Savilkti muskuļi no dārza darbiem un sportošanas? Sāpes ķermenī un taktika pareizai rīcībai

„Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte neiroloģe Veselības centru apvienībā Dace Bērziņa  sīkāk par sāpēm, kas tik raksturīgas pacientiem tieši pavasarī un vasaras sākumā, kad aizsākas aktīvāka sportošanas sezona un dārza darbu laiks.
 

Vispirms par muskuļu spazmiem

Mūsu ikdienas slodze – gan ilgstoši sēžot, gan pārstrādājoties dārzā vai strauji atsākot sporta nodarbības –  ne vienmēr ir veselīga mūsu ķermenim. Organisms pats cenšas stabilizēt mugurkaulu, tādēļ rodas muskuļu spazms, kas fiksē mugurkaulu. Diemžēl šo sāpju novēršanai parasti nepieciešams ilgāks laiks un paša cietēja lielāka iesaiste. Pretsāpju medikamenti var palīdzēt, taču lielākoties ar tiem vien nepietiek. Kakla daļā muskuļu spazms pēc lielas slodzes biežāk veidojas trapecveida muskuļos, kāpņveida muskuļos, zem lāpstiņas esošos muskuļos, stāsta „Mēness aptekas” pieaicinātā eksperte. 

• Trapecveida muskulis ir liels, plats un spēcīgs, tā piestiprināšanās vietas ir pakausis, atslēgas kauls, lāpstiņa un kakla, augšējie krūšu skriemeļi. Spazms šajā muskulī izraisa sāpes virs atslēgas kaula, virs un zem lāpstiņas, tās var izstarot pa roku. Aina ļoti atgādina pleca locītavas iekaisumu, īpaši, ja rodas arī tirpšana rokā. Kādreiz sāpes var izstarot uz pakausi, deniņiem, aiz auss, uz apakšžokli, nereti maldinot arī ārstus par iespējamu sejas trīszaru nerva bojājumu. Sāpes pastiprinās, ja galvu cenšas pagriezt uz sāpīgo pusi, tās izstaro arī uz lāpstiņu. 

• Arī kāpņveida muskuļa spazms izpaužas kā sāpes lāpstiņas iekšpusē, var radīt nespēku plecā. Kādreiz tas izraisa sāpes krūškurvja priekšpusē, kas līdzinās sirdstriekas lēkmei, ja šis muskulis savilkts kreisajā pusē.

• Zem lāpstiņas esošo muskuļu savilkums arī var atgādināt pleca locītavas bojājumu, jo sāpju dēļ pacients nevar pakustināt roku ne uz sāniem, ne aizmuguri. 

• Sāpes skaustā, kakla sānu daļā, kas izstaro no skausta līdz pat lāpstiņām, saistītas ar mugurkaula dziļo muskuļu spazmu. Nereti ir pat sataustāmi sāpīgi muskuļu savilkti mezgliņi gar mugurkaulu. 

• Ja strādāts, nesot smagumu izstieptās rokās, tas ilgstoši turēts vai celts uz augšu, sāpes mugurā starp lāpstiņām var rasties platā muguras muskuļa sasprindzinājuma dēļ. 

• Jostas daļā muskuļu spazms vērojams tieši gar mugurkaulu bojājuma pusē, bieži gan abpusēji, bet asimetriski. Aptaustot muguru, savilktā muskulī var sajust gan pretestību, gan dažreiz pat stingrus un sāpīgus kamoliņus vai joslas. Parasti spazms muguras dziļajos muskuļos  neizraisa sāpju izstarojumu uz kājām, taču var pastiprināt arī citas muguras patoloģijas ainu, kuras gadījumā iespējama nervu iesaistīšana. 

• Muguras lejasdaļas un sāpes muguras kakla daļā var provocēt fasešu locītavu patoloģija (fasetes ir mazas locītavas, kas atrodas starp muguras skriemeļu smailajiem izaugumiem). Šīs sāpes novēro, ja  mugurkaulam ir pārlieku liela slodze darbā, stāvot kājās vai ceļot lielus smagumus. Jau pats kairinājums fasešu locītavās var izraisīt sekundāru mugurkaula dziļo muskuļu spazmu, jo no fasetēm iestiepuma signāls informē, ka mugurkaula skriemeļu savstarpējās attiecībās ir kādas izmaiņas, ko vajadzētu piekoriģēt. 
 

Kad sāp mugura

Biežākie sāpju iemesli mugurkaula kakla daļā ir muskuļu spazmi (miofasciāls sindroms), akūts vai hronisks mugurkaula mazo locītavu (fasešu locītavu) kairinājums ar sāpju sindromu. Sāpes šajā zonā var rasties spondilozes, mugurkaula kanāla sašaurinājuma dēļ; daudz retāk to cēlonis ir disku bojājums, traumatisks bojājums, kura dēļ cietušas nervu struktūras.

Mugurkaula lejasdaļā visbiežāk sāpes izraisa fasešu locītavu patoloģija spondiloze ar spondilofītu radītiem kairinājumiem, kā arī skriemeļu un starpskriemeļu disku bojājumi. Arī jostasdaļā vērojami mugurkaula dziļo muskuļu spazmi ar sāpēm, īpaši pēc neierastas slodzes vai ilgstoša piespiedu slodzes stāvokļa. Retāk sāpes izraisa citi procesi mugurkaulā – piemēram, reimatoloģiskas saslimšanas, iekaisumi, jaunveidojumi. 

Sāpes mēdz arī izstarot
 

Mugurkaula kanāla sašaurinājums (stenoze), spondiloze ar nervu atveru sašaurinājumiem, skriemeļu un starpskriemeļu disku izmaiņas, kas rada nervu struktūru kairinājumu un/vai saspiedumu, ir sāpes, kas jūtamas ne tikai bojājuma zonā, bet izstaro arī rokās vai kājās. Mēdz būt, ka sāpes izjūt kājā vai rokā, bet pati mugura nesāp. Dažkārt tas mulsina slimnieku, tomēr atbilst patiesībai. Ja ņem vērā, ka pat bez fiziskas slodzes mugurkaula garums diennakts laikā var mainīties par 1,5 cm (no rīta garāks, vakarā īsāks), tad, cilājot smagumus, spraugas starp skriemeļiem noteikti kļūst mazākas. Samazinoties spraugai starp skriemeļiem, sašaurinās atvere, caur kuru iznāk nerva saknīte. Ja šajā vietā saknīte tiek kairināta, rodas sāpes, bet, ja saknīte tiek piespiesta, rodas jušanas traucējumi un vājums nerva inervācijas zonā ķermenī.  
 

Ļoti sāp roka

Visbiežāk to iemesls pēc lielas fiziskas piepūles ir vidusnerva saspiešana plaukstas pamatnes locītavā, karpālajā kanālā. Tā ir ierobežota telpa, kas nevar brīvi izplesties, jo no mugurpuses un sāniem to norobežo kauli, bet priekšpusē aizsargā stingra, plata saite. Kanāls ir aptuveni tik plats kā rokas īkšķis. Tajā atrodas  deviņas pirkstu  saliecējmuskuļu cīpslas un tikai viens nervs. Ilgstošas slodzes laikā pastiprinās asinsrite uz šiem muskuļiem, taču, neierastās slodzes dēļ izveidojas pietūkums muskuļu cīpslu somiņās. Tāpēc šīs cīpslas aizņem vairāk vietas nekā parasti un saspiež nervu.

Ko nozīmē sāpes plecu joslā

Regulāra pleca locītavas pārslodze var radīt pat mikrotraumas saitēs, kā arī pašas somiņas iekaisumu. Kādreiz pārslodze kļūst par saites vai muskuļu cīpslas pārrāvuma iemeslu.  Par bojājumu pleca locītavā liecina nelielas sāpes plecā, kas var būt vienlīdz jūtamas gan miera, gan kustību laikā. Sāpes izstaro no pleca lejup pa roku, tās var būt pēkšņas, asas, ceļot vai veicot satveršanas kustību. Citos gadījumos sāpes parādās naktī, dažkārt rodas pleca daļas muskuļu vājums un kustību ierobežojumi – biežāk grūtības veikt rokas kustības aiz muguras, piemēram, atliecot roku, lai uzvilktu žaketi.  
Viens no iemesliem plecu joslā ir tieši izmaiņas plecu locītavas somiņā, pie plecu locītavas piestiprinātajās muskuļu cīpslās un to somiņās. Arī šajos gadījumos pārslodze izraisījusi tūsku saitēs, cīpslās. Ja tā ir ilgstoša, rodas iekaisums (bez strutām) un vēlāk šajās saitēs un cīpslās izgulsnējas kalcijs. Rezultātā pat neliela slodze pleca locītavā izraisa sāpes, jo izveidojies apkaļķojums (kalcināts) rada papildu berzi un kairinājumu. 
Cīpslu bojājuma gadījumā sāpes parasti ir izteiktākas naktī un jūtamas noteiktā vietā – augšdelmā, kur deltveida muskulis stiprinās pie plecu kaula. Traumu vai hronisku saslimšanu rezultātā plecu kaulu locītava var pakāpeniski iet bojā, jo tiek bojāts skrimslis, kas pasargā no locītavas kaulu tiešas saskares. Skrimslim nodilstot, kauli saskaras un kustību laikā berzējas viens pret otru. Berzēšanās izraisa locītavas iekaisumu, sāpes un rezultātā – kustību ierobežojumus. 
Plecu joslas sāpju gadījumos ļoti reti ir bojāts tieši nervs vai nervu pinums.
 

Taktika sāpju novēršanai
 

Ir labi zināt, kāpēc rodas sāpes, bet daudz labāk, ja zināms, kā tās var novērst, atgādina pieaicinātā „Mēness aptiekas” eksperte neiroloģe Dace Bērziņa. 

• Pirms plānotas  neierastas fiziskās slodzes organismam varētu uzdāvināt rīta rosmi ar stiepjošajiem vingrojumiem. Tā kā slodzes ietekmē spraugas starp skriemeļiem samazinās, ir lietderīgi tās palielināt jau pirms slodzes. 

• Pabeidzot darbu, kamēr vēl nav izveidojies pamatīgs muskuļu spazms un pietūkušas mugurkaula fasešu locītavas, ļoti ieteicams pastiept mugurkaulu. Stiepšanās pamatprincips: rokas stiept uz augšu, bet papēžus uz leju. Vislabāk to darīt guļus uz muguras, taču izņēmuma kārtā var arī stāvot, pārmaiņus stiepjot vienu, tad otru  ķermeņa pusi. Jāatceras, ka svarīga ir nevis liekšanās uz sāniem, bet gan stiepšanās uz augšu.  

• Lai izvairītos no karpālā kanāla sindroma, kura iemesls ir nerva saspiešana pēc neierastas fiziskas slodzes, ļoti svarīgi ir darīt visu iespējamo, lai noņemtu tūsku. Vispirms palīdzēs plaukstas locītavas mazkustīguma (imobilizācijas) nodrošināšana. Dažreiz to panāk, izmantojot elastīgo saiti, taču daudz labāk ir lietot specifiskas ortozes, jo ar elastīgo saiti var papildus saspiest locītavu un pastiprināt nevēlamo efektu. Šajā situācijā imobilizācija jāpanāk ar masu, apjomu, lai būtu grūtāk kustināt plaukstas locītavu, nevis ar spiedienu. 

• Tūsku labi palīdz mazināt sālsūdens kompreses. Ūdenī izšķīdušā sāls lielā koncentrācija piesaista šķidrumu, mazinot šķidruma daudzumu muskuļu cīpslu somiņās. Līdzīgu efektu nodrošina spirta šķīduma (aptuveni 40%) kompreses.

Ja nepieciešama terapija

• Ja sāpes nav izdevies novērst, svarīgi atcerēties, ka pirmajās trijās dienās nevajadzētu sāpošo vietu sildīt vai karsēt, jo tas palielina tūsku bojātajā zonā. Nevajadzētu veikt masāžu, manuālo terapiju vai slinga terapiju, jo tas var pastiprināt muskuļu spazmu un sāpes. No fizikālajām procedūrām akūtā periodā palīdzēs tikai magnetoterapija, kas mazina tūsku; citas fizikālās procedūras nebūs efektīvas un var izraisīt pat pretēju efektu.  

• Kakla daļas sāpju gadījumā vēlams nēsāt mīksto apkaklīti (fiksatoru), kas ierobežo galvas kustīgumu un mazina noslogojumu, tādējādi atslābinot muskuļus. Līdzīga fiksācija lietojama arī muguras jostas un krustu daļas sāpju gadījumā. Ar šo apkaklīti vai jostu staigā akūtā perioda pirmajās 3–5 dienās, guļus stāvoklī tās noņemot (izņēmums pēc ārsta rekomendācijas ir kakla mīkstā fiksācija). Turpmākā periodā šīs fiksācijas lieto slodzes laikā. Kādreiz fiksāciju, īpaši jostasdaļas korseti, slodzes laikā iesaka lietot vairākus gadus.  

• Ja sāpju remdēšanai lietojami medikamenti, svarīgi ievērot diennaktī pieļaujamo devu un zāļu lietošanas ilgumu. Bezrecepšu medikamentam ibuprofēnam ir gan pretsāpju, gan pretiekaisuma efekts, taču, ja tas nedod vēlamo rezultātu, pievienojami vēl citi pretsāpju līdzekļi (paracetamols, citi analgētiķi). Svarīgi ņemt vērā, ka mājās jau iepriekš esošie pretiekaisuma līdzekļi (zāļu lietošanas instrukcijās tos apzīmē kā NSPL), ko ārsts kādreiz izrakstījis, lietojot kopā ar ibuprofēnu vai aspirīnu, pastiprina viens otra darbību ne tikai pozitīvā ziņā, bet arī ar izraisītajiem blakusefektiem, un var radīt citas veselības problēmas. Uzmanīgi šie pretsāpju preparāti jālieto, ja iepriekš nozīmēti medikamenti, kas šķidrina asinis. 

• Muskuļu spazma mazināšanai nepieciešamie medikamenti pieejami tikai ar recepti, taču izmisuma gadījumā, kad ārsts un recepte nav pieejama, kādreiz palīdz drotaverīns kombinācijā ar magnija preparātiem. 

• Daudz labāku pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu lietošanas efektu var sasniegt, ja papildus lieto B grupas vitamīnus. Katram B grupas vitamīnam (B1–B12) organismā ir sava funkcija, bet liela daļa no tiem piedalās nervu šķiedras mielīna veidošanā un arī nodrošina normālu vielmaiņu nervu šūnās.  

Neiroloģe Dace Bērziņa atgādina, ka pašārstējoties var ielaist arī nozīmīgākus veselības traucējumus. „Mēness aptiekas” eksperte iesaka – mīliet savu ķermeni un rūpējieties par to sadarbībā ar savu ārstu! Par zāļu lietošanu, to mijiedarbību un blakusparādībām konsultējieties ar farmaceitu!