Kā Latvijā mainījies alkohola patēriņš kopš pandēmijas sākuma?

Salīdzinājumā ar 2020. gada aprīļa sākumā iegūtajiem datiem, secināms: šobrīd alkohola patēriņš kopumā ir palielinājies, jo pērn pavasarī jeb Covid-19 sākumā alkoholu biežāk lietoja 11% respondentu (4% – izteikti biežāk, 7% – nedaudz biežāk), 46% alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nebija, 9% šajā laikā alkoholu lietoja mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār.

Tuvojoties garajām Līgo brīvdienām, par pārmērīgas alkohola lietošanas riskiem stāsta narkoloģe Ilze Maksima.

Riski bija, ir un būs

Tuvojas ilgi gaidītās Līgo brīvdienas, kuras, pateicoties labvēlīgākai epidemioloģiskajai situācijai, daudzi varēs pavadīt ģimenes un draugu lokā. Vienlaikus iespēju satikt tuvos cilvēkus var aizēnot pārmērīga aizraušanās ar alkoholu. Lai arī siltais un saulainais laiks, kā arī epidemioloģisko ierobežojumu atvieglošana uzlabo sabiedrības kopējo noskaņojumu un ļauj pievērsties līdz šim liegtajiem hobijiem, sportam un socializācijai, tomēr narkoloģe Ilze Maksima norāda, ka jebkurā gadījumā alkohola lietošanas riski saglabājas. Padošanās alkohola lietošanas ”valdzinājumam” ir saistīta ar vairākiem faktoriem – iedzimtību, alkohola pieejamību, bet visbūtiskāk ir jāvērtē savi individuālie riski. Speciāliste aicina katram apzināties savus pēdējā gada alkohola lietošanas paradumus un atbildēt sev uz dažiem jautājumiem.

• Cik bieži iedzēru pudeli vīna un vairāk vai arī 0,2l un vairāk degvīna, konjaka, viskija vienā dienā vai vakarā? Ja reizi nedēļā un biežāk, tas ir ļoti riskanti.
• Cik bieži pēdējā gada laikā nācās iedzert alkoholiskos dzērienus otrā dienā pēc lielākas iedzeršanas, lai uzlabotu pašsajūtu? Ja tā noticis, ieteiktu apmeklēt speciālistu, lai izvērtētu veselības rādītājus.
• Cik bieži pēdējā gada laikā alkohola lietošanas dēļ nepaveicu kaut ko, ko biju iecerējis? Ja reizi mēnesī, tad alkohola lietošanas paradumi ir ietekmējuši manu sociālo dzīvi un veselību.
• Vai kāds no tuviniekiem vai ārstiem ir izrādījis bažas par maniem alkohola lietošanas paradumiem? Ja jā, tad tam ir iemesls, lai cik tas nepatīkami, sadusmojoši un kaunpilni šķistu.

Šie ir tikai daži no jautājumiem, kuriem pievērst uzmanību un secināt, ko darīt tad, kad dzīve atgriežas “vecajās sliedēs”. Ja pandēmijas ierobežojumu laiks ir pavadīts ar pārmērīgiem alkohola lietošanas paradumiem un riskiem, tad vērts padomāt, varbūt varētu pozitīvās emocijas šoreiz piedzīvot skaidrā, lai veselības biopsihosociālas komponentes spētu atgriezties normas robežās.

Vīrieši alkoholu lieto biežāk

BENU Aptiekas Stresa termometra dati parāda, ka kopš pandēmijas sākuma alkoholu kopumā biežāk lieto vīrieši. Sieviešu vidū alkoholu biežāk lieto 15% aptaujāto (5% – izteikti biežāk, 10% – nedaudz biežāk), 39% izmaiņas nav novērojušas, 28% alkoholu nelieto vispār, 17% alkoholu lieto mazāk nekā pirms pandēmijas, bet 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, savukārt starp aptaujātajiem vīriešiem alkoholu biežāk lieto 23% (9% – izteikti biežāk, 14% – nedaudz biežāk), 38% izmaiņas nav novērojuši, 20% alkoholu nelieto vispār, 15% alkoholu lieto mazāk nekā pirms pandēmijas, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. I. Maksima skaidro, ka vīriešiem ir vairāk risku veikt sev nelabvēlīgas izvēles savu emocionālo problēmu risināšanā, tādēļ pandēmijas un dažādu sociālekonomisko faktoru ietekmē vīrieši alkoholu lieto vairāk. Vienlaikus sievietēm alkohola ietekme ir jūtama ātrāk un vairāk, kā arī straujāk attīstās atkarība. Tāpat pandēmijas laikā liels risks pievērsties alkoholisko vielu lietošanai bija jauniešiem, jo ierastās aktivitātes un socializēšanās iespējas bija ļoti ierobežotas.

Vai iespējams sevi "sagatavot" iedzeršanai?

Narkoloģe I. Maksima uzsver, ka pats pirmsākums laikam ir nevis sagatavoties iedzeršanai, bet gan apzināt savus riskus un iespēju robežās alkoholu nelietot vispār. Šobrīd ir pieejamas bezalkoholiskās limonādes un nesaldināti dzērieni, kuri ļaus svētkus svinēt bez galvassāpēm un alkohola lietošanas riskiem. Drošas un nekaitīgas alkohola devas nav vispār. Ja tomēr ir pieņemts lēmums lietot alkoholu, svarīgi ir laicīgi definēt, cik ir tā deva, kuru gribētu sev atļaut.

Raugoties no veselības risku perspektīvas, ieteicams, lai šī deva nepārsniegtu 0,2 l stiprā alkohola vai 1,7 l alus, vai 0,6 l vīna. Vienlaikus ir jādomā arī par to, kā ietekmēt alkohola uzsūkšanās ātrumu, tāpēc ir svarīgi lietot pilnvērtīgus pārtikas produktus un dzert ūdeni. Lai sevi vairāk kontrolētu, var sarunāt kādu no ģimenes locekļiem vai draugiem, kurš palīdz “pieskatīt” izdzertā alkohola apjomu, tāpat var palīdzēt arī telefona aplikācijas, kas fiksē izdzerto daudzumu un vēlāk atspoguļo statistikas kopsavilkumu.

Ko darīt, ja iedzerts par daudz?

Lai nākamajā rītā izvairītos no sliktas pašsajūtas, svarīgākais ieteikums ir alkoholu nelietot vai arī lietot to saprātīgās devās. Tomēr, ja iepriekšējā vakarā alkoholu sanācis lietot vairāk, nekā plānots, ieteicams kārtīgi izgulēties, atrasties miera pozīcijā, dzert bezalkoholisku šķidrumu (vislabāk ūdeni) un lietot sabalansētu pārtiku. Tāpat nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas nebūtu ieteicamas ļoti fiziskas aktivitātes, labāk būtu nodarboties ar mierīgākām nodarbēm – palasīt grāmatu, noskatīties filmu, kopā spēlēt galda spēles vai doties mierīgā pastaigā. I. Maksima īpašu piesardzību aicina ievērot saistībā ar medikamentu lietošanu, jo ne vienmēr tas ir nepieciešams, turklāt pirms medikamentu lietošanas būtu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Svarīgi otrajā dienā ir nelietot alkoholiskos dzērienus, jo tā ir psihiskās un fiziskās atkarības pazīme, kuras gadījumā ir jāmeklē narkologa palīdzība. Svinēsim svētkus atbildīgi!

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus.