Kas tā tāda – nekārtīga vēdera izeja? jeb Problēmas gremošanas trakta darbībā var izraisīt arī pārslimots Covid-19

“Par nekārtīgu vēdera izeju varam runāt tad, ja vēdera izejas tendencei nav skaidri iezīmēta virziena – caurejas mijas ar aizcietējumiem, caureja vai aizcietējums – ar normālu vēdera izeju, turklāt ir pilnībā izjaukta vēdera izejas regularitāte – nevar paredzēt, kad un ko sagaidīt. Ir arī papildu faktori, kas var ietekmēt par labu vai par sliktu kādai parādībai, piemēram, diētas kļūdas, šķiedrvielu trūkums, alkohola, treknas pārtikas lietošana. Tie ir kairinātāji, kas stimulē zarnu darbību uz to vai citu pusi. Taču svarīgākais – jebkura šāda zarnu darbības izpausme ierobežo cilvēka aktivitāti un mazina dzīves kvalitāti,” teic profesors Aleksejs Derovs, gastroenterologs Veselības centru apvienībā. 

Kas ierosina nekārtīgu vēdera izeju? 

Profesors uzsver, cik svarīgi ir saprast nekārtīgas zarnu darbības iemeslu: “Gastroenterologam jānoskaidro, vai pie vainas ir kāda precizēta organiska patoloģija – piemēram, iekaisīgas izmaiņas zarnā, vai arī to izraisa fona slimība – vairogdziedzera problēmas, cukura diabēts, kāda neiroloģiska kaite vai cita slimība. Ārstēts patiesais iemesls var labvēlīgi ietekmēt arī zarnu darbību.” 

Nekārtīgu vēdera izeju mēdz izraisīt arī funkcionāli traucējumi. “Šajā gadījumā pacients ir vispusīgi jāizmeklē, jo, diagnosticējot funkcionālus traucējumus, svarīgi nepalaist garām kādu organisku patoloģiju, piemēram, onkoloģiskus procesus,” brīdina Aleksejs Derovs.  

Funkcionālu traucējumu gadījumā nav organisku izmaiņu zarnās, taču zarnu funkcija ir izjaukta un to darbība – haotiska. 

“Nekādā gadījuma nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos, apmainīties ar receptēm ar draugiem, kolēģiem, paziņām. Nepieciešama gastroenterologa konsultācija un izmeklēšanas plāns. Tajā varētu ietilpt:

• specifiskas asins analīzes, kas palīdz diferencēt konkrētas patoloģijas;
• vēdera dobuma ultrasonogrāfija;
• fēču uzsējums uz patogēnām baktērijām, kā arī citi parametri (piemēram, kalprotektīns);
• kolonoskopija.

Bieži vien cilvēki, kam ir šāda problēma, cenšas pielāgot savu dzīvesveidu, uzturu un problēma mēdz izsīkst. Taču dažiem tā turpinās gadiem. 

Ko var atklāt izmeklējumi?

Pēc izmeklēšanas veikšanas saskaņā ar sastādīto plānu ārsts pieņem lēmumu, kas ir pie vainas – organiskie  vai funkcionālie traucējumi (diskoordinēta zarnu darbība, kairinātu zarnu sindroms utt.). “Taču, ja ir nekārtīga vēdera izeja un turklāt vēl tā saucamie sarkanā karoga simptomi – asiņošana no gremošanas trakta, dzelzs deficīta anēmija, sataustāmi veidojumi vēderā, neizskaidrojams svara zudums u.c., tad pacients ir īpaši rūpīgi un vispusīgi jāizmeklē – šos simptomus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības,” teic profesors un piebilst, ka funkcionālas kaites palaidējmehānisms mēdz būt, piemēram, pārciesta zarnu infekcija vai jebkāda cita infekcija, ārstēšana ar dažādiem medikamentiem, tai skaitā, ar antibiotikām, izjaukta zarnu mikroflora.” 

Nereti ārstam nebūt nav viegli izurbties cauri daudziem simptomiem, jo jāvērtē viss kopumā. Profesors uzsver: “Ārstē nevis slimību, bet pacientu, tāpēc jāņem vērā viss, kas ir anamnēzē – pacienta stāvoklis, sūdzības, esošās un bijušās slimības.”

Funkcionāls vēdera izejas nekārtīgums var būt īslaicīgs vai arī ieilgt. “Bieži vien cilvēki, kam ir šāda problēma, cenšas pielāgot savu dzīvesveidu, uzturu un problēma mēdz izsīkst. Taču dažiem tā turpinās gadiem. Piemēram, kairinātas zarnas sindroms ir hroniska funkcionāla patoloģija ar tendenci uz periodisku remisiju un periodisku saasinājumu. Ir arī papildus faktori, kas var stāvokli pasliktināt – gan nepiemērota diēta, gan arī sadzīves stress, dzīvesveids, lietotie medikamenti.” 

Zarnas un Covid-19

Problēmas gremošanas trakta darbībā var izraisīt arī pārslimots Covid-19, turklāt nebūt nav svarīgi, cik smagā formā šī slimība ir bijusi. “Iespējams, tai bija simptomātiska gaita tikai dažas dienas un pēc tam sākās zarnu darbības problēmas. Protams, lai organisms nomierinātos ir vajadzīgs laiks, taču dažkārt tam vajag arī papildspēkus – medikamentus un rehabilitāciju.”

Nevajag labot, ja viss labi darbojas 

Profesors atzīst, ka cilvēki bieži vien iejaucas savā organismā, gribēdami uzlabot kādu tā funkciju. “Parasti šie cilvēki vēl nav pacienti. Viņi tikai ļoti vēlas, lai kāda organisma sistēma strādā vēl labāk un lielām porcijām uzņem dažādus vitamīnus un dīvainus uztura bagātinātājus, kas  var radīt arī zarnu darbības problēmas. Šo produktu klāsts ir milzīgs, pieejams arī internetā, un izcelsme nereti ir nesaprotama. Izvēloties uztura bagātinātājus jābūt piesardzīgiem – nevajag iejaukties savā organismā, ja tas darbojas normāli!”

Kad noteikti jādodas pie ārsta?

• Ja redzami sarkanā karoga simptomi.
• Ja nekārtīga vēdera izeja (speciāli to neprovocējot) ir ilgāk par 7-10 dienām.
• Ja bez nekārtīgas vēdera izejas ir arī citi simptomi – temperatūra, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana.

Izmeklējumi  zarnu veselības kontrolei

Zarnu veselība prasa zināmu uzmanību un ieguldījumu. “Jāpatur prāta, ka cilvēkiem, kuri vecāki par 45 gadiem, reizi piecos gados būtu profilaktiski jāveic kolonoskopijas izmeklējums, lai pārbaudītu, vai zarnās nav iekaisuma, vai neveidojas audzējs. Ja, kolonoskopijas laikā tiek atrast, piemēram, polips, tad neskatoties uz to, ka to noņem un veic histoloģisku pārbaudi, kolonoskopija būs jāatkārto jau pēc gada.”  

Valsts apmaksātā zarnu vēža skrīninga programma ir laba kaut vai tikai tādēļ, ka mudina pievērst pastiprinātu uzmanību savai veselībai. “Tiesa, šis skrīnings fokusējas uz audzēju. Bet! Ja arī tests neuzrāda slēptās asinis, tas nenozīmē, ka audzēja zarnās noteikti nav. Un pretēji – ja slēptās asinis atrastas, ir jāveic kolonoskopija, kas apstiprināt audzēja esamību vai arī atklāt citu problēmu, kā dēļ slēpto asiņu tests uzrādījis pozitīvu rezultātu. Ja vien ir iespēja, noderīgāk tomēr būtu uzreiz veikt kolonoskopiju,” iesaka gastroenterologs. 

Kā sakārtot nekārtīgās zarnas?

Neatkarīgi no tā, kādu nekārtīgas vēdera izejas iemeslu ārsts ir atklājis, visos gadījumos par labu nāks piemērota diēta. Tiesa, daudz lielāka nozīme uzturam būs tad, ja atklāta funkcionāla problēma, nekā tad, ja runa ir par slimības organisku izcelsmi. 

“Diēta ir jāpielāgo konkrētam gadījuma. Ja galvenokārt ir caurejas un cilvēks ietur šķiedrvielām bagātu diētu, ēd daudz svaigu augļu un dārzeņu, viņam būs vēl sliktāk – caureja kļūs par smagu ikdienu. Savukārt, ja problēma ir aizcietējums, būtu jāatturas no produktiem, kas to pastiprina – miltu ēdieniem, konditorejas izstrādājumiem, rīsiem. Pretējā gadījumā aizcietējumi kļūs aizvien nopietnāki. Jācenšas izvairīties no papildu kairinātājiem – saldinātiem dzērieniem, saldumiem,” skaidro gastroenterologs un piebilst, ka diētas nianses katram pacientam ārsts noteiks individuāli. Piemēram, ja ir laktozes nepanesība, svarīgi saprast, kādu tieši laktozes devu organisms var panest – kādam tā būs tikai viena karote piena, bet cits var izdzert glāzi un tikai pie otrās sāksies sūdzības. Pastāv iespēja, ka sūdzības provocē celiakija jeb glutēnu saturošu produktu nepanesība. Tādā gadījumā problēmai ar vēdera izeju ir organiska izcelsme. 

“Rūpīgi jāizvērtē arī medikamenti, ko pacients lieto, lai ārstētu citas slimības, jo nereti tieši zāles provocē izmaiņas zarnu trakta darbībā.”  

Un kā ar profilaksi?

Nav noslēpums, ka zarnu darbību ietekmē stress. Visticamāk,  izvairīties no sadzīviskām stresa situācijām nav iespējams, taču ir noteiktas darbības gremošanas trakta labas veselības saglabāšanai, ko var veikt ikviens. 

Lūk, ko iesaka profesors Aleksejs Derovs!

• Ik dienu izdzert pietiekami daudz šķidruma.
• Neignorēt defekācijas vēlmi.
• Sabalansēt diētu, apzinot, kādus produktus organisms panes labi un kādi provocē zarnu darbības traucējumus, atceroties, ka ēdienkartei jābūt pēc iespējas daudzveidīgai.
• Neaizrauties ar kūkām, smalkmaizītēm, tortēm.
• Nelietot saldinātus dzērienus.
• Ierobežot fast food patēriņu. Veselam cilvēkam retu reizi tas ļaunumu nenodarīs, taču nedrīkst kļūt par ikdienas pārtiku, jo tad var iedzīvoties ne tikai funkcionālās, bet arī organiskās izmaiņās.
• Probiotiķus ņemt talkā tad, ja ir lietotas antibiotikas. Jāņem vērā, ka probiotiskajos produktos ir dažādi labo baktēriju celmi, tādēļ svarīgi saprast, kurā brīdī ko lietot. Zarnās dzīvo dažādas baktērijas un, piemēram, tās, kas uzturas resnajā zarnā, atšķiras no tām, kas dzīvo tievajā zarnā gan celmu ziņā, gan kvantuma ziņā.

Kādas baktērijas atrodamas probiotiskajos līdzekļos?

“Cilvēka zarnu traktā ir plaši pārstāvēta labo baktēriju sugu daudzveidība, svara izteiksmē sasniedzot pat aptuveni pus otru kilogramu. Baktēriju kompozīciju zarnās ietekmē vide, kas ir ap cilvēku, sanitārie apstākļi, personīgā higiēna, uzturs slimības un medikamenti, ko lieto,” skaidro Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa, piebilstot, ka probiotikas dažādās zarnu trakta daļās atšķiras un galvenais to pareizas darbības noteikums – būt līdzsvarā. 

“Probiotikas dažādi ietekmē kuņģa skābe, žultsskābes un spēja veidot kolonijas zarnu traktā. Lielākā daļa baktēriju atrodas tieši resnajā zarnā. Skābes dēļ kuģis ir gandrīz sterils, tomēr tajā sastopamas arī baktērijas – Streptococcus sp., Lactobacillus sp., Helicobacter pylori. Tievajā zarnā baktēriju ir vairāk tālākajā no kuņģa daļā. Tur pārstāvētas baktērijas Enterococcus sp., Peptostreptococcus sp., Porphyromonas sp., Prevotella sp. Resnajā zarnā visplašāk pārstāvēta ir mikrobioma – Bifidobacterium, Eubacterium, Fusobacterium, Clostridium, Lactobacillus, Enterococcus, Bacteroides, Enterobacteriaceae.” 

Aptiekā ir pieejami probiotiskie līdzekļi, kas satur lakto baktērijas, bifido baktērijas, rauga sēnes un prebiotiķus. “Probiotiķi ir nepieciešami, lai nodrošinātu normālu zarnu trakta darbību. To labvēlīgu ietekmi var novērot gan caurejas, gan aizcietējumu gadījumā, ja izraisītājs ir disbalans mikroflorā.
 

Antibiotiku kursa laikā var lietot raugveidīgās baktērijas Saccharomyces boulardii, jo antibiotikas nespēj tās ietekmēt, tomēr antibiotiku izraisītai caurejai tās palīdzēs gan pieaugušajiem, gan bērniem. Lietojot lakto vai bifido baktēriju probiotiķus, obligāti jāievēro starplaiks – tās nelieto vienlaikus ar antibiotikām. Nevienu no probiotiķiem nav ieteicams uzņemt ar karstu ēdienu vai dzērienu, jo baktērijas var aiziet bojā,” brīdina farmaceite.