Kas ir pavasara depresija un kā tā izpaužas?

Kas tieši notiek cilvēka organismā, un kāpēc tik cerīgās ziemas beigas citiem sagādā veselības problēmas, skaidro RigaBrain.com garīgās veselības eksperti. 

Iespējams, daudz biežāk esam dzirdējuši par rudens depresiju, kad pēc  vasaras pilnbrieda, vērojot dabu gatavojamies ziemai, cilvēkā “iezogas”  nostalģiskas izjūtas, kas varētu būt pamats zināmām pārdomām par dzīvi  un tās ciklu. Samazinās arī D vitamīna deva, ko dabiski iegūstam no  saules un kas, iestājoties rudenim, vairs nav tik izteikta.

Runājot par pavasari, arī šajā gadalaikā ir iespējams pēkšņi sākt  izjust hroniski sliktu garastāvokli, apātiju, skumjas, vienaldzību pret  dzīvē notiekošām situācijām un citus šiem līdzvērtīgus stāvokļus. Ar  dabā notiekošo vārdu savienojumu „pavasara depresija” sākotnēji ir grūti  saistīt – daba mostas, plaukst un zaļo. Tomēr psihologi norāda, ka  pavasarī – pārmaiņu periodā dabā – cilvēka organismā nereti ir  nepieciešamo vitamīnu deficīts, jo pagājušā vasarā uzkrātās rezerves ir  iztērētas, pārlaižot ziemu.
 

Vairumā gadījumu sezonālās depresijas periodi ir daudz izteiktāki sievietēm, tomēr var būt novērojami arī vīriešiem.

Līdz ar to ķermenis zināmā mērā ir  novājināts, var būt raksturīgas gluži fiziskas sāpes, savilkums un  diskomforts, un zinot, ka fizisko pusi nevaram skatīt atrauti no  mentālās un emocionālās, arī garastāvoklis tiek skarts tiešā veidā un  reizēm – ne pārāk patīkamā veidā. Turklāt jūtami pieaugošā saules aktivitāte rada izmaiņas hormonālajā sistēmā, arī tas var būt vismaz daļējs depresijas cēlonis.

Pavasara depresija Latvijā

Grūti komentēt, jo šajā ziņā nav pieejami statistikas rādītāji, tomēr  zinot, ka Latvija ir valsts, kur visu četru gadalaiku robežas ir  strikti nodalītas, pieņemu, ka pavasara depresija varētu būt gana bieža  parādība arī mūsu valsts iedzīvotāju lokā.

Balstoties uz vispārīgiem datiem, 2011. gadā veiktā pētījumā  noskaidrots, ka ar depresiju biežāk saslimst cilvēki  augsti attīstītās  pasaules valstīs, apmēram 15% no populācijas, kur ienākumu līmenis  iedzīvotājiem ir salīdzinoši augsts, savukārt,  valstīs ar zemu ienākumu  līmeni saslimstība iespējama 11% no populācijas (Watts, 2011). Līdz ar  to varam izdarīt hipotētisku pieņēmumu, ka Latvija varētu būt šiem  rādītājiem kaut kur pa vidu.

Kā cīnīties ar pavasara depresiju?

Pirmkārt, pavasarī ir jo īpaši svarīgi uzņemt pilnvērtīgu un uzturvielām bagātu pārtiku.

Otrkārt, būtu ieteicams regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm,  jo, kā zināms, fiziska slodze veicina endorfīna (labsajūtas hormona)  izdalīšanos, kas „tīri” bioloģiski rada vēlmi būt priecīgam un  apmierinātam ar dzīvi.

Treškārt, mēs zinām, ka nekas nenotiek bez iemesla. Lai būtu kontaktā  ar savām emocijām un spētu tās mainīt, ir jāsaprot, kādēļ tās radušās.  Depresijas patiesā mērķa atzīšana var palīdzēt atklāt savu sāpīgo  emociju sakni un produktīvi atrisināt savas problēmas.

Ceturtkārt, aicinājums ikvienam – iesaistieties sociālos kontaktos!  Ir zinātniski pierādīts, ka tas palīdz mazināt depresīvas domas.
 

Arī kvalitatīvs miegs var kļūt par preventīvu līdzekli pret  depresiju. Optimālai funkcionēšanai diennaktī ieteicams gulēt vidēji  septiņas līdz astoņas stundas.

Jāatceras, ka katrs notikums dabā ir neitrāls. Pozitīvu vai negatīvu  to padarām mēs, „izlaižot” šo notikumu caur savas pieredzes un  attieksmes prizmu. Ja domāsim, ka nekas nevar palīdzēt atbrīvoties no  depresijas, tad jārēķinās, ka nostiprināsim sevī šo depresīvo  noskaņojumu. Jo  vairāk attīstīsim sevī prieka un pateicības izjūtas, jo  vairāk radīsim sevī spēku. Iespējams, sākotnēji tas būs jāpanāk  mākslīgi, tomēr arī tas var strādāt, jo smadzenes neatšķir, piemēram,  īstu smaidu no „mākslīga” – tās atpazīst identisku modeli sejas mīmikā  un izdala endorfīnu. Tādēļ secinājums – jo biežāk smaidīsim, jo  laimīgāki būsim.

Vēl vērts atcerēties, ka cilvēkiem ar vainas sajūtu ir aktīvi tie  paši smadzeņu reģioni, kuri aktivizējas cilvēkiem ar depresiju.  Iespējams, sākotnēji jāatbrīvojas no vainas sajūtas.
 

Meditācija mūsdienās, liekas, ir universāls līdzeklis negatīvo afektu  (jeb emociju) mazināšanai. Tā ļoti labi var noderēt arī depresīvu domu  novēršanā.