

Pat ja peldēšana aukstā ūdenī atsevišķos gadījumos var sniegt labumu, nevajadzētu ignorēt riskus, īpaši peldēšanu ekstrēmi zemā temperatūrā zem 5 grādiem pēc Celsija. Peldoties, ir svarīgi apzināties iespējamos kardiovaskulārās un respiratorās sistēmas riskus, kas rodas aukstuma iedarbības dēļ. Ir svarīgi atzīmēt, ka cilvēkam termoneitrālā temperatūra ir aptuveni 37 grādi pēc Celsija un ka ilgstoša iegremdēšana ūdenī, kas ir aukstāks par 35 grādiem pēc Celsija, var izraisīt hipotermiju, jo ķermeņa siltums tiek zaudēts. Pēdējos gados pētījumi ir vērsti uz aukstā ūdens iegremdēšanas patofizioloģijas noskaidrošanu. Teorētiski ar aukstā ūdens iegremdēšanu ir saistīti trīs fāzes, kas var izraisīt darbnespēju un ātru ķermeņa siltuma zudumu. Katra no trim fāzēm ir saistīta ar īpašiem riskiem. Šo fāžu ilgums un tajās izraisīto reakciju apjoms ievērojami atšķiras atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp ūdens temperatūras (2. tabula).
 

Ziemas vai ledus peldēšanai nepieciešama sagatavošanās, aklimatizācija un, vēl svarīgāk, pieredze, jo iegremdēšanā aukstā ūdenī jāveic tikai atbilstošā profesionāļa uzraudzībā, lai izvairītos no traumām vai pat nāves. Pat vispieredzējušākajiem ledus peldētājiem aukstā ūdens iegremdēšana rada nāves risku.

Aukstā ūdens iegremdēšanas simptomi atbilstoši ķermeņa temperatūrai (3. tabula).
 

Urīnceļu infekcija

Ik gadu urīnceļu infekcija (UCI) ir iemesls gandrīz 10 miljonu vizītēm pie ārsta. UCI rodas, kad baktērijas nokļūst urīnā un pārvietojas līdz urīnpūslim, izraisot cistītu, vai tālāk līdz nierēm, izraisot pielonefrītu vai nieru abscesu, vai arī vīriešiem uz prostatu un sēkliniekiem, izraisot prostatītu vai orhītu. Sievietes ar UCI slimo četras reizes biežāk kā vīrieši, jo sievietēm ir daudz īsāks urīnizvadkanāls (skat. zīmējumu par anatomiskām atšķirībām).

Aukstums kā tāds vai ziemas peldēšana pati par sevi nav UCI cēlonis, taču ķermeņa temperatūras pazemināšanās provocē hroniskas jeb “guļošas” infekcijas paasināšanos, sevišķi personām ar citām hroniskām kaitēm kā, piemēram, cukura diabēts. Šī iemesla dēļ visiem ziemas peldēšanās piekritējiem ir nepieciešama regulāra veselības pārbaude un ziemas periodā arī regulāra urīna analīžu nodošana, lai izslēgtu “guļošu” UCI, kurai nav specifisku simptomu. Gadījumā, ja ir paradījušies kādi no UCI simptomiem, ir jāpārtrauc ziemas peldēšana un nekavējoties jāgriežas pēc palīdzas pie veselības aprūpes speciālista (ģimenes ārsts, urologs, ginekologs). Svarīgi ievērot UCI profilaktiskos pasākumus (4. tabula).