Bērns vasaras saulē. Vai pamats uztraukumam?

Pierādīts, ka cilvēks lielāko saules starojuma devu saņem līdz 18 gadu vecumam, un, kaut arī jaunībā saules ietekmi jūtam mazāk, tā vēlāk var atstāt nopietnu ietekmi uz veselību. Pārmērīgi liels UV starojums ir kaitīgs un var izraisīt ne tikai ādas strauju novecošanos un krāsas izmaiņas, bet, nopietnos gadījumos, pat ādas vēzi. 

Svarīgi, lai ejot ārā, bērnam ir piemērots apģērbs un cepure. 

Tāpat speciālisti saulainās dienās rekomendē gan maziem, gan lieliem lietot saules aizsargkrēmu, bet pirmajos sešos dzīves mēnešos no saules vispār būtu jāizvairās. Šajā laikā zīdaiņa āda ir visneaizsargātākā. 

Noderīgi arī zināt, ka saule ar vislielāko intensitāti spīd laikā no desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā.

Bet kā uzņemt tik ļoti svarīgo D vitamīnu, ja maksimāli cenšamies aizsargāties no pārmērīga UV starojuma? 

Senos laikos bija uzskats - ja bērns katru dienu spēlējas ārā un izdzer glāzi piena, D vitamīns tiek uzņemts pietiekošā daudzumā. Taču mūsdienās šis apgalvojums jau sen apgāzts, pie tam noskaidrots, ka lielākajai daļai bērnu un jauniešu mūsu platuma grādos trūkst šī svarīgā vitamīna pat vasarā. 

Vienkāršākais veids ir D vitamīnu lietot papildus pilienu vai bērniem tīkamo želejvitamīnu veidā. EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) dažādām vecuma grupām ir noteikusi pieļaujamās diennakts devas, kas ir pilnīgi drošas profilaktiskai D vitamīna lietošanai ilgstošā laika periodā. 

• Zīdaiņiem tās ir 1000 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna dienā;
• Bērniem no 1 līdz 10 gadu vecumam 2000 SV dienā.
   

Atsauces:

https://www.skincancer.org/blog/sun-safe-babies/

https://www.healthychildren.org/English/healthy-living/nutrition/Pages/Vitamin-D-On-the-Double.aspx

https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/2813

https://myhealth.alberta.ca/Health/aftercareinformation/pages/conditions.aspx?HwId=abq4380