Imunizācijas valsts padome: vilinājums vienkāršotā veidā salīdzināt vakcīnas ir saprotams, taču ir zinātniski nepamatots un aplams

Populāru mītu vienkāršota atspoguļošana medijos var nodarīt milzīgu kaitējumu sabiedrības vakcinācijas procesam un apdraud Latvijas izkļūšanu no Covid-19 krīzes. Vienkārši antivielu daudzumu mērījumi pirms un pēc vakcinācijas ir zinātniski nepamatota pieeja un nedrīkst tikt izmantoti vakcīnu efektivitātes un iedarbīguma salīdzināšanā.
 

Antivielu daudzuma mērījumi nevar noteikt Covid-19 vakcīnu efektivitāti

Jānorāda, ka imunitāti organismā veido gan antivielas, gan šūnu imunitāte, un tie abi ir vienlīdz svarīgi organisma kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19. Turklāt jāuzsver, ka cilvēka imūnsistēmai piemīt atmiņas funkcija, tātad saskaroties ar vīrusu, organisms var mobilizēt aizsargmehānismus un izstrādāt jaunas antivielas un aizsargājošās šūnas. Līdz ar to vienkāršots antivielu līmeņa mērījums nevar sniegt pilnvērtīgu informāciju par vakcīnas nodrošināto aizsardzību pret slimību.

Pasaulē netiek izmantoti antivielu testi, lai mērītu imūno atbildes reakciju pēc vakcīnas vai  lai salīdzinātu vakcīnu efektivitāti. Pirmkārt, testi nav standartizēti; otrkārt, vairumam infekciju, t.sk. SARS CoV-2, nav zināms, cik tieši antivielu nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts, un, treškārt, antivielu testi nesniedz nekādu informāciju par šūnu imunitāti, kas ir ļoti būtiska daļa no imūnsistēmas tieši vīrusu infekciju gadījumā.

Imunizācijas valsts padome jau 2021. gada 19. februāri ir stingri rekomendējusi neizmantot antivielu mērījumus pirms un pēc vakcinācijas vakcīnu efektivitātes mērīšanai, jo tam nav zinātniska pamatojuma.
 

Aicinām raidījumu “Aizliegtais paņēmiens” izmantot zinātniski pamatotu pieeju un argumentus vakcinācijas komunikācijā

Mediju un sabiedrības iesaistīšanās vakcinācijas komunikācijā, tostarp rūpīga sekošana līdzi datu patiesumam un procesa caurspīdīgumam, ir veicināma un atbalstāma. Tas ir veids, kā panākt sabiedrības uzticēšanos vakcīnu drošumam un efektivitātei. Vienlaikus: vakcīnu izstrāde, to efektivitātes un iedarbīguma mērījumi ir sarežģīts, ļoti rūpīgs un apjomīgs zinātnes process. Pārāk vienkāršota pieeja vakcīnu salīdzinājumam un šķietami vienkāršu sakarību meklēšana var nodarīt graujošu kaitējumu ne tikai vienai vakcīnai, bet vakcinācijas un veselības aprūpes nozarei kopumā.

Imunizācijas valsts padome aicina mediju pārstāvjus iesaistīt komunikācijā Latvijas vadošos imunologus, infektologus, ģimenes ārstus un citus speciālistus, lai veidotu gan saprotamu, gan patiesu komunikāciju par vakcīnām.
 

Vakcīnu efektivitātes un iedarbīguma pētījumi turpinās visā pasaulē

Vakcīnu efektivitātes mērījumos tiek izšķirti divi kritēriji: iedarbīgums un efektivitāte. Iedarbīgums tiek mērīts vakcīnu pirms reģistrācijas klīniskajos pētījumos, kur tiek mērīti laboratoriski apstiprināti simptomātiski Covid-19 gadījumi, salīdzinot šādu gadījumu skaitu pētījuma dalībnieku grupā, kuri saņēma Covid-19 vakcīnu, un kontroles grupā. Visas pašlaik izmantotās vakcīnas uzrāda pietiekami augstu iedarbīgumu visās vecuma grupās, kurās tās tiek lietotas, lai novērstu galveno Covid-19 kaitējumu gan katra, cilvēkam, gan veselības aprūpei.
 

Savukārt vakcīnu efektivitāte tiek mērīta un precizēta jau pēc vakcīnu reģistrācijas, “reālās dzīves” apstākļos, gan analizējot saslimstību, gan veicot pētījumus iedzīvotāju vidū un mērot to, kā mazinās saslimstība un inficēšanās vakcinēto personu vidū un sabiedrībā kopumā. Līdzšinējie dati par Covid-19 vakcīnu efektivitāti valstīs, kur jau tiek realizēta vakcinācija plašās iedzīvotāju grupās, pārliecinoši pierāda visu Latvijā reģistrēto vakcīnu augstu efektivitāti hospitalizācijas, smagas saslimšanas novēršanā un arī slimības izplatīšanās mazināšanā.