Kas būtu jāzina par seksuāli transmisīvām slimībām?

Šīs slimības ir ļoti senas un aprakstītas jau Hipokrāta laikā, tomēr to aktualitāte nav zudusi arī šodien. Bieži nākas saskarties ar stereotipiem, ka ar tām slimo tikai noteiktu sociālo grupu cilvēki. Tā nav! Ar to var saslimt ikviens, ja ikdienā neievēro drošas dzimumdzīves pamatprincipus. Šīs infekcijas tiek nodotas jebkurā dzimumkontakta ceļā, ne tikai klasiskā, kā bieži tiek uzskatīts. Pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācija datiem – ik dienu pasaulē tiek nodoti vairāk nekā 1 miljons šādu infekciju. Kā infekcijas izpaužas un kā tās ārstēt stāsta Rehabilitācijas centra Jaunķemeri dermatovenerologs Artūrs Kaļva.

Ar kādām STS var inficēties Latvijā?
Latvijā, līdzīgi kā jebkur citur pasaulē, var inficēties ar tādām STS kā gonoreja, hlamīdijas, trihomoniāze, ureaplazmozi un mikoplazmozi. Ar tām var inficēties kā vīrieši, tā sievietes. Jāsaka gan, ka sievietēm šīs infekcijas bieži izpaužas klīniski vājāk un par tām viņas uzzina vēlāk. Ja pacientam ir riska faktori kādai no STS, tad venerologs noteikti ieteiks veikt pārbaudi arī uz sifiliss infekciju, HIV un hepatītu C.  Dzimumakta ceļā var saslimt ne tikai ar minētajām infekcijām, bet arī citām, piemērām, vīrushepatīts B, herpes un papilomas vīrusi, kašķis kā arī citām. Kopumā ir zināmas vairāk nekā 25 seksuāli transmisīvās infekcijas.

Kā šīs infekcijas izpaužas?
Daļa no šīm infekcijām izpaužas ar tādām klīniskām pazīmēm kā sāpīga urinācija, izdalījumi no dzimumorgāniem, sāpes iegurnī, apsārtums, tūska, čūlas un palielināti limfmezgli, kā arī gripai līdzīgi simptomi. Atkarībā no dzimumkontakta veida, pēc inficēšanās var parādīties arī tādi simptomi kā sāpes kaklā, taisnajā zarnā, u.c.  Tomēr ir jāakcentē, ka ne visas STS sākumā ir ar klīniskām izpausmēm. Ļoti bieži, nediagnosticējot STS, to izpausmes var redzēt pēc vairākiem mēnešiem un pat gadiem, piemēram, sifiliss un HIV infekcijas gadījumā. Dažām no infekcijām izplatoties, var rasties ļoti netipiskas problēmas, piemēram, locītavu sāpes pie hlamīdijām, neauglība, u.c.

Kā var pārliecināties par to vai es esmu inficējies ar kādu seksuāli transmisīvu slimību?
Ja ir aizdomas par inficēšanos, tad, būtu jāvēršas pie ārsta dermatovenerologa! Ievācot anamnēzi par dzimumdzīvi, simptomiem un potenciālajiem riskiem, ārsts rekomendē noteiktus testus, kas ļaus apstiprināt vai izslēgt kādu no infekcijām. Pie venerologa, ja pacientam ir aizdomas par STS, var ierasties bez ģimenes ārsta nosūtījuma, jo šajā gadījumā tas ir tiešās pieejamības speciālists (ja ārstniecības iestādei ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu) vai uz maksas vizīti. Visbiežāk pacientam tiek paņemtas analīzes no dzimumorgāniem, kā arī norīkotas konkrētas asinsanalīzes, lai izslēgtu biežāk sastopamās seksuāli transmisīvās slimības. Laicīgi tās diagnosticējot un ārstējot, var izvairīties no ilgtermiņa sekām! 

Vai visas STS var ārstēt un izārstēt?
STS ir ārstējamas, bet, diemžēl, ne visas ir pilnībā izārstējamas. Bakteriālās STS, piemēram, hlamīdiju, gonokoku infekcijas ir ārstējamas izmantojot antibakteriālu terapiju, kuru ārsts dermatovenerologs piemeklē individuāli katrai infekcijai un katram pacientam. Kaunuma utis, kašķi ārstē pielietojot pretparazītu līdzekļus. Vīrusu izraisītie STS ir labi kontrolējamas infekcijās regulāri lietojot medikamentus un tas ir jādara, lai apstādinātu vīrusa vairošanos un izplatību, tomēr pilnībā izārstēt tās pagaidām nav iespējams.

Vai ārsts paziņo partnerim par STS?
Nē! Venerologs ievēro pilnīgu konfidencialitāti jebkurā gadījumā, t.sk. arī venērisko slimību gadījumā. Latvijas normatīvais regulējums nosaka, ka pacientam pašam ir jāinformē savs partneris par konstatēto saslimšanu, un jārekomendē griezties pie ārsta.

Ko darīt profilaktiski, lai samazinātu risku saslimt ar STS?
Viena no efektīvākajām metodēm ir vīriešu prezervatīvs. Tā ir barjermetode, kas pasargā abus partnerus no inficēšanās. Jāpiebilst, ka tie ir jālieto pareizi un jāizvēlas dzimumakta veidam atbilstošs prezervatīvs. 
No dažiem vīrusiem sevi var pasargāt vakcinējoties. Pašlaik drošas un efektīvas vakcīnas tiek lietotas, lai pasargātu mūs no cilvēka papilomas vīrusa un vīrushepatīta B. 
Kā arī, seksuālo partneru samazinājums. Risks iegūt kādu no STS pieaug, pieaugot seksuālo partneru skaitam. Tos reducējot, samazinās arī risks saslimt un inficēt citus.