Kā zināt, vai nedraud insults?

Precīzai kakla un galvas asinsvadu stāvokļa (to sieniņu biezuma, kā arī diametra, asins plūsmas virziena un ātruma) izvērtēšanai lieto duplekso doplerogrāfiju – nekaitīgu un ātru ultrasonogrāfijas metodi. Tās laikā nav arī nepieciešama kontrastvielas ievade, tāpēc to droši var izmantot gan nieru mazspējas slimniekiem, gan grūtniecēm. Tieši ar ultrasonogrāfijas metodi sāk insulta riska izvērtēšanu.
 

Bieži vien cilvēkiem ar būtiskiem asinsvadu sašaurinājumiem nav nekādu sūdzību. Tādēļ izmeklējums ir īpaši vēlams, ja ir paaugstināts holesterīna un glikozes līmenis asinīs, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, ja uz abām rokām spiediens atšķiras vairāk nekā par 15–20 mm Hg, cukura diabēta pacientiem.

Insulta draudus rada ne tikai būtiski asinsvada sašaurinājumi, piemēram, virs 70 % no asinsvada lūmena. Nereti aterosklerotiskās plātnītes jeb pangas ir nelielas, bet mīkstas, tas ir, nestabilas, tādas var atrauties no asinsvada sieniņas un radīt trombus, un to arī iespējams izvērtēt doplerogrāfijā. Nestabilās pangas stabilizē medikamenti. Tad atkārtota pārbaude vajadzīga pēc 3–6 mēnešiem vai viena gada.
 

Ja ir būtiski sašaurināti asinsvadi, būs nepieciešami papildu izmeklējumi – vai nu datortomogrāfija, vai magnētiskās rezonanses angiogrāfija. Tas ļaus asinsvadu ķirurgam izvērtēt, vai ir nepieciešama operatīva korekcija. Ārsts šos izmeklējumus var arī nozīmēt, ja kādu iemeslu dēļ dupleksajā doplerogrāfijā asinsvads nav labi apskatāms, ja ir aizdomas par smadzeņu asinsvadu paplašinājumu jeb aneirismu, kā arī plīsumu.

Pēkšņi attīstījušies redzes traucējumi, galvassāpes un reiboņi var liecināt par asinsvadu sieniņas plīsumu un draudošu vai attīstījušos insultu. Galvas un kakla traumas, autoavārijas var provocēt asinsvadu sieniņas plīsumus, ko, laikus atklājot un lietojot pareizos medikamentus, var veiksmīgi ārstēt, izvairoties no insulta.