Kādi vitamīni jālieto pavasarī?

Pavasaris intuitīvi saistās ar sauli, pirmajiem zaļumiem un veselīgumu kā tādu. Taču pēc tumšā rudens un garās ziemas tieši pavasaris ir arī veselības ziņā izaicinošākais periods – laikapstākļi vēl nebūt nelutina un ir mānīgi, visas vasarā uzņemtās rezerves jau iztērētas un ziemas miegs arī kaut kā pārlaists. Viens no veidiem, kā var mēģināt sev palīdzēt – iekļaut savā ēdienkartē nedaudz vairāk vitamīnu, lai pietiktu spēka un enerģijas sagaidīt vasaru ar visiem tās labumiem, jo vitamīni piedalās neskaitāmos procesos organismā.
Pirmais, kas jāatceras – sabalansēts un daudzveidīgs uzturs, kurā ir pārstāvētas visdažādākās produktu grupas, pilnā mērā spēj nodrošināt visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas.

FOTO: Freerangestock.com

Pirmais, kas jāatceras – sabalansēts un daudzveidīgs uzturs, kurā ir pārstāvētas visdažādākās produktu grupas, pilnā mērā spēj nodrošināt visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas.

 

Kādus vitamīnus pavasarī derētu uzņemt papildus?

Pirmais, kas jāatceras – sabalansēts un daudzveidīgs uzturs, kurā ir pārstāvētas visdažādākās produktu grupas, pilnā mērā spēj nodrošināt visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, un papildu vitamīni nav jāuzņem. Ja ir novērojams deficīts, pirmkārt, to precīzi var konstatēt tikai ar analīzēm, otrkārt – jāskatās, vai nav kādi nopietnāki veselības sarežģījumi, kas kavē nepieciešamo vielu uzņemšanu ar pārtiku.


Atgriežoties pie vitamīniem. Ko cilvēkam vajag? Ieteicams ir pievērsties visiem vitamīnu burtiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgas organisma funkcijas.

 

Foto: Freerangestock.com

 

A vitamīns

Funkcija: nodrošina normālu dzelzs vielmaiņu, gādā par ādas un gļotādu veselību, palīdz uzturēt redzi, veicina imūnsistēmas darbību, piedalās šūnu specializācijas procesos.

Nepieciešamā diennakts deva: pieaugušajiem ieteicamā diennakts deva ir 700 µg sievietēm un 600 µg vīriešiem.

Atrodams: sierā, olās, treknās zivīs, pienā, jogurtā, aknās. Organisms var veidot A vitamīna rezerves vēlākai lietošanai.

 

B vitamīns (tiamīns, riboflavīns, niacīns, biotīns, B6, folskābe, B12)

Funkcija: palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicina normālas nervus sistēmas darbību un normālas psiholoģiskās funkcijas, palīdz uzturēt ādas un gļotādu veselību, veicina sarkano asinsķermenīšu būšanu normālā stāvoklī, palīdz samazināt nogurumu un nespēku, aizsargā šūnas pret oksidatīvo stresu.

Nepieciešamā diennakts deva: atkarīgs no vitamīna tipa, organismā tas netiek uzkrāts, tādēļ jāuzņem ar pārtiku ik dienas.

Atrodams: pākšaugi, svaigi augļi, aknas, pilngraudu maize, rieksti, piens, olas, sēnes, zivis.

 

C vitamīns

Funkcija: veicina imūnsistēmas darbību, nodrošina normālu kolagēna veidošanos, nodrošina normālu nervu sistēmas darbību, veicina normālas psiholoģiskās funkcijas, palīdz mazināt nogurumu un nespēju, uzlabo dzelzs uzsūkšanos, palīdz atjaunot E vitamīna reducēto formu.

Nepieciešamā diennakts deva: ap 40 mg dienā, to nepieciešams uzņemt katru dienu.

Reklāma
Reklāma

Atrodams: augļos, dārzeņos.

 

D vitamīns

Funkcija: veicina kalcija un fosfora normālu uzsūkšanos, palīdz uzturēt normālu muskuļu darbību, veicina normālu imūnsistēmas darbību, nepieciešams šūnu dalīšanās procesam.

Nepieciešamā diennakts deva: pieaugušajiem nepieciešami ap 10 mikrogramiem dienā jeb 400 SV.

Atrodams: veidojas ādā saules gaismas ietekmē, treknās zivīs, sarkanajā gaļā, aknās, olas dzeltenumā.

 

Magnijs

Funkcija: palīdz samazināt nogurumu un nespēku, veicina elektrolītu līdzsvaru, palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicina normālu nervu sistēmas darbību, veicina normālu muskuļu darbību, sekmē normālu olbaltumvielu sintēzi, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, veicina normālas psiholoģiskās funkcijas.

Nepieciešamā diennakts deva: ap 300 mg.

Atrodama: spināti, rieksti, pilngraudu maize.

 

Dzelzs

Funkcija: veicina normālas prāta funkcijas, palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicina sarkano asinsķermenīšu un hemoglobīna normālu veidošanos, veicina normālu skābekļa transportēšanu organismā, veicina normālu imūnsistēmas darbību, palīdz samazināt nogurumu un nespēku, piedalās šūnu dalīšanās procesā.

Nepieciešamā diennakts deva: ap 9 mg vīriešiem un 15 mg sievietēm.

Atrodams: aknas, sarkanā gaļa, pākšaugi, rieksti, žāvēti augļi, sojas milti.

 

Zivju eļļa (ALA, EPA un DHA)

Funkcija: palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs, veicina normālu sirds darbību, palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību, palīdz uzturēt normālu redzi.

Nepieciešamā diennakts deva: vienkāršoti – ieteicams divas reizes nedēļā maltītē iekļaut treknas zivis, tādējādi tiek nodrošināts nepieciešamais omega taukskābju daudzums.

Atrodams: zivīs, riekstos, pākšaugos.

 

Internetaptieka.lv plašā klāstā piedāvā visus šos vitamīnus dažādu formu uztura bagātinātāju veidā. Ja ir sūdzības par veselības stāvokli, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Un atcerieties – uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.