Ar ko mazgāt augļus un dārzeņus, lai attīrītu tos no pesticīdiem?

Pētnieki no Masačūsetsas Universitātes Amerikā salīdzināja dažādas ābolu mazgāšanas metodes – noskalošanu ar ūdeni, mazgāšanu ar sodas ūdeni un speciāla mazgāšanas līdzekļa izmantošanu.
 

Pētnieki atklāja, ka pēc divu minūšu ilgas mazgāšanas vislabāk pesticīdu atliekvielas likvidēja tieši sodas ūdens. Tiesa, lai atbrīvotu augļu mizu no 80–90 % pesticīdu atliekvielu, tie ar sodas ūdeni bija jāmazgā 12–15 minūtes. Amerikā āboli katru gadu iekļūst piesārņotāko augļu un dārzeņu pirmajā desmitniekā. 2020. gadā līderes bija zemenes, seko spināti, lapu kāposti, nektarīni, tad – āboli, vīnogas un persiki, ķirši, bumbieri, tomāti, selerijas, kartupeļi un asie pipari.

Tīrākie ir avokado, saldā kukurūza, ananasi, sīpoli, papaija, zaļie zirnīši, baklažāni, sparģeļi, ziedkāposti, melones, brokoļi, sēnes un kāposti.

Latvijā audzētajos augļos un dārzeņos pesticīdu atliekvielas 2019. gadā vērtēja projekts “Ekomarķējums”. Analīzes tika veiktas lielveikalos nopirktiem Latvijā audzētiem āboliem, burkāniem un kartupeļiem.

Pesticīdu atliekvielas tika atrastas četros no pieciem kartupeļu un četros no pieciem ābolu paraugiem, turklāt ābolos – vairāku pesticīdu vienlaikus.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ziņo, ka tikai apmēram pusē augļu un dārzeņu paraugu, kas savākti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nav pesticīdu atliekvielu. Ceturtajā daļā var atrast divu vai vairāku pesticīdu atliekvielas, bet vasaras augļos – jāņogās, saldajos ķiršos, zemenēs un banānos (60 % no pārbaudītajiem paraugiem) – ir pat vesels pesticīdu kokteilis.