Dermatoloģe: bērnībā iegūtie saules apdegumi palielina ādas vēža risku pat līdz 50 %

Saule sniedz D vitamīnu, dod spēku un nāk par labu nervu sistēmai, palīdz bērnam augt un vēl, un vēl – šādi argumenti dzirdēti par labu mazu bērnu turēšanai saulē. Tomēr – nē! Tiešie saules stari un neaizsargāta mazuļa āda nav savienojami jēdzieni.

Bērna āda nav pieaugušā āda

Pirmais, kas pieaugušajiem ir jāzina, ka zīdaiņa un maza bērna āda nav vēl tik nobriedusi, tā vēl tikai veidojas un fizioloģiski atšķiras no pieauguša cilvēka ādas. Atšķirībā no pieaugušo ādas bērna ādai vēl nav attīstījušies sviedru un tauku dziedzeri – tas nozīmē, ka maza bērna āda ātrāk uzkarst un ātrāk atdziest, tāpēc nespēj sevi tik labi pasargāt. Tāpat bērna ādā nav pilnīgi attīstījušies melanocīti jeb pigmenta šūnas, kuras pieaugušā vecumā darbojas kā aizsargmehānisms pret kaitīgo saules iedarbību. Tātad – ja pieaugušais pēc 15 minūšu atrašanās saulē var neko sliktu neizjust, mazam bērnam var jau veidoties ādas apdegums.

Agrāk sauļojāmies, un visi veseli 

Varētu domāt, ka agrāk cilvēki no rīta līdz vakaram skraidīja saulē un nekas ļauns nenotika. Elīna Ozola norāda: pirmkārt, agrāk nebija tik daudz zināšanu par ādas vēzi un neviens nezināja tādu diagnozi – melanoma. Cilvēki mira, īsti nenoskaidrojuši, kas ir bijis iemesls. Otrkārt, pēdējo 30 gadu laikā ozona slānis ir kļuvis gandrīz uz pusi plānāks, līdz ar to līdz mums nonāk daudz vairāk kaitīgo staru. Un treškārt, arī solāriju ēra ir pastiprinājusi melanomas izplatību. Šo faktu ietekmē ādas problēmas kļūst arvien aktuālākas.

“Bērnībā iegūtie saules apdegumi palielina ādas vēža risku vēlākā vecumā līdz pat 50 %. Tas ir ievērojami! Tas, ko mēs ar ādu izdarām bērna pirmajos dzīves gados, līdz 5, 10 un 15 gadu vecumam, atstāj lielu ietekmi uz turpmāko ādas veselību, un tas var atklāties cilvēka 40, 50 gados. Ja vecākiem ir šaubas par to, kāda ir bērna ādas veselība, ap bērna 5, 6 gadu vecumu (līdz 10 gadiem) ir vērts aiziet pie dermatologa, lai izvērtētu ādas stāvokli un saprastu, ko gaidīt no kādiem ādas veidojumiem. Ārsts dermatologs būs arī tas, kas varēs pateikt, vai bērna āda ir īpaši jāsargā no saules. Parasti bērni ar gaišiem matiem un gaišu ādu ir daudz uzņēmīgāki pret saules stariem,” nepalikt vienaldzīgiem pret bērnu ādas veselību aicina dermatoloģe.

Ieteikumi karstajām vasaras dienām

• Līdz 6 mēnešu vecumam bērnu neturēt tiešos saules staros.
• Bērnu ģērbt vieglās, gaišās, elpojošās drēbēs.
• Nodrošināt bērnam pietiekamu šķidruma uzņemšanu.
• Zīdainim piedāvāt gaisa peldes – ļaut dzīvoties bez autiņbiksītēm, bet darīt to ēnā, nepakļaujot mazuļa ādu tiešiem saules stariem.
• Vienmēr, atrodoties saulē, bērnam lietot saules aizsargkrēmu ar SPF 50.
• Galvas aizsardzībai lietot cepuri.
• Karstajās dienās izvairīties no atrašanās saulē tās intensīvākajā periodā – apmēram no pulksten 10 līdz 16.

Kā pareizi lietot saules aizsargkrēmu

• Jāizvēlas bērna ādai piemērots saules aizsargkrēms – ar SPF 50. Parasti šādi krēmi ir droši bērna ādai, nav toksiski, un norāde, ka krēms domāts bērniem (for kids), var kalpot kā atslēga, izvēloties krēmu pat zīdainim.
• Saules aizsargkrēms jāatjauno ik divas stundas.
• Ja uz krēma iepakojuma ir norādīts, ka tas ir ūdensizturīgs, tomēr pēc peldes krēms ir jāatjauno.
• Ja mazulis dodas pastaigā ratos, bet saule apspīd kājas vai rokas, ar krēmu jāsmērē arī šīs ķermeņa daļas.
• Jāņem vērā, ka arī pēcpusdienas saulē var veidoties apdegums, tāpēc laika posmā no pulksten 16 līdz 18 vajadzētu lietot saules aizsargkrēmu. Tikai pašā vakara saulē to varētu neuzziest.

Ja tomēr ādas apdegums ir iegūts, būtu vēlams ādu atvēsināt ar mitru, vēsu drānu. Var lietot arī speciāli šādiem gadījumiem domātus līdzekļus, piemēram, ar alveju vai dekspantenolu sastāvā.