Vai jāsatraucas par sarkaniem vaigiem?

Pietvīkuši vaigi filmās uzbur romantizētu priekšstatu – tie saistās ar kautrīgas personas jūtu izrādīšanu, tomēr dzīvē sarkani vaigi cilvēkam var sagādāt ne mazums raižu.

Sārtums var parādīties garās ziemas pastaigās, kad ķermenis mēģina sasildīt auksto gaisu un asinsvadi paplašinās, lai ļautu asinīm ātrāk pieplūst sejai. Tāpat gadās nosarkt situācijās, kas izraisa kaunu vai satraukumu. Par minētajiem piemēriem lielākoties nevajadzētu satraukties, jo āda atgūst normālu toni, iekams cilvēks nonāk normālā istabas temperatūrā vai ierastajā psihoemocionālajā stāvoklī.

“Tomēr ilgstošs piesarkums nav norma. Tā ir indikācija, ka jāvēršas pie ģimenes ārsta vai dermatologa,” norāda farmaceite.

Sertificētā farmaceite nosauc piecus biežākos cēloņus sarkaniem vaigiem, vienlaikus uzsverot, ka šo problēmu ārsti lielākoties veiksmīgi atrisina, piemeklējot katram pacientam individuālu terapiju vai ārstēšanas metodi.

1. Rozācija

Parasti diagnozi nosaka ārsts, kurš iesaka atbilstošu terapiju un ārstēšanas kursu. Rozācija var izpausties vieglā formā, bet var norisināties ļoti smagi, tamdēļ noteikti būtu jākonsultējas ar dermatologu vai ģimenes ārstu. Sākumā simptomi izpaužas viegli – kā sarkšana vai pietvīkums. Vēlāk, ja slimība progresē, sārtums vaigos un uz deguna var kļūt pastāvīgs un nepazust, āda var sabiezēt, kļūt nevienmērīga un raupja ar sarkaniem mezgliņiem, asinsvadu zīmējumu. Rozācijas gadījumā asinsvadi paplašinās, ļaujot sejā ieplūst vairāk asiņu. Sākumā kapilāri spēj ieņemt iepriekšējo stāvokli, bet vēlākā slimības stadijā tie paliek paplašināti un vairs nesaraujas, tādēļ var būt saskatāmas asinsvadu stīdziņas, pietūkuši, sarkani plakstiņi vai deguns, kā arī izsitumi, kas atgādina akni. Rozācijas cēloņi nav precizēti, bet ir vairāki  faktori, kuri ietekmē slimības attīstību. Liela nozīme ir iedzimtībai, ādas jutīgumam pret temperatūras svārstībām (ziemā – auksts gaiss, vējš, vasarā – karsta temperatūra). Tāpat asinsvadu stāvokli nelabvēlīgi ietekmē UV starojums, pirtis un karstas vannas, ass, pikants vai marinēts ēdiens, karsti ēdieni un dzērieni. Arī alkohols veicina kapilāru sieniņu paplašināšanos. Dažādas saslimšanas (augsts asinsspiediens, hroniski iekaisumi kuņģa un zarnu traktā) arī ir rozāciju veicinoši faktori.

Iespējamie risinājumi:

• Ikdienā ieteicama sejas attīrīšana ar saudzīgu kopšanas līdzekli, noskalojot ar remdenu ūdeni un viegli, maigi nosusinot ādu tīrā, mīkstā dvielī. Piemērotākos līdzekļus ieteiks dermatologs vai sertificēts kosmetologs.
• Vēlams izvairīties no mehānisko un ķīmisko skrubju lietošanas.
• Rekomendējama kopjošā kosmētika ar mitrinošiem komponentiem, vitamīniem K vai C, kas stiprina kapilārus. Ieteicams lietot kosmētiskos līdzekļus, kas paredzēti ādai ar rozāciju.
• Ieteicama izvairīšanās no augstas gaisa temperatūras, alkohola vai pārlieku asa ēdiena.
• Pirms došanās saulē ir vēlama SPF 30 (vai vēlākā stadijā SPF 50+) sauļošanās līdzekļa lietošana un platmales nēsāšana, kā arī biežāka uzturēšanās ēnā.
• Aukstajā gada periodā pirms iziešanas ārā vajadzētu kopt ādu ar speciāliem ziemas vai barojošiem krēmiem.
• Lai maskētu apsārtumu vai redzamos asinsvadus, iespējams lietot zaļas krāsas konsīleri vai speciālus pūderus ar zaļu pigmentu, kas nomaskē ādas sārto toni.
• Atsevišķos gadījumos ārsts var ieteikt ziedes vai citas zāles, tomēr ilgtermiņa rezultātu var sniegt lāzerterapija.

2. Pinnes jeb akne 

Visbiežāk sastopamā ādas problēma, it sevišķi – jaunai, nenobriedušai ādai. Iemesls ir aizsprostotas poras. Netīrumi rada ideālu mājvietu baktērijām, kas strauji vairojas un liek porām uzbriest, radot ādā iekaisuma procesus.

Iespējamie risinājumi:

• Neaiztikt un nepieskarties sejai, nespaidīt pūtītes – var izveidoties rētas.
• Ikdienā vēlams mazgāt seju ar siltu ūdeni un saudzīgām, sejai piemērotām ziepēm vai putām, geliem un tīrīt ādu ar maigām kustībām, neberzējot.
• Vajadzētu izvairīties no abrazīvu sejas kopšanas līdzekļu, kā arī spirtu saturošu toniku lietošanas, tie var vēl vairāk sakairināt jau tā jutīgo, iekaisušo ādu.
• Kamēr āda iekaisusi un ļoti jutīga, ieteicams izvairīties no skrubju lietošanas, labāk būtu izmantot attīrošas maskas.
• Ikdienas kopšanai vēlams izvēlēties ādas tipam (taukaina, sausa, jutīga vai kombinēta āda) atbilstošus krēmus vai gelus.
• Ieteicams izvairīties no tiešiem saules stariem un lietot sauļošanās krēmu, kas nav eļļains un neaizsprosto poras.

Pašrocīgi pielietotas metodes ar abrazīviem skrubjiem, spirtu vai skābi saturošiem līdzekļiem var situāciju pasliktināt un paildzināt atlabšanas gaitu. Nopietnu sejas ādas problēmu gadījumā vienmēr jākonsultējas ar veselības aprūpes speciālistu.

3. Karstuma uzplūdi. 

Aptuveni 80 % sieviešu menopauzes laikā izjūt karstuma viļņus, kas ilgst vienu līdz piecas minūtes. Šajā laikā seja var palikt sārta vai sarkana, citi uzplaiksnījuma simptomi ir pēkšņa siltuma sajūta sejā un ķermenī, ātra sirdsdarbība, svīšana u.c. Tikai ārsts var noteikt, vai sarkšanu izraisa estrogēna hormonu krišanās vai problēma saistāma ar nervu sistēmas darbību.

Iespējamie risinājumi:

• Izvairīšanās no karsta gaisa (pirtī, dušā u.tml.).
• Kaitīgo ieradumu – smēķēšanas un alkohola lietošanas – atmešana.
• Kafijas (t.i., kofeīna) un šokolādes uzņemšanas samazināšana.
• Veselīgs un sabalansēts uzturs, minimizējot asu produktu patēriņu.
• Regulāras, aktīvas pastaigas, kustēšanās vai sportošana kaut 30 minūtes dienā.
• Ķermeņa un sejas masāžas.
• Dabas vielu preparāti, kas mazina menopauzes izraisīto simptomu intensitāti.
• Pēc ārsta norādījumiem var tikt pielietota hormonu terapija ar estrogēnu vai estrogēnu-progesteronu kombinēto terapiju. Dažkārt ārstēšanai izmanto arī antidepresantus. Tomēr konkrētu risinājumu varēs ieteikt ģimenes ārsts vai ginekologs.

4. Reakcija uz alkoholu. 

Alkohols ir viena no vielām, kura reflektori paplašina asinsvadus, tajā skaitā tos, kas atrodas sejas ādā. Ja alkoholu lieto bieži un daudz, tas izmaina asinsvadu elastību, tie paliek paplašināti un kļūst redzami sejas ādā. Tā kļūst zilgansārta, uztūkusi. Sevišķi to jūt jutīgu un gaišu ādu īpašnieki, papildus sarkaniem vaigiem var būt arī tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, ātra elpošana, paātrināta sirdsdarbība vai zems asinsspiediens. Šo stāvokli sauc par alkohola nepanesību, un tas liecina par organisma saindēšanos.

Iespējamais risinājums:

• Alkohola patēriņa samazināšana.

5. Reakcija uz zālēm. 

Dažiem medikamentiem, piemēram, sirds, asinsvadu slimību ārstēšanai, blakne ir apsārtuši vaigi, kā arī apsārtums uz kakla un pat visas ķermeņa augšdaļas. Citos gadījumos sārtumu provocē histamīns, viela, kas organismā izdalās kā imūnsistēmas reakcija uz zālēm (tā saucamā – alerģija). Citi simptomi var būt izsitumi uz ādas, nieze, nātrene, grūtības elpot vai reibonis.

Iespējamais risinājums:

• Ja apsārtums traucē vai papildus ir citi simptomi, jākonsultējas ar savu veselības aprūpes speciālistu, kurš noteiks, vai izrakstītajām zālēm iespējama alternatīva – vai tās iespējams nomainīt.

Sarkani vaigi var šķist tikai estētiska problēma, tomēr tie var signalizēt, ka nepieciešamas papildu rūpes par seju un ķermeni. Jāuzsver, ka katrs gadījums ir individuāls un kas der vienam, neder citam. Jebkurā gadījumā ieteicama konsultācija pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs kopējo veselības stāvokli un rekomendēs piemērotākos risinājumus.